Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. jūlijs, 2016
Drukāt

“Ilgais ceļš kāpās”. Padomju māksla pirms rādīšanas TV prasa komentārus (73)

Martas (Lilita Ozoliņa) un Artūra (Jozs Kiseļus) attiecības daudziem filmas skatītājiem šķiet būtiskākas nekā vēsturisku notikumu atainojums.  youtube.com ekrānšāviņšMartas (Lilita Ozoliņa) un Artūra (Jozs Kiseļus) attiecības daudziem filmas skatītājiem šķiet būtiskākas nekā vēsturisku notikumu atainojums. youtube.com ekrānšāviņš

Smeldzīga Raimonda Paula melodija, aizkustinošs Martas Ozolas, Artūra Bangas un Riharda Losberga mīlas trijstūris – un jau atkal skatītājiem līst asaras, kā lija pirms trīsdesmit pieciem gadiem sievietēm visā savienībā, skatoties filmu “Ilgais ceļš kāpās”. Kinolenti, kas Rīgas kinostudijā uzņemta 1981. gadā – Brežņeva ēras kulminācijas gados. Trešdienas vakarā Latvijas Televīzija rādīja 3. sēriju. Vēl četras trešdienas savu iemīļoto varoņu gaitām varēs sekot Latvijas sabiedriskās televīzijas skatītāji, no kuriem liela daļa neizprot to cilvēku nostāju, kuri sašutuši par filmas rādīšanu.

Ekrānā rāmi sniegotas ainavas, mierīga mūzika. Sākas filmas 6. sērija. “Uzmanīgi, kāpnes ir stāvas. Galā esam. Labdien, saimnieki. Nu tad pieņemiet. Paši iepazīsities. Man vēl jāpagūst pārējie izvietot. Kas attiecas uz darbu un pārtikas devām, rīt nokārtosim. Tur varat apmesties, tā būs jūsu istaba,” tā latvieti Martu un viņas dēlu Edgaru sagaida Sibīrijas sādžā. “Mums jāpieņem neaicināti viesi – astoņas ģimenes vajadzēs izvietot. Tie mazliet sasmērējušies pie vāciešiem, ne jau nu sevišķi… Vārdu sakot atsūtīja, lai paelpo mūsu gaisu, kaut kas līdzīgs pāraudzināšanai. Kolhoza vārdā, saproti, tev māja tāda liela, varbūt pieņemsiet kādu,” iepriekš filmā sprieda Sibīrijas sādžas vecākais.

Izsūtīšanas kā ciemošanās, nacionālie partizāni kā bandīti – šo un citu ainu dēļ filmas rādīšana LTV dažam raisa sašutumu. Piemēram, “Latvijas Avīzes” lasītājs, politiski represētais Ilmārs Knaģis uzsver, ka filmā “Ilgais ceļš kāpās” ir Latvijas vēstures nepatiesa interpretācija, apmeloti aizsargi, leģionāri, partizāni (publikācija “Filma, kas pilna ar meliem” “LA” 8. jūlija numurā). Viņaprāt, tagad, kad Latvija jau 25 gadus atkal ir neatkarīga valsts, sabiedriskā televīzija šādu filmu nevar rādīt.

“LA” aptaujātie eksperti neuzskata, ka filma būtu aizliedzama, taču min – kā minimums būtu vajadzīgi titri, kas izskaidrotu filmas tapšanas laiku. Vai cits variants – komentārs pirms filmas. Vienlaikus speciālisti uzsver, ka tajos laikos, kad filma uzņemta, tā bijusi liela uzdrīkstēšanās – parādīt izsūtīšanas, kas līdz tam Padomju Latvijas filmās bija apiets temats.

Izsūtītos sagaidīja sals un bads

Diskusijas par “Ilgo ceļu kāpās” bijušas arī iepriekš. Projekta “Sibīrijas bērni” vadītāja un režisore Dzintra Geka teic, ka ir gatava šo jautājumu no jauna pārrunāt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē, kurā viņa darbojas. “Ir viens iemesls filmas rādīšanai – mūsu brīnišķīgie aktieri, bet dodiet pamatotus uzrakstus, lai būtu izpratne. Aizkustinošajam mīlas stāstam “Ilgais ceļš kāpās” kā minimums būtu vajadzīgi titri, kas izskaidrotu filmas vēsturisko nepareizību. Tie cilvēki, kam pāri 50 gadiem, jau zina vēsturi. Ko darīt jaunākiem? Cerēt uz “Melānijas hronikas” un filmas “Ausma” izrādīšanu.”

Jāpiebilst, ka novembrī gaidāma pirmizrāde režisora Viestura Kairiša spēlfilmai “Melānijas hronika”, kuras pamatā ir Melānijas Vanagas autobiogrāfija. Viņas ģimene tika izsūtīta uz Sibīriju 1941. gadā. Starp citu, vienā no izsūtīto sieviešu lomām ir arī Lilita Ozoliņa, “Ilgā ceļa kāpās” Marta.

Dz. Geka, vairāku dokumentālu filmu autore par deportācijām, norāda, ka ne Ilmārs Knaģis, ne tie 1941. un 1949. gadā uz Sibīriju aizvestie tūkstošiem bērnu neko no filmā “Ilgais ceļš kāpās” redzētā nav piedzīvojuši. Sals, bads un nāve sagaidīja izsūtītos, ne jau pankūku šķīvji no sādžas iedzīvotājiem. “Sabiedriskā televīzija pilda sabiedrības izglītošanas un izklaidēšanas misiju. Vai tā atbild par skatītāju maldināšanu? Protams, ka ne,” viņa komentē.

Paļaujas uz gudru skatītāju

Šobrīd pirms filmas nekādu komentāru un īpašu titru nav. Kad Latvijas Televīzijai vaicāju, kāds ir filmu atlases kritērijs, saņēmu atbildi – kritērijs ir demonstrēt kvalitatīvas un pārdomas rosinošas filmas. LTV paļaujoties uz gudru skatītāju.

