“Iļģi” maijā grandiozā koncertā svinēs 35 gadus 1
Postfolkloras grupa “Iļģi” savu 35. grupas pastāvēšanas gadadienu atzīmēs 14. maijā, “Arēnā Rīga” ar vērienīgu lielkoncertu vēl nepieredzētā formā, informē grupa.
“Iļģi” koncertā sastrādāsies ar Latvijas labākajiem visu paaudžu deju kolektīviem – kopā vairāk nekā tūkstoš dejotājiem. Atskats uz radošo sadarbību ar horeogrāfiem notiks divās daļās. Pirmajā daļā izdejos divus desmitus deju horeogrāfa Jāņa Purviņa vadībā, savukārt otrajā – būs skatāma daļa no deju lieluzveduma, “Iļģu” opusa ar Raiņa dzeju “Spēlēju, dancoju”, ko horeogrāfa Agra Daņiļeviča vadībā izdejos deju grupa “Dzirnas” un TDA “Vektors”.
“Savā ilgajā radošajā mūžā ik pa pieciem gadiem paši saviem spēkiem un ar draugu atbalstu esam rīkojuši lielākus koncertus, taču šoreiz tas nebūs vienkārši koncerts. Mūsu mūzika tiks pilnībā izdejota. Un mēs spēlēsim dzīvajā, lai cik grūti un brīžam pat neiespējami liktos; nevis kā ierasts Deju svētkos, kad skan fonogrammas,” par gaidāmo notikumu stāsta Ilga Reizniece.
Reizniece norādīja, ka ieguldīts liels darbs, apzinot visas dejas, kas veidotas ar “Iļģu” mūziku – kopskaitā ir vismaz 70 ar grupas dziesmām radītas horeogrāfijas. “Iļģi” aicinājuši horeogrāfu Jāni Purviņu atlasīt labākās horeogrāfijas un koordinēt tautas deju ansambļus, kas tās izpildīs. Savukārt Agris Daņiļevičs atjaunos “Spēlēju, dancoju” iestudējumu, ko 2005. gadā veidoja Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, piebilda Reizniece.
“Iļģi” piedzima kā tradicionāls folkloras ansamblis – tā dalībnieki brauca pie teicējiem, mācījās dziesmas, instrumentu spēli, darināja tautastērpus, mūzikas instrumentus, uzzināto stāstīja, rādīja un mācīja citiem – kur vien Latvijā atrada dzirdīgas ausis un redzīgas acis.
Jau grupas pastāvēšanas pirmās desmitgades beigās ievirze mainījās, arvien vairāk virzoties savas mūzikas radīšanas virzienā, un šajā ceļā “Iļgi” izmantojuši arī citu tautu folkloru. Virziens izrādījies auglīgs, ne jau velti “Iļģi” piecas reizes saņēmuši Latvijas Mūzikas ierakstu nominācijā “Gada labākais mūsdienu tautas mūzikas albums” un Lielo mūzikas balvu, bet savā 25 gadu jubilejā klausītāji iebalsoja albumu “Ne uz vienu dienu” otrajā vietā starp labākajiem world music ierakstiem Eiropā.
