Ilgdzīvošanas koda meklējumos 0
Cilvēku sapnis ir dzīvot ilgi ilgi, varbūt pat mūžīgi. Lai atklātu mūžīgās jaunības noslēpumu, zinātnieki laboratorijās tērē milzu naudas summas. Tikmēr vidējais dzīves ilgums Latvijā ir nepilni 74 gadi.
Un tikai samērā nelielai daļai veco ļaužu izdodas pūst svecīšu liesmas no savas 90, vēl retāk no 100 gadu jubilejas tortes. Kas ir šie cilvēki, kuriem izdodas nodzīvot ilgāk par citiem? Vai viņi ar kaut ko būtiski atšķiras no “parastajiem” ļaudīm?
“Vainīga” gēnu kombinācija
Rīgas Stradiņa universitātes profesors gerontoloģijā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs JĀNIS ZAĻKALNS:
– Atbildot uz šo jautājumu, jārunā par ģenētisko kodu, kas ir katram cilvēkam. Cilvēka genomā ir aptuveni 28 tūkstoši gēnu. Ģenētiķi ir konstatējuši, ka ilgdzīvotāju genoms būtiski atšķiras no pārējo cilvēku genoma, un šiem cilvēkiem raksturīgo gēnu kombināciju nosaukuši par godu visilgāk dzīvojušajam Bībeles personāžam Metuzālam. Pateicoties apjomīgiem pētījumiem, noskaidrots, ka Metuzāla gēnu kombinācija piemīt vienam no 10 tūkstošiem cilvēku. Latvija šajā ziņā no pārējās pasaules gandrīz ne ar ko neatšķiras. Tāpat kā citur, par ilgdzīvotājiem mūsu valstī uzskata tos ļaudis, kuri pārsnieguši 90 gadu vecumu. Atšķirība gan pastāv tajā, ka vīrieši mūsu valstī dzīvo īsāku mūžu. Neraugoties uz to, ka Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, pieaug vecu cilvēku īpatsvars, vidējais dzīves ilgums mūsu zemē vēl ilgi nesasniegs vidējo Eiropas un citu attīstīto valstu līmeni. Eiropā vidējais dzīves ilgums patlaban ir 79,4, Latvijā – 73,97 gadi. Ar ko izskaidrojams tas, ka vīriešu mūžs mūsu valstī ir īsāks? Vai viņu dzīvē ir vairāk stresa? Vai vīrieši vairāk smēķē? Uz abiem šiem jautājumiem var atbildēt ar “nē”. Bet tas, ka Latvijas vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm daudz vairāk lieto alkoholu, gan ir tiesa. Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajos datos par nāves iemesliem bija norādīts, ka daudziem vīriešiem vecuma grupā no 48 līdz 57 gadiem, tātad spēka gados, nāve iestājusies tieši vai netieši alkohola lietošanas dēļ.
Nerausti “lauvu” aiz ūsām!
Taču kaitīgie ieradumi ne vienmēr traucē nodzīvot ilgu mūžu. Profesors Jānis Zaļkalns atceras publikāciju kādā franču žurnālā, kurā intervēti divi 102 gadus veci kungi. Raksta nosaukums – “Kā vajag dzīvot, lai sasniegtu 102 gadu vecumu”. Pirmais kungs dzīvojis saprātīgi – dienā strādājis, naktis pavadījis veselīgā miegā, ieguvis labu izglītību, strādājis kvalificētu darbu, nodibinājis stabilu ģimeni, dzīvojis mierīgu dzīvi, nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, veselīgi ēdis, baudot galvenokārt dārzeņus, augļus un zivis, gaļu – reti, nav draudzējies ne ar vienu no divām “baltajām nāvēm” – cukuru un sāli, nav smēķējis un lietojis alkoholu. Izlasot šo stāstu, lasītājam šķiet – tā dzīvojot, tiešām var sasniegt 100 un vairāk gadu vecumu. Un tad seko otrs dzīves stāsts. Atliek vien pirmo apgriezt “ar kājām gaisā” un būs gatavs otrā sirmā vīra dzīves gājums. Kungs pats savas “dzīves režisors”, gājis kā pa celmiem. Raksta izskaņā autors ar smaidu piebilst – “tagad jūs redzat, kā vajag dzīvot, lai sasniegtu tik cienījamu vecumu”.
– Izlasot šos stāstus, ļaudis var padomāt – kāda gan jēga tad tik daudz runāt par veselīgu dzīvesveidu – fiziskām aktivitātēm, pareizu ēšanu, sevis harmonizēšanu utt. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo mēs nekādi nevaram zināt, kas slēpjas katra cilvēka ģenētiskajā “pūra lādē”. Cik lielā mērā katrs no mums drīkst “lauvu” raustīt aiz ūsām, lai neizraisītu tālejošas sekas.
Līdz ar to 102 gadus veco vīru stāstos un uzskatā par veselīga dzīvesveida nozīmi cilvēka dzīvē nav pretrunu, – uzsver Jānis Zaļkalns.