“Marta ir viena no izcilākajām Lilitas Ozoliņas lomām, filmas vēsturiskās atklātības pakāpe ir vienīgā iespējamā tās tapšanas laikā. Pirmo reizi tajā runāts par deportācijām uz Sibīriju. Bez visa tā – mūsu skatītāji ar prieku redz mūsu izcilo aktieru buķeti, bet vēstures interpretāciju gudrs skatītājs vērtē individuāli. Aicinām šo filmu skatīties kā skaistu mīlas stāstu vēstures griežos,” atbild Latvijas Televīzijas pārstāvis Klāvs Radziņš. Pēc viņa vārdiem, ar nepacietību tiek gaidīta jaunā filma “Melānijas hronika”, kas sniegs cerēto vēstures patiesību par izsūtīšanām. Arī Lailas Pakalniņas filma “Ausma” parāda padomjlaiku realitāti. “Līdz šim latviešu kinematogrāfisti šajā ziņā nav mūs lutinājuši, tāpēc esam rādījuši gan igauņu, gan vācu, gan čehu un lietuviešu filmas, kas sniedz vēsturisko patiesību, kas mums ilgi bijusi liegta,” Radziņš skaidro sabiedriskās televīzijas pozīciju.

Vajadzētu priekšvārdu

Kinozinātnieks un kritiķis Agris Redovičs uzskata, ka padomju laika māksla bieži prasa komentārus: “Protams, priekšvārds diezgan bieži būtu vajadzīgs. Kas piedzimuši pēcpadomju laikā, tiem vispār nekas nav skaidrs, kas tie pionieri un kas kolhozi. Šķiet, ka vienīgie apsvērumi, par ko baidās televīzija, ka par to būs jāmaksā.”

Viņš atceras, ka tikai “Ilgā ceļa kāpās” scenārista Oļega Rudņeva labās attiecības ar augsta līmeņa padomju funkcionāriem ļāvušas par filmā skartajiem vēsturiskajiem notikumiem vispār runāt. Ja to būtu darījis kāds cits, tas varētu neizdoties. “Filmu tēmas bija jāapstiprina Maskavā, īpaši šī, kas bija televīzijas produkcija. Bija jāuzklausa priekšnieku domas, vai padomju skatītājam tas ir pieņemami. Tā šādu režīmu normāla cenzūra. Turklāt toreiz cilvēkiem bija arī liela pašcenzūra. Ja gribēja taisīt filmu, zināja, ko var un ko nevar atļauties. Tāpēc latviešiem reta filma bija “plauktā” atšķirībā no Krievijas, kur 1986. gadā atklājās, ka daudzas filmas vienkārši nav rādītas. Režisors Aloizs Brenčs jau bija gudrs, viņš taisīja un domāja, vai tas izies cauri,” stāsta kinozinātnieks.

Režisoram Brenčam ticis pārmests Latvijas neatkarības atgūšanas sākuma gados, ka nepareizi parādītas tautas ciešanas. “Bet viņš teica – vai kāds vispār par to bija runājis? Neviens nebija pat pieminējis. No šāda viedokļa, tā bija zināma uzdrīkstēšanās, tie tomēr vēl bija dziļi padomju laiki. Ja kādam tagad ienāk prātā, ka filmu nevajadzētu rādīt, tas ir nekulturāls skatījums. Pirmkārt, ir izcili aktieri un, ja salīdzina ar tiem seriāliem, ko rāda televīzijās pašlaik, tā ir pilnīgi cita svara kategorija,” akcentē Redovičs.

Tas, ka pirms filmas nav nekādu komentāru par laiku, kad tā tapusi, viņaprāt, gan nav īsti godīgi, jo ir izaugusi jauna paaudze. “Brenčs uzņēmis arī pirmo filmu par mežabrāļiem “Kad lietus un vēji sitas logā”, kas arī ir izcils mākslas darbs. Viņš pieskārās mežabrāļiem ļoti kinematogrāfiskā līmenī, nevis izsmejot, bet parādot, ka cilvēks tomēr cieš no šīs situācijas. Šai filmai komentārus uztaisīja Pēteris Krilovs.

Jā, Brenča nopelns ir idealizētas izsūtīšanas parādīšana. Bet, ja mēs tā padomājam, starp tiem daudzajiem tūkstošiem, kas gāja bojā, strādāja raktuvēs un cieta, varbūt arī bija kāds līdzīgs gadījums, tāda situācija, kāda ir aprakstīta filmā. Par meliem tas kļūst, kad to parāda miljoniem televīzijā un tā sāk šķist īstā patiesība. Scenāristam ir vienmēr jāizturas pret vēsturi ar cieņu un interesi, bet nevajadzētu baidīties interpretēt un nevajadzētu aizliegt,” uzskata eksperts, piebilstot, “Ilgais ceļš kāpās” ir augsta līmeņa, spožs aktieru darbs. Ne jau velti cilvēki visā Latvijā toreiz gaidīja filmas seansus, pārdzīvoja, raudāja un priecājās.

Savam laikam pat drosmīga filma

Latvijas Nacionālā kinocentra vadītāja Dita Rietuma atgādina, ka padomju laikā tapušās filmas veido Latvijas kino zelta laikmetu. Lai arī cik paradoksāli un politnekorekti tas mūsdienās izklausītos, tieši padomju okupācijas laikā Latvijas filmu nozare patiešām bijusi industrija, centralizēti un plānveidīgi finansēta, ideoloģiski ļoti skrupulozi uzraudzīta. Tā intensīvi ražoja filmas, to skaitā filmas pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma, arī “Teātri” un “Mirāžu”. Šāds Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījums bija arī “Ilgais ceļš kāpās”, kas PSRS ieguva fenomenālu popularitāti. Kā viss padomju kino tas maksā ideoloģiskas nodevas konkrētam politiskajam režīmam, interpretējot vēsturiskos faktus atbilstoši tā laika ideoloģijai.

