Kā atjaunot pļavu, neizmantojot herbicīdus? 1
Lai neapsaimniekotā pļavā bez herbicīdiem iznīcinātu ekspansīvos augus, piemēram, gārsu, miežabrāli vai citus, un veicinātu augu daudzveidību, iesaka regulāri pļaut, novākt zāli vai uzart, pacietīgi daudzus gadus gaidot, kad ekspansīvos augus dabiskā ceļā nomainīs citi. Taču vai šo periodu var saīsināt līdz pāris gadiem, ja vienreiz vai divreiz iesēj ātraudzīgus viengadīgus augus, teiksim, viengadīgo aireni, auzas? Varbūt tie ievērojami noēnos citus augus, veicinās to iznīkšanu, un pēc tam jau varēs iesēt dažādu zālāju maisījumu? Kādi ir efektīvākie veidi, lai bez herbicīdiem, DDT, pesticīdiem vai citām indēm neapsaimniekotu zemi atbrīvotu no ekspansīviem augiem? ULDIS
Nav vienas receptes, kā cīnīties ar ekspansīvajām sugām. Un ko mēs vispār uzskatām par ekspansīvām sugām? Tās ir ar samērā plašu ekoloģisko nišu un labu konkurētspēju, sekmīgi izplatās, ja zālājs tiek nepareizi vai nepietiekami apsaimniekots. Vispirms jāzina, kāds bijis teritorijas izmantošanas veids pirms tam un kāds būs platības turpmākais izmantošanas mērķis, kādas ir augsnes īpašības, un tikai tad var domāt par ekspansīvo sugu izplatības samazināšanu.
– Ja vēlas atjaunot bioloģiski vērtīgu zālāju, pareizāks (arī lētāks) apsaimniekošanas veids ir pļaut, savākt sienu un atālu noganīt. Vajadzētu pļaut vismaz divas reizes sezonā, lai neizsētos ekspansīvo sugu sēklas. Turklāt rezultāts nebūs tūlītējs. Atkarībā no augsnes auglības un iespējām dabisko zālāju sēklas teritorijā var ieviesties 20 un pat vairāk gadu laikā. Daudz grūtāk ir atjaunot dabiskus zālājus nosusinātās kūdras augsnēs, kur ir traucēti dabiskie mitruma apstākļi, – skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākā eksperte Anita Namatēva.
Otrs veids, ko var izmantot, – platību uzart un sēt tajā dabisko zālāju sēklas. Vislabākās ir pašu ievāktās sēklas, ko iesēj tādos pašos augšanas apstākļos. Latvijā komerciāliem nolūkiem neaudzē dabisko zālāju sēklas, tāpēc šim mērķim labāk izmantot kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā ražotās. Speciāliste brīdina, ka arī šis dabiska zālāja atjaunošanas veids nebūs ātri sasniedzams. To var izdarīt nevis dažos gados, bet gan vairākos desmitos gadu, tāpēc dabiski zālāji ir bioloģiski vērtīgi un aizsargājami biotopi. Iepazīties ar Draftu zālāju biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijām var Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā http://nat-programme.daba.gov.lv.
