Ilgāk bez lasāmajām brillēm 0
Pusmūžā redze pakāpeniski pasliktinās, to ietekmē arī acu slimības, piemēram, katarakta, kas saistītas ar novecošanas procesu. Skaidrojam, kā attālināt laiku, kad nāksies saskarties ar redzes problēmām.
Kādēļ rodas vecuma tuvredzība
Presbiopiju jeb vecuma tuvredzību izraisa acs nespēja piemēroties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā, jo lēca savu elastību sāk zaudēt jau pēc 45 gadu vecuma. Pavājinās lēcas staru laušanas spējas un attālinās skaidras redzes tālākais punkts, tādēļ lasot grāmata jāatvirza arvien tālāk no acīm un rodas nepieciešamība pēc tā saucamajām lasāmajām vai bifokālajām brillēm.
“Ja cilvēkam jau ir tieksme uz tuvredzību, pārlieku noslogojot acis, tā radīsies daudz agrāk. Piemēram, lasīšana sabiedriskajā transportā bojā redzi, jo nepārtraukti mainās attālums starp burtiem un acīm, akomodācijas muskulis spiests nepārtraukti strādāt, lai radītu skaidru attēlu, un tādēļ ļoti nogurst,” skaidro Latvijas – Amerikas acu centra ārste Iveta Mežatuča. Svarīgi, lai no acīm līdz apskatāmajam objektam būtu pietiekami liels attālums – grāmatai jāatrodas apmēram 45 cm, datora ekrānam – 50 – 60 cm, bet televizora ekrānam – pat trīs četru metru attālumā. Svarīgs ir arī apgaismojums. Piemēram, datora ekrānā nedrīkst atspoguļoties nedz lampas gaisma, nedz saules stari. Skaidra attēla radīšana sliktā apgaismojumā acs muskuļiem rada papildu slodzi un veicina tuvredzību. Turklāt pastāvīga piespiedu poza, kas apgrūtina asinsriti kakla daļā un galvā, ar laiku var radīt arī redzes problēmas.
Ko var darīt? “Būtiskākās barības vielas acīm ir A, C un E vitamīni, cinks, selēns, kā arī luteīns un karotinoīdi, kas nodrošina acs pigmentu un gādā par skaidru attēlu,” norāda acu ārste. Redzes asumam nepieciešamos vitamīnus un antioksidantus vislabāk uzņemt ar svaigām ogām, dārzeņiem un to sulām, bet redzes profilaksei var izmantot arī uztura bagātinātājus un vitamīnus, vēlams iekšķīgi lietojamos multivitamīnu kompleksus acīm. Lai panāktu vēlamo efektu, vitamīni jālieto kursu veidā divas trīs reizes gadā.
Īpaši daudz acīm nepieciešamo barības vielu un antioksidantu satur mellenes, labas redzes profilaksei ieteicams ēst arī burkānus un ķirbjus. Burkānos ir ļoti daudz beta karotīna, kas fermentu ietekmē organismā pārvēršas A vitamīnā.
Regulāri trenējot – sasprindzinot tuvumā un atslābinot tālumā – acs akomodācijas muskuli, iespējams aizkavēt brīdi, kad būs nepieciešamas lasāmās brilles. Var veikt šādu vingrinājumu: 5 – 10 sekundes saspringti raudzīties uz priekšmetu, piemēram, zīmuli, kas novietots 25 cm attālumā no acīm, bet pēc tam – ārā pa logu. Vingrinājums jāatkārto 15 – 30 reizes.
Novecošana un slimības
Viena no izplatītākajām acu slimībām, kuras rašanos skaidro ar dabiskās novecošanās procesu, ir katarakta – acs lēcas pilnīga vai daļēja apduļķošanās. Tā traucē gaismas staru caurlaidību, tādēļ tie līdz tīklenei nokļūst izkropļoti vai vispār to nesasniedz. Redze kļūst neskaidrāka, līdz pazūd pavisam.
Bieži vien vājas redzes iemesls cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma ir arī mākulas deģenerācija. Slimības ietekmē tiek bojāts tīklenes centrālais rajons – mākula, kas ir atbildīga par centrālo redzi jeb redzes asumu, tādēļ rodas grūtības lasīt, šūt, vadīt automašīnu, saskatīt cilvēku sejas un veikt citus darbus, kuru veikšanai ir nepieciešama detalizēta redze.
Abu šo slimību rašanos var veicināt gan iedzimtība, gan citas slimības (kataraktu – nepietiekama vairogdziedzera darbība, diabēts, mākulas deģenerāciju – paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu saslimšanas), kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma (UV) iedarbība un smēķēšana, kas bojā sīkos asinsvadus.
Ko var darīt? Nesmēķēt un saulainā laikā valkāt saulesbrilles, lai pasargātu acis no kaitīgajiem ultravioletajiem stariem. Ar gadiem saules gaismas un brīvo radikāļu ietekmē pigmenta koncentrācija acs tīklenē samazinās, tādēļ tā kļūst neaizsargāta.
Lietot pārtikas produktus vai vitamīnu kompleksus, kas satur antioksidantus, it īpaši C vitamīnu, karotīnu. Ļoti svarīgi ir luteīns un zeaksantīns, ko satur arī acs tīklenes pigments un kas neitralizē ultravioleto staru ietekmi uz acīm. “Tomēr ne vitamīni, ne uztura bagātinātāji vai veselīgs uzturs neizārstēs nopietnas acu saslimšanas. Tie lietojami tikai profilaksei,” uzsver Iveta Mežatuča. Jārūpējas par normālu holesterīna un cukura līmeni. Dažos pētījumos novērots, ka holesterīna līmeni pazeminošu zāļu lietošana palīdz izvairīties no kataraktas veidošanās.
Uzziņa
Vitamīni un minerālvielas veselām acīm un labai redzei
* A vitamīns: zivju eļļā, aknās, olās, pienā, sviestā, sierā.
* A vitamīna provitamīns – karotīns: burkānos, zaļās augu lapās, tomātos, aprikozēs, mežrožu paaugļos, smiltsērkšķos, oranžas un zaļas krāsas dārzeņos, ķirbjos.
* C vitamīns: citronos, apelsīnos, greipfrūtos, kivi, dzērvenēs, kāpostos, mežrozīšu augļos.
* E vitamīns: spinātos, kviešu dīgstos, zemesriekstos, olās.
* Cinks: saulespuķu sēklās, spinātos, riekstos, sierā, graudaugos, pākšaugos, sīpolos, sarkanajos piparos, bietēs, burkānos, kartupeļos, ābolos.
* Selēns: olās, ķiplokos, sojā, kokosriekstos, kāļos.
* Luteīns: paprikā, tomātos, kāpostos, spinātos, brokoļos, lapu salātos, cukīni, kukurūzā.
* Zeaksantīns: zaļumos, sarkanajā paprikā, kukurūzā.