Taču Rietuma vērtē, ka “Ilgais ceļš kāpās” ir kas vairāk nekā ideoloģiskais pasūtījums – tā savam laikam ir pat drosmīga filma, kurā ļoti plašai auditorijai izskanēja tēmas, kas tika uzskatītas par tabu. “Nedomāju, ka “Ilgo ceļu kāpās” nevajadzētu rādīt, tomēr korekti būtu pirms filmas ievietot kādu speciālista komentāru. Diemžēl Latvijas Televīzijas kanāli ļoti reti izmanto šādu formu – komentāri pirms filmas. Domāju, ka līdzīgu sašutumu varētu piedzīvot ne tikai konkrētais “LA” lasītāju vēstules autors, bet arī kāds jaunietis vai ārzemnieks, kas neko nezina ne par režisoru Aloizu Brenču, ne “Ilgo ceļu kāpās”.”

Filmu vērtē vēsturnieks Juris Ciganovs:

Pēc Maskavas pasūtījuma tapušais seriāls “Ilgais ceļš kāpās” nav tikai skaista melodrāma, šī filma ir tipisks sava laika (neaizmirsīsim, 1981. gadā bija Brežņeva ēras pati kulminācija) izstrādājums, kura mērķis bija noniecināt neatkarīgās Latvijas vēstures posmu un slavināt Padomju Savienību. Mīlas stāsts bija tam visam pakārtots.

Neiedziļināšos mākslinieciskajās niansēs, nav mans “dārziņš”. No vēstures parādīšanas viedokļa filmā ir ārkārtīgi daudz, negribētu teikt – melu, bet neprecizitāšu. Neieslīgšu sīkumu ķidāšanā, kaut to varētu darīt daudz un ilgi – gandrīz katrā epizodē ir kas pieminēšanas vērts. Bet galvenie, kā akadēmiskās aprindās teiktu, “problēmjautājumi” būtu šādi.

Sliktā “buržuāziskā dzīve”. Filmā parādītais neatkarīgās Latvijas laiks skatītājam jāsaprot kā sliktākais, kas mūsu tautai ir bijis: masveidīga iedzīvotāju ieslīgšana parādos, politiski nevēlamo personu piespiedu iesaukšana armijā, turīgo pilsoņu iesaistīšanās visādās ekstrēmistiskās provāciskās organizācijās (patiesībā filmā minētais “Pērkoņkrusts” tobrīd bija aizliegta organizācija un savā darbībā tā ieturēja izteikti pretvācisku un arī pretkrievisku pozīciju), aizsargu patvaļa (lauku apvidos aizsargos brīvprātīgi darbojās paši vietējie iedzīvotāji un kautiņa sarīkošana pie kroga formas tērpā ģērbtiem aizsargiem draudētu ar padzīšanu no organizācijas un tiesu) un vēl, un vēl… Rezultātā padomju varas atnākšana parādīta kā atpestīšana no visa šī “buržuāzijas diskrētā šarma”. Kaut gan bērnībā man tieši pirmās sērijas likās tās interesantākās – kaut kas pievilcīgs bija tajā “buržuāziskajā dzīvē”: Latvijas karogs, armijas formas tērpi, runas par savu valsti…

Uz Sibīriju kā ciemos. Jā, filmā pirmo reizi latviešu kinematogrāfa vēsturē tika parādītas izsūtīšanas. Taču ir jāpiekrīt Eduardam Berklavam, kurš savulaik teica, ka filmā brauciens uz Sibīriju parādīts kā iešana ciemos – ne tev čekistu ar kravas mašīnu pie mājas, ne lopu vagonu, ne lēģeru, ne dzeloņstiepļu, ne sardzes torņu… Krievu sādžā Martu ar dēliņu sagaida, ielaiž uz dzīvošanu mājā, pabaro, apģērbj, nu gluži kā kūrortā. Tikai vecais Mitjais drusku paburkšķ par fašistiem… Pēc tam viņš pats iesaka Martai uzrakstīt vēstuli “kur vajag” par nodarītajām pārestībām, un Martu no izsūtījuma atbrīvo. Nu, skaisti taču…

 Aizsargi kā bandīti. Mājās palikušie un mežos sabēgušie aizsargi ar bijušo krodzinieku Āboltiņu priekšgalā, protams, ir “bandīši” un prasti veikalu izlaupītāji, kas, pateicoties vecā Ozola nemākulībai un viņa bijušā, visādi abižotā kalpa Pētera nodevībai (atvainojos, vērībai), pelnīti saņem sodu. Tiesa, mani vienmēr ir pārsteidzis, kā padomju cenzūra varēja atļaut parādīt, ka Ārija Geikina atveidotajam “bandītam” Āboltiņam ir kaut kādas cilvēciskuma paliekas – kāpjot laivā, lai mēģinātu aizbēgt uz ārzemēm, viņš noglāsta dzimto zemi un kabatā iebāž sauju liedaga smilšu…

 Padomju zvejnieku ceļš uz Zviedriju. Filmā parādīts, ka neilgi pēc kara beigām parasti Padomju Latvijas zvejnieki negadījumā nonāk Zviedrijā, pēc tam atgriežas atpakaļ. Patiesībā “normāli” būtu, ja viņus visus bez liekām runām aizsūtītu labākajā gadījumā uz Sibīriju, sliktākajā – nošautu tepat Centrālcietumā… Bet zvejnieki dzīvo, precas, pat tiek paaugstināti amatos.

Vācietis padomju Irkutskā. Pa padomju Sibīrijas pilsētu, ja nemaldos, Irkutsku, pavisam viens un VDK nepieskatīts staigā Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis Rihards Losbergs, ieiet parastā padomju “hruščovkā” un tā vienkārši piezvana pie durvīm, aiz kurām dzīvo Marta ar savu pieaugušo dēlu. Pat nav jābūt vēsturniekam, bet vienkārši padomju sistēmā dzīvojušam, lai saprastu, ka tas nebija iespējams…

Viss šeit pateiktais ir tikai mans personīgais viedoklis. Lai jau šī filma daudziem paliek kā skaists mīlasstāsts, katram pašam ir tiesības izlemt…

https://www.youtube.com/watch?v=QCHdXM5rtZg

Pievienot komentāru

Komentāri (73)

  1. Man vairāk kauns par tiem mūsu talantīgājiem, kā viņi šodien sevi dēvē, “tautas glābējiem”, kas palidzējuši krievam izveidot tādu, bagātu ar latvisko, mēlu (pardon – mīlas) filmu. Palīdzējuši apmelot mūsu sakramentālākās lietas. Par to filmu it sevišķi priecājās krieviās ķēkšas, proti, redz cik humāna ir bijusi padomija attieksmē pret fašistiem un kā plaša krieva dvēsele rūpējusies par Martas likteni. Patiesībā tas lidotājs, kas nokļuvis svešā teritorijā vairs nekad augstu nelidotu un neko nelemtu. Tādus gadījumus, pat notikušus ar psrs varoņiem, es personīgi pazinu vairākus.