Ilgdzīvošanas gēnu var mantot no paaudzes paaudzē. Sastopamas pat veselas dzimtas, kurās daļai ļaužu mūžs ir ilgs un veselīgs. Tomēr Metuzāla gēnu kombinācija nav dominējoša, tāpēc nav garantijas, ka tad, ja vecmāmiņa un viņas meita nodzīvoja garu mūžu, tāds tas būs arī nākamajai paaudzei.
– Pirmais faktors, kas nosaka mūža ilgumu, ir ģenētiskais kods, otrais – dzīves stils, trešais – dzīves kvalitāte, kas savukārt balstās uz “trim vaļiem” – veselību, sociālajiem kontaktiem un ekonomisko situāciju valstī.
Taču 90 un vairāk gadu vecumu var sasniegt arī cilvēks, kam nav Metuzāla gēnu kombinācijas, bet tad ļoti labvēlīgiem jābūt pārējiem diviem faktoriem. Cilvēks nevienā gadījumā nevarēs sasniegt cienījamus gadus, ja nebūs atbilstošas dzīves kvalitātes.
Tāpēc valsts politikā un sabiedrības attīstības stratēģijā būtu jāiekļauj principi un mehānismi, kas ļautu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi visos trīs minētajos aspektos. Pieejamai jābūt veselības aprūpei. Arī iespējai būt darba tirgū senioriem jābūt tik ilgi, kamēr vien cilvēks to vēlas un ir konkurētspējīgs. Lai vecie ļaudis nezaudē dzīves garšu, lai pilni ir viņu darba kārtības plānotāji un acis mirdz! Vidējā dzīves ilguma palielināšanos varēsim vērot tikai tad, kad būs stabili laba dzīves kvalitāte. Lai dzīvotu ilgi un skaisti, ļaudīm, protams, ir jāpapūlas arī pašiem, pirmkārt, jābūt kustīgiem, jo dzīvība ir kustībā un otrādi. Kustības dara labu gan smadzeņu šūnām, gan muskuļu šķiedrām. Otrkārt, neņemot vērā apkārtējās – politiskās, ekonomiskās u. c. – norises, jācenšas domāt pozitīvi. Treškārt, jādzīvo harmoniski, – uzsver Jānis Zaļkalns.
Vai dāvātie būs skaisti gadi?
Zinātnieki tikmēr turpina izvirzīt gluži vai “kosmiskas” idejas par to, kā mākslīgi pagarināt dzīvi. Viena no idejām – cilvēkam, kurš sasniedzis pusmūža vecumu, ar gēnu inženierijas palīdzību ievadīt zāles, kas pagarina mūžu. Šajā sakarā gan tūdaļ izskanējuši ticīgo prātojumi, vai šāda iejaukšanās patiktu Dievam? Drīz uz šo jautājumu rasta racionāla atbilde – ja jau Dievs nav pretī, ka attīstās zinātne, viņš noteikti nebūs pretī arī šādam tās attīstības virzienam. Zinātnieku vidū izskanējušas arī citas ar fantāzijas elementiem bagātas idejas, piemēram, potenciālajiem bērna vecākiem iebarojot kādu īpašu kokteili, kas būtiski pagarina bērna dzīves garumu, vai zīdainim, veicot injekciju vai iepilinot mutē kādus īpašus pilienus. Arī šajā sakarā izskanējuši ētiska rakstura iebildumi – vai pieaugušie ir tiesīgi izlemt vēl nedzimuša vai maza bērna likteni.
– Kad ar citiem zinātniekiem vai studentiem diskutējam par mūža mākslīgas pagarināšanas tēmu, uzmanības centrā nonāk cits jautājums.
Nodzīvotie gadi ir viena lieta, bet dzīves kvalitāte pavisam kas cits. Te vietā ir pazīstamās psiholoģes Skaidrītes Liepiņas teiktais, ka vecam cilvēkam nav tik svarīgi pievienot gadus dzīvei, bet dzīvi gadiem.
Ja tiešām, pateicoties brīnumeliksīram vai superpotei, cilvēks varēs iegūt papildus vēl, piemēram, piecpadsmit gadus, vai tie tiešām būs skaisti gadi, vai cilvēks būs vesels, dzīvespriecīgs, varošs un darošs, – spriež J. Zaļkalns. Profesors uzskata, ka zinātnieku gudrajiem prātiem nevajadzētu iejaukties cilvēka dzīves ritumā, to mākslīgi pagarinot. Visam jāļauj notikt, tā teikt, pēc Dieva likumiem. Dzīves laikā cilvēks mēreni, neko nepārspīlējot, var baudīt visu, ko dzīve sniedz, tad arī viss notiks tā, kā tam jānotiek.
UZZIŅA Paredzamais mūža ilgums, piedzimstot Latvijā 2011. gadā, vidēji bija 73,97 gadi: vīriešiem – 68,77, sievietēm – 78,74. 2002. gadā Latvijā 2 320 956 iedzīvotāju vidū bija 8432 ļaudis, kas sasnieguši 90 un vairāk gadu vecumu, 2012. gadā 2 041 763 iedzīvotāju vidū – 8066. Spriežot pēc Iedzīvotāja reģistra, šobrīd Latvijā ir 406 cilvēki, kuri sasnieguši 100 un vairāk gadu vecumu. |
