SIA “Kauno Tiltai” būvnieki vēl montē gājēju tiltu Tērvetē.
SIA “Kauno Tiltai” būvnieki vēl montē gājēju tiltu Tērvetē.
Foto – Ivars Bušmanis

Ilgtspējīgs koka tilts 0

Jau sen visā pasaulē un, kas it īpaši svarīgi, klimata ziņā līdzīgajā Skandināvijā, brīvi un bez aizspriedumiem ceļ koka tiltus no līmētām koka konstrukcijām. Līdz šim plaša līmēto koka konstrukciju lietošana Latvijā bija piebremzēta. Nu šī fobija lauzta, un vēl šogad uz Dobeles–Bauskas autoceļa gleznainajā Tērvetē atklās no līmētām koka konstrukcijām veidotu gājēju pārvadu, pa kuru Tērvetes dabas parka viesi no autostāvvietas pāri šosejai nonāks pie ieejas un kas kalpos arī pētnieciskiem mērķiem. Kā radās šī ideja?

Reklāma
Reklāma

Idejas slēpjas kokā

Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

“Ideja radās ne tik daudz par tiltu gājējiem, bet vairāk kā doma par koksnes plašāku izmantošanu. Efektīvākais veids, kā to izdarīt, ir savest kopā respektablus zinātniekus ar inovatīviem ražotājiem. Kopā radīt kaut ko ļoti uzskatāmu un pārliecinošu un tad to nolikt visiem redzamā vietā. Pirms dažiem gadiem iepazīstoties ar profesoru Aināru Paeglīti, jau pirmajā sarunā vienojāmies, ka Latvijā daudzi tilti būtu jābūvē no koka,” aizmetņus atceras Mg. sc. ing. Andrejs Domkins, SIA “MeKA” direktors.

Vēlāk profesors atsaucās aicinājumam iesaistīt Rīgas Tehnisko universitāti eksperimentālās liela izmēra koksnes konstrukciju rūpnīcas projektā. Loģiski, ka pirmais kopīgais projekts bija koka tilts, jo tieši šajā jomā pēdējos gados ir ļoti daudz tehnoloģisku jauninājumu. Tilta būvniecības laikā zinātniekiem radās daudz jautājumu, uz kuriem kopīgi ar ražotājiem tika meklēti risinājumi. Veiktspējas izpētei tilts aprīkots ar monitoringa iekārtām un vēl vismaz piecus gadus tas būs kā liela laboratorija, atklāj SIA “MeKA” direktors.

Eiropas pieredze Tērvetes tiltā

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijas mežu produkcijas pilnīgākai izmantošanai līmētu koka konstrukciju izgatavošana un izmantošana dotu daudz lielāku pievienoto vērtību. Tomēr Latvijā šajā būvniecības jomā ir samērā maza pieredze. Lai informācijas robu aizpildītu un precīzi zinātniski noskaidrotu, kā Latvijā reālos noslogojuma ap­stākļos uzvedas līmētas koka konstrukcijas, tika iecerēts uzcelt lielizmēra gājēju pāreju. Ideju izloloja SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības institūts” (MeKA). Gājēju pāreja būs unikāls objekts Latvijas būvniecībā, jo nekas tāds vēl te nav tapis. Tilts vienlaikus nesīs vairākas slodzes – gājēju pāreja, zinātniskās pētniecības objekts, paraugs arhitektiem un pozitīva reklāma koka būvniecības objektiem vispār. Lai objektu varētu finansiāli atļauties, tika piesaistīta Eiropas fondu nauda. Par ģenerāluzņēmēju konkursa kārtībā tika izvēlēta lietuviešu firma “Kauno Tiltai”, kurai jau bija pieredze līdzīgu objektu būvniecībā un līdz ar to zināma drošība par būvniecības rezultātu. Kad tilts tiks pabeigts, tā monitoringā piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes un citi nozares zinātnieki,” stāsta Valdis Egle, objekta pasūtītāja Meža nozares kompetences centra (MNKC) direktors.

“Pirms labākā tilta modeļa izvēles projektētāju un pētnieku grupa Vācijā, Austrijā un Norvēģijā apsekoja 20 labākos tiltus un iepazinās ar koksnes līmējamo konstrukciju rūpnīcām. Projektu veidoja SIA “M.A.-TAKA”. Koka kon­strukcijas līmēja jaunajā SIA “IKTK” rūpnīcā Jelgavā, kas ļāva ražotnei gūt vērtīgu pieredzi. Tilta koka kon­strukcijām ir piestiprināti Vācijā ražoti datu ņēmēji. Pēc objekta pabeigšanas zinātnieki attālināti testēs tiltu trīs gadu periodā. Tas nozīmē, ka dati no dažādajiem mērierīču komplektiem nonāks uz vietas datorā un tad tiks nosūtīti pētniekiem. Tilta provizoriskās izmaksas ir ap 750 tūkstošiem eiro. Īstā cenu salīdzināšana notiks vēlāk, tomēr jau tagad izskatās, ka šāda tipa tilti ir cenas ziņā pat ļoti konkurētspējīgi, jo, piemēram, dzelzs un betona tilts pār upi Carnikavā izmaksāja ap 2,8 miljonus eiro,” salīdzina Jānis Čakste, “MNKC” projektu vadītājs.

Stimuls biznesa attīstībai

Tērvete. Gājēju tilts.
Foto – Ivars Bušmanis

“Mēs sen jau pētījām koka tiltu izgatavošanas pieredzi un pat sagatavojām skices tipveida koka tiltiem. Patīkami, ka koks tagad ir atgriezies Latvijas būvkonstrukciju modē un, domājams, uz palikšanu. Laba koka tilta uzcelšana atvieglos nākamo tiltu būvniecību un vairos koka – Latvijas galvenā vietējā izejmateriāla – popularitāti. Nelietojot ievestus būvmateriālus, vairāk naudas paliks valsts maciņā. Un, jo vairāk šādus tiltus būvēs, jo vairāk pieslīpēsies to būvniecības cikls un samazināsies izmaksas,” pārliecināts Arvīds Lieckalniņš, SIA “M.A.-TAKA” valdes priekšsēdētājs.

“Specializējamies tilta līmēto konstrukciju izgatavošanā, uzaicinājums piedalīties projektā laimīgā kārtā sakrita ar uzņēmumu atklāšanu, un tas bija mūsu pirmais pasūtījums. Konstrukcijas uz mūsu jaunajām iekārtām izgatavojām kopā ar pieredzējušajiem lietuviešu speciālistiem. Tas palīdzēja noslīpēt ražošanas ciklu un izvairīties no grūtībām, kas nenovēršami rodas darbības sākumā. Tālāk droši varēsim ražot paši,” par sadarbību priecājās SIA “IKTK” projektu vadītājs Jānis Kuļikovskis.

Reklāma
Reklāma

UZZIŅA

Gājēju tilts Tērvetes dabas parkā

* Atrodas autoceļa P103 Dobele–Bauska 17,44. kilometrā.

* Vienlaidu laiduma garums ir 32 metri.

* Platums vairāk nekā 3 metri.

* Tilta provizoriskās izmaksas ir ap 750 000 eiro.

* Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.