  2. Dajoš komentārus, vēlams VIEGLAJĀ VALODĀ! Jo var gadīties, ka filmu noskatās kāds, kam savas galvas nav …
    Varbūt sasildīsim dvēselītes: sakursim sārtu no padomijas laikā izdotajām grāmatām un filmām?

    • Tas, ka nosaukumi ir “grāmatas” un “filmas” vēl negarantē to kvalitāti.
      Naidīgas propagandas materiāli nav obligāti saglabājami !
      Turpini vien “sārtu” demagoģiju ! 🙂

  3. Paldies autorei par šo rakstu. Filmā ir sajaukta mīlestības stāstījums un cilvēku likteņi ar smagu padomju propagandu; apolitiski cilvēki, kas neorientējas savas tautas vēsturē, redz šo filmu caur privāto likteņu prizmu un netieši uzsūc šo pretlatvisko propagandu. Turpretim cilvēkam ar zināšanām un stāju šī propaganda derdzās un privāto stāstu viņš var uztvert tikai ar sakostiem zobiem.

    Filma ir domāta padomju latvietim, tiem, kas tādi (vairs nav), tā ir jāvērtē ļoti, ļoti kritiski….

    • Nē, filma nav jāvērtē negatīvi, bet jāprot lasīt starp rindām, ko spriežot pēc saceltās ažiotāžas un komentāriem daudzi šķiet vairs neprot. Tas bija vienīgais veids kā tolaik vispār parādīt ekrānā tādas lietas kā piemēram Latvijas karogu. Bez “nodevas padomju sociālistisko darbaļaužu partijas ideoloģijai” šādas filmas, kas atgādinātu par Latvijas valstiskumu, vispār nebūtu bijis!

  4. Viss ir elementāri. Paaudze, kura piedzīvoja Latvijas neatkarības gadus un okupācijas sākumposma trağēdijas, pamazām aiziet. Nupat jau “karogs rokās” un klaviatūra priekā ir pusattīstītā sociālisma pārstāvjiem, kuri neko labāku par kolhoza laikiem un veikalu rindām nezināja. Bet skolā mācījās par “ļaunajiem buržujiem” un 1940. gadā tankos atvesto kultūru.

    • Pekstiņi “par “ļaunajiem buržujiem” un 1940. gadā tankos atvesto kultūru” diemžēl ir visai dziļi nosēdušies dažās galvās. Īpaši tajās, kurās zināšanas par darba paņēmieniem ar kuriem atvieglot strādāšanu, nekādi nenosēdās.

  5. Cik Lilita Ozoliņa skaista. Nevajadzēja toreiz uzpūstas lūpas, plastiskās operācijas. Tāpēc jau mums filma patīk, ka dabīgi un dzīvi aktieri.

  6. IDIOTI,
    kurā caurumā jūs bijā PĀRBĪLĪ ielīduši, ja 1981.gadā …neviens pat NEIEPĪKSTĒJĀS par “vēsturiskām nepatiesībām”???
    Pagājuši 35 gadi nu IDIOTI lien ārā no visiem caurumiem …
    Pat 1991.gadā, kad jau aizgūtnēm PŪLĪ bija nogavilējuši “Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!” un bija juridiski atzīta neatkarīga Latvija nevienu IDIOTU nedzirdējām šļupstam par “vēsturisko nepatiesību”…
    Jau piegriezušās tā pastulbāko tūdaliņu ATKLĀSMES nevietā un nelaikā…

    • no kuras palātas gānies ? Atbildēt

      Uzreiz redzams, ka nīsti latviešus līdz kaulu smadzenēm !
      Un tāpēc “neatceries” ka tad nebija interneta un
      avīzēs nopublicēt liedza redaktoru “tolerance”
      pret komunistisko režīmu.

    • Vai tas ar lielajiem burtiem ir jūsu autogrāfs?Kurā valstī pats dzīvojāt 1981.gadā un 1991.gadā?vai bijāt ārzemēs vai cietumā,ja nezināt,kādas sekas būtu pīkstēšanai par vēsturiskajām nepatiesībām?Nē,visdrīzāk atradāties uz citas planētas.Ja uzskatāt god.Knaģa kungu par “pastulbu tūdaliņu”,tad kas pats/vai pati/esat?Nulle.

  7. Runājot par Rihardu – uzskatu, ka viņa mīlestība bija īsta, neviltota, pašaizliedzīga, pretēji Artura “mīlestībai” (lieku ar nolūku pēdiņās: nevar būt mīlestība, ja tu meitenei, kuru sakies mīlam, neļauj bilst ne vārda, lai paskaidrotu situāciju). Bez tam – Rihards bija varējis izdarīt to, ko nespēja Arturs kopā ar visiem saviem draugiem – augstāka un zemāka ranga čekistiem: visvarenā čeka nevarēja Martu atrast, to izdarīja Rihards, dzīvodams Rietumvācijā.

    • Rihards bija tipisks eksemplārs kategorijā “mūlāps parastais”. Viņam nebija ne konkrētu politisko uzskatu, ne pārliecības, kā rezultātā šamo regulāri savā labā izmantoja visi, kam vien bija vajadzība. Gluži tas pats ar to “lielo mīlu” – tur jābūt īpašām dotībām, lai tik pamatīgi zaudētu pašcieņu un burtiski pārvērstos kājslauķī sievišķa dēļ, kurai uz viņu absolūti nospļauties. Bet kas attiecas uz īpašajām dotībām cilvēku meklēšanā – tā nu reiz ir viena no lielākajām falsifikācijām šajā propagandas gabalā. Informāciju par represētām personām visus komunistiskās okupācijas gadus sniedza TIKAI un VIENĪGI čeka. Ar piebildīti – ja vēlējās. Pretējā gadījumā pastāvēja trīs varianti: 1) meklēšanas lūjgums tika ignorēts; 2) laipni informēja ka ziņu par attiecīgu personu nav; 3) sniedza melīgas ziņas par cilvēka likteni. Tas formulējums “10 gadi bez tiesībām sarakstīties” ir baisa patiesība.

      • Pastalnieku MĪKST-PĒDIŅ, nu gan aizvāvuļojies galīgi kreizī …
        JEBKURŠ cilvēks Rietumos
        ar Staptautiskā Sarkanā krusta starpniecību VARĒJA uzzināt par PSRS dzīvojošajiem radiniekiem …Rietumvācijas uzņēmējs/ rūpnīcas īpašnieks Rihards bija Martas … VĪRS – laulība nebija šķirta – tāpēc viņam REĀLI bija iespējams uzzināt par Martu, kura bija IZCIETUSI “sodu” un bija jau atbrīvota un STRĀDĀJA, dēls Edgars bija jau PIEAUDZIS cilvēks … …

        • Virtuāli apsaukāties jau nav grūti, vai ne? Diez, acīs skatoties, arī tikpat sulīgi sanāktu? Jebkurā gadījumā – pamēģini dokumentāli pierādīt, ka es kļūdos, un tad bļausties. 🙂

    • fabula ir sacerēta atbilstoši padomju ideoloģijai – kas tur vēl ko apspriest?
      Sakompilēta,galvenokārt, no ārzemju filmām.
      Bolivūdas ražojumu kusls līdzinieks.

  8. Amerika ir filmu kanals TMC – Turner Movie Classis, kura tiek raditas “vecas”, klasiskas filmas, un pirms to demonstresanas skatitaji tiek iepazistinati ar filmas tapsanu, aktieriem un filmas tapsanas apstakliem. Varbut ar Latvija vajadzetu tadu filmu kanalu vai “klasisko filmu” raidijumu?

    • Padomju gados PIRMS filmas rādīšanas BIJA tikšanās kinoteātrī un TV rādīja režisora, aktieru stāstus par filmas tapšanu un tml..
      Jā tagad to arī varēja darīt, jo ir vēl dzīvi cilvēki, kas redzami “Ilgais ceļš kāpās” titros…

  9. Es so filmu skatijos 80.gados un ar lielu prieku skatisos atkal. Par vesturisko patiesibu es guvu zinasanas no saviem vecvecakiem,un filma vesturiskie fakti atteloti maigi un vienpusigi. Tacu tas nemazina filmas ka makslas darba vertibu,ko skatamies cilvecisko attiecibu un liktenu speles atklasmi. Briniskiga aktieru spele, muzika, dabas skati. Cik daudz gramatu un filmu nav raditas “no zila gaisa” un neviens tas nekritize par nepatiesam. Kapec nepienemt so filmu pr to, kas ta ir un nemeginat meklet lietas,kuru tur nav.

  10. SIBIRIJA PROTAMS NEBIJA KURORTS .UN NE TIKAI SIBIRIJA .MANS VIRS IR RUMANIS NO CERNOVCIEM .VINA MAMMU AR GIMENI AIZVEDA UZ KAZAHSTANU .NO TURIENES DZIVI ATGRIEZAS VIRA MATE AR TEVU .VISI PAREJIE PALIKA GULET KAZAHSTANAS ZEME . JA ,TADI LAIKI BIJA .VAI KRIEVI MAZAK CIETA NO GRUZINA STALINA ?DOMAJU KA NE MAZAK . NU FILMA IR FILMA UN TUR IR DAUDZ KAS PIEDOMATS .PAR MEZA BRALIEM VARU TEIKT TIKAI TO ,KO STASTIJA MANI VECAKI .CILVEKI LOTI BAIDIJAS NO VINIEM .ATNACA TADI MEZA DRAUGI ,UN NEMA VISU KO GRIBEJA ,NE VIENS NEVAREJA VARDU PRETI TEIKT .

    • Tie gan bija čekisti, kas uzdevās par nacionālajiem partizāniem, lai apmelotu partizānus !!!

    • Mežabrāļu “VARONĪBA” izpaudās aplaupot jau tā trūcigos veikalus… Un vēl iemest granātu lauku klubā, kur bija jauniešu balle, noslepkavot kaimiņu zemnieku, kuru šodien bija iecēluši par pagastveci vai partorgu…It kā viņš būtu atbraucis no krievijas! Nevienu labu vārdu neesmu dzirdējis par mežabrāļiem …Vīratēvs, kad šie atvilkās uzlika galdā samagonku un tad varējis dzirdēt brunumlietas par viņu “varonībū”… Kur “varonīgie” mežabrāļi bija, kad 1941.gadā un 1949.gadā izveda latviešus uz Sibīriju? Varonīgi tupēja mežā?

    • Cilvēki ļoti baidījās nevis no mežabrāļiem,bet gan par sevi un ģimeni,ja padomju vara uzzinās,ka viņi barojuši mežabrāļus.Nošaušana,jeb “labākajā”gadījumā nāve Sibīrijā garantēta.

  11. Šādas filmas tomēr nav jāpopularizē. Meli nav jāpopularizē. Un morāli ētiska indiference, ar ko ir slima latviešu sabiedrība, šī “vispiedošana” un “vissaprašana”, vismaz man riebjas.

    • Uz vispiedošanu taču aicina toreizējo čekistu kucēni !

    • Riebjas šī sociālistiskā primitīva domāšana – jaukt mākslas darbu ar dokumentālu filmu. Attopieties, ļautiņi! Jūs ne par centu neesat labāki par tiem boļševikiem, kuri grāva un iznīcināja visu, kas neatbilda viņu ideoloģijai.

      • vajag būt ķertam, lai melīgu propagandu neatšķirtu no mākslas darba !
        Pēc gadiem 20 – 30 ,kad mūsu, tā visa liecinieku, vairs nebūs, jaunatne skatīsies šo “mākslu” un domās, ka nemaz jau tik mežonīgs tas komunisms nebija.
        Redzei cilvēks uzticas vairāk kā pārējām maņām.
        Tā ir cisterna ar indi uz laikiem, kas pilin un pilina…
        Tie, kuri nepievieno priekšvārdu šādām filmām turpina PSRS nelietības !!!

      • tu, “tik tiešām” , esi uzķēries – pārdzīvodams izdomātu, izpušķotu mīlasstāstu, tu noriji dezinformāciju par Latvijas vēsturi.
        Lielisks aktieru sniegums “socialistiskam reālismam” ir laba kamufļāža!

  12. Lai rāda, mu’ļķības par tām analīzēm. damājat, ka mēs vecie nesapratām, kur meli, kur patiesība. Bet tās bija pirmās bezdelīgas, kas skaudri parādīja, kā tiek iznīcinātas dzīves, mēs pārdzīvojām, raudājām, mums sāpēja par zaudējumiem untomēr ticējam, ka mums ir bijusi sava valsts, skaistta tēvuzeme un to neviens mums nekad neizdzēsīs no atmiņas mūžu mūžos . Lai rāda filmu, Skaists darbs, skaistas atmiņas, mēs saprotam, kas pareizi, kas nē, neesam jau muļķi, biedri vēsturnieki! Mēs lasījam zemtekstu un sapratām…Lieciet mieru filmai, vai jums, jaunajiem karjeristiem, vairs nav ko darīt? Un MŪSU HIMNU ARĪ LIECIET MIERĀ! Paldies!

  13. Nu,protams!Mūsdienu jaunatne tak ir tik aprobežota,ka bez palīdzības nespēj “filtrēt”,kas filmā meli,kas taisnība…Kurš gribēs filmu skatīsies,bet īsti nesapratīs,pajautās kaut omei,lai izskaidro.Arī izsūtījumā cilvēkiem bija dažādi apstākļi-man ir paziņas,kas piedzima Sibīrijā,gāja tur skolā un ir saglabājuši labas atmiņas par turienes ļaudīm.Ne jau vienmēr jārāda dzeloņžogi,slepkavošana,bez kuras arī tur neiztika.Filmu “Valsis mūža garumā” es otrreiz neskatos tikai dēļ epizodes,kur uz sliedēm caur vagonu logiem lidinās vēstules mājās palikušajiem.

    • un aprobežo “brīvajā” Latvijā palikušie PSRS ideoloģijas sludinātāji.
      Gan viltīgie, gan spēku pielietojošie…

  14. Tak lieciet mieru filmai !!! Filma ir šedevrs , līdz kuram mūsdienu filmām ir kā līdz mēnesim . Uzfilmējiet kaut ko kaut tuvu šai filmai un tad kritizējat !

  15. Filmas ideja – komunisti slepkavoja mazāk sāpīgi , kā citi .

  16. Brīnišķīgos aktieru šais lomās varētu rādīt, augstākais, topošajiem aktieriem un tad fragmentāri, ar komentāriem. Skolot latviešu jaunatni, ka vecie ģeķi, lai pievērstu sev uzmanību izdomā šausmu stāstus, tur nav jābrīnās, ka trūkst komentāru, jo vienkārši nav ko teikt. Bija tāds teiciens – tālāk vairs nav kur.Izrādās ir melu un nelietību melnais caurums ir bezdibenis. Painteresējieties, kas notika ar talantīgiem māksliniekiem, kas darbojās Vācijā Hitlera laikā! Francijā noskuva, aplēja ar darvu un bieži nogalināja prostitūtas, Norvēģijā aizliedza pasaules lepnumu Hamsunu. Iznāk rasismu nosoda, bet latviešus ierindo bezvērtīgajos, kuru iznīcināšana nav vērā ņemama.

  17. Gods un slava aktieriem , bet filmas ideja – nu krievi slepkavoja mazāk sāpīgi kā citi .

  18. Beidziet cepties!!! Kam nepatīk, lai neskatās šo filmu – nav spiesta lieta. Ko nozīmē šis problēma? Kas notiek Latvijā? Kaut kādiem padomijas elementiem izdevīgi sagrozīt faktus un celt naidu starp tautām.Bet varbūt tas atkal ir kārtējais Kremļa pasūtījums? Uzdarbojas hakeri?
    Beidziet taču vienreiz ņirgāties par latvju tautas smago un drausmīgo vēsturi!!!!!!!!!! un sagrozīt faktus ar ņeķītriem meliem!!!!!!!!!!
    Ja nepatīk, var taču doties uz plašo Krieviju un beigt kurināt naidu. Pienācis laiks, šos cilvēkus saukt pie atbildības!!!!!!!

    • Lēkā, lēkā pie atbildības saucošais slimnieciņ !!!
      Kurā palātā esi ar savu diagnozi (ja liekas, ka visapkārt sludina naidu) ?
      Jeb diagnoze ir : DEMAGOGS ???

  19. tas ir mīlas stāsts uz plikas propagandas fona! Toreiz citādi nemaz nebija iespējams. Neredzu jēgu izstrēbt spaini samazgu, lai norītu dažus putraimus. Vēl jāpagaida, lai izaug pāris paaudzes. Tie tad arī iespējams šo filmu skatīsies slavēdami. Bet, labi zinot lietas patiesos apstākļus, pardon mīliši

  20. Atceros, ja nemaldos 1997.gadā, šo filmu demonstrēja LTV 1, un tad neviens necēla nekādu brēku, vienkārši tie, kas gribēja, skatījās filmu.

  21. Skaidrs ir tas, ka filmai nav nekāda sakara ar realitāti. PSRS labi tika maksāts tiem kas “pareizi” saprata realismu un tāpēc ir dabīgi, ka tur darbojušies izcili mākslinieki. No tautas traģēdijas viņi pataisijuši skaistu mīlas stāstu ar burtiski fantastiskām situācijām. Domāju ka tie situācijas izskaidrotāji ar tik pat lielu izpratni varētu attiekties arī pret citiem, teiksim, V. Lāčā darbiem, kuri noteikti par galvas tiesu augstāki.

    • Kas Viļa Lāča darbos ir tik nepareizs? :)) Vai šodien cilvēki nestrādā trīs darbos, lai savilktu galus kopā? Vai “kungi” neēd vakariņas restorānos par pensijas apjomu? Palasi tos V. Lāča darbus un sapratīsi, ka pēc 70 gadiem nekas nav mainījies!:0

  22. Atmiņas par nākotni – jeb kā lasīja priekšvārdus padomju laikā:
    You Tube – Elpojiet dziļi jeb Četri balti krekli, Published on Jul 20, 2015
    Rock Film Festival, Cēsis 14.-16. augusts 2015

  23. Ja LTV šā gada 26.septembrī par godu izcilā latviešu kinorežisora J.Streiča 80-ai dzimšanas dienas jubilejai demonstrēs NKC restaurēto “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), tad priekšvārds ar kaut kādu ciganovu priekšvārdu tiešām būs interesanta anekdote. Var būt LA lasītāji varētu sākt komentēt jau šovakar:” “Mans draugs — nenopietns cilvēks” ir 1975. gada latviešu padomju spēlfilma, komiska melodrāma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Jānis Streičs. Filma uzņemta pēc “Goskino” un PSRS Rakstnieku savienības scenāriju konkursa par strādnieku tēmu godalgotā Aleksandra Gorohova scenārija “Katra rūpes” (krievu: “Заботы каждого”)[1]. sk. Vikpēdijas lapa.

  24. Knaģi! Tu tiešām esi knaģis pakaļā! Kolosāla filma. Esmu padomju laika produkts * 60 g.vecs). Ja Tev tā filma nepatīk, tad neskaties! Vai tikai Tu neesi VDK aģents? Tas taču ir mīlastāsts, nevis politika. Esmu vēsturnieks un augsti novērtēju šo filmu! Kaut vairāk tādu būt! Knaģim degunu un pakaļu ciet! Lai viņš uzņem kādu filmu par šodienu – valstvīru korupcija, kukuļi un viss cits, kas vērsts pret Latvijas attīstību!

    • Filmu vērtē vēsturnieks Juris Ciganovs:…….
      =================================================================
      A.god. I.Knaģa kungu labāk likt mierā – vai pateikties par ieguldīto darbu tēvzemes attīstībā pēc atgriešanās 1962.g. Pilnīgs p… ir Jurka, kurš kārtējo reizi cenšas odus par ziloņiem pataisīt.
      Veltas pūles, Ciganov –
      ” Tā ir tautas sirdsapziņa, / un tai mūžam tādai būt – / pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
      pūt, vējiņi, pūt… / O.Vācietis /

  25. Pilnīgi piekrītu Ābeļziedam. Tā ir viena no retajām latviešu filmām, kur parādīta laika neviennozīmība un lieliskā mākslinieciskā izpildījumā.Un tas, kurš tiešām skatās uzmanīgi nevis tikai bildītes ļoti skaidri tur saskatīs, gan leģionārus kā cietējus(tieši tā, epizode ar paņemto smilšu sauju neuzkrītoši, bet ļoti uzskatāmi parāda mežabrāļus nebūt kā prastus bandītus), gan padomju sistēmas neizdarības(tā ņemšanās ar zivju kastēm), gan amatpersonu aprobežotību un cinismu. Nezinu, kā izsūtīšanas ainās var saskatīt ciemošanos. Manuprāt, Lilita Ozoliņa visai uzskatāmi attēloja izsūtītās sievietes ciešanas un dziesmiņa par circenīti atkal neuzkrītoši, bet visai konkrēti stāsta par badu. Tāpat darba biedreņu ļaunā izturēšanās nekādu laipno attieksmi nerāda. Par dzeloņstieplēm. Varbūt paši izsūtītie un vēsturnieki tomēr varētu saņemties un pateikt taisnību, ka izsūtījumi bija dažādi. Un dzeloņstieples, uzraugi un barakas bija lēģeros, bet šajā filmā konkrēti parādīts nometinājums. Izsūtītos izvieto ciemā un viņi strādā līdz ar ciema iedzīvotājiem. Un ciemam apkārt jau nekādas dzeloņstieples tāpēc nevilka. Un tas, ka vietējie iedzīvotāji tiešām bieži ar līdzjūtību izturējās pret izsūtītajiem un viņus piebaroja, arī tas ir vēsturisks fakts. Krievu aktrise Martas lomas ierunātāja krievu valodā stāstīja tieši šādas atmiņas no savas bērnības ciemā, kur viņu ģimene dzīvoja. Un tādi stāsti dzirdēti arī no citiem.Un galu galā ir muļķīgi noliegt, ka arī starp mežabrāļiem bija bandīti, ka Ulmaņa laika politiskos pretiniekus sēdināja cietumā un , ka bija latvieši, īpaši nabadzīgo kārtu pārstāvji, kuri priecājās par padomju varas atnākšanu. Kāpēc vajag noliegt faktus? Turklāt pirms dažiem gadiem pirms filmas izrādīšanas televīzijā bija visai smalks komentārs par visiem šiem strīdīgajiem filmas momentiem. Nu nevajag cilvēkus turēt par tik stulbiem, ka viņiem katru gadu būtu jāatgādina jau sen zināmas lieta. Un visbeidzot. Kāpēc vispār mākslas filmas sakarā ir runa par atbilstību sīkumos vēsturiskajai patiesībai? Vai ir zināma kaut viena mākslas filma, kas atbilst vēsturiskajai patiesībai īpaši, ja tās scenārijs nebalstās uz reāliem faktiem? Tā taču nav mācību filma. Šaubos, ka jaunieši zem 40 vispār šāda tipa filmas skatās. Jebkurā gadījumā , domāju, šodien cilvēki jau ir pietiekoši redzējuši un dzirdējuši skolā un arī televīzijā par visām šīm lietām. Kāpēc mēs tik spītīgi gribam no viena grāvja kāpt otrā?

  26. Tikai aprobežots un situāciju nezinošs cilvēks var rakstīt tādus niekus par filmu. Laikam skolā slikti mācījies, ja nav apjēdzis, ka tajā laikā tā bija liela uzdrošināšanās. Pirmkārt, tur ir pateikts ārkārtīgi daudz patiesības – tā atklājas zemtekstā, nojaušama no klusinātām niansēm, ieraugāma fonā.
    Otrkārt, nevajag visu vērtēt tikai 2 krāsās – balts un melns. Tieši padomiska pieeja. Ne jau nu viss bija lieliski un ideāli brīvvalsts laikā – daudzi cilvēki dzīvoja smagos apstākļos, arī pret citādi domājošiem (politiski) vērsās, arī nācijas “tīrības” idejas Ulmaņa laikā skanēja. Un starp nacionālajiem partizāniem bija arī bandīti (tāpat kā starp sarkanajiem), kuri cēlas idejas aizsegā laupīja. Šo filmu jāprot skatīties – nevis bildītes vērot, bet domāt līdzi. Lai domātu, nepieciešamas zināšanas. Tā ir lielisks mācību materiāls jaunajai paaudzei. Tikai vajadzīgs gudrs skolotājs.
    Treškārt, arī Sibīrijā cilvēki izturējās dažādi – bija arī tādi, kuri rīkojās līdzīgi šim vecajam pārim. Šajā sakarā – kāda tad ir mūsu attieksme pret pārvietotajiem bēgļiem? Sāksim beidzot domāt analītiski un kopsakarībās!

    • Nejauciet lūdzu,no Latvijas izsūtītos uz Sibīrijas nāves nometnēm , ar dīgdieņiem no Āfrikas ,kuri neko neprzdami valodu nezinot grib saldi dzīvot no pabalstiem ,Latvijā vēl turīgāk kā iedzimtie .

    • NEUZTURĒSIM MĪTU
      PAR “UZDRĪKSTĒŠANOS” !!!
      LAI NU KAS PSRS
      BIJA ŠAĻAI-VAĻAI,
      BET UZRAUDZĪBA
      BIJA VISATTĪSTĪTĀKĀ !!!
      UN NEKĀDA DRAUGU
      BŪŠANA VAI PUDELES
      BRĀLĪBA NEPALĪDZĒJA !!!
      .
      TAS MĪTS PAR UZDRĪKSTĒŠANOS
      BIJA SĀKOTNĒJI IEPROGRAMMĒTS
      LAI PIEŠĶIRTU “TICAMĪBU”
      TIEM PROPAGANDAS MELIEM !!!

  27. Mīļie latvieši sapratīsim taču reiz par visām reizēm ka nekad neviena tautas vēsture nav viennozīmīgi vērtējama,tas ir tāpat kā cilvēki-mēs esam dažādi un mūsu likteņi arī tāpēc dažādi.

  28. Esmu gatava pieņemt par izcilu pat galvu nogriešanu zināmā Āfrikas vietā, ja tikai pasniegta vairošanās mērcē !

  29. Mūsu TV vispār malači- ļoti turas pie tēzes- nemācīsim latviešu skatītājam angļu valodu!!! Lai filmas dublē aktieri!!!
    Bet zviedri, dāņi u.t.t. citzemju filmas rāda ar titriem un angļu valoda tautai vairs nav problēma.
    Toties mums LNT, TV3 LTV7 krievu filmas pa pilnam un bez aktieru tulkojuma. Tā ir ļaunprātība, vai kas cits?!

    • Ļaunprātība pret valodu un līdz ar to pret tautu un valsti ir tāda domāšana kā Jums. Tas ir kārtējā glodenā līdēja domāšanas veids. Pareizi dara TV, ka tulko latviešu valodā! Pretīgi skatīties uz “Dzintara”, “Stendera” u. c. ražojumiem, kuru nosaukumos, preces aprakstā latviešu valoda ar palielināmo stiklu jāmeklē. Šādi domājošie visu Latviju piepildījuši ar ķēmīgiem citvalodā veidotiem uzņēmumu, produkcijas nosaukumiem. Gribat mācīties- mācieties skolā, kursos, izmantojiet interneta programmas, skatieties kanālus, kur viss skan angļu/vācu/franču u. c. valodā! Beidziet vienreiz cīnīties pret latviešu valodu!
      Jūsu īsajā tekstiņā vismaz 5 kļūdas – tāda ir Jūsu latviešu valodas prasme.

  30. beidziet dzit demagoģiju Atbildēt

    un ilgstoši tiražet pastulbā knaģa histeriju:) viš aiz gara laika kā pieradis uzraksta sūdzibu, un nu tik LA cepas (starp citu vienigais medijs kam ši filma traucē)

    • Atstājiet šo prerogatīvu čekistu atvasēm ?

    • Citos mēdijos nav rakstu – nav komentāru…
      Nav komentāru, tātad viss ir bijis “pa pirmo”…
      Vestures noliegšana ar noklusēšanas palīdzību !

      • un kāpec nav rakstu? Atbildēt

        tāpec ka saprātigi cilvēki nereaģē uz prātu izkukojušu veču “signāliem”, bet LA cenša pildit saimnieku pasutijumu naida kurināšanā, un izmanto tam jebkuru ieganstu:)

      • un kāpec nav rakstu? Atbildēt

        tāpec ka normāli cilvēki nereaģē uz vecu ģeķu sudzibām aiz gara laika sarakstitām, bet LA no saimniekiem saņēmis pasutijumu naida kurināšanai izmanto jebkuru ieganstu lai pasutijumu izpilditu, pat ja tas jau runā pretim vesalajam saprātam

        • piemēram NRA ir raksts par šo tēmu,otrkārt par kādiem saimniekiem jūs te murgojat un kurā vietā LA kurina naidu?Varētu padomāt,ka god.Knaģa kungam nav taisnība.Nav runa par filmas māksliniecisko vērtību,bet gan par vēstures melīgu un tendenciozu atspoguļojumu.Pats esat vecs ģeķis,ja naida kurināšana rādās visās pagultēs.

Draugiem Facebook Twitter Google+