Kultūra
Kultūrpolitika

Guntars Godiņš: Jautājums, kuram paši esam atbilde 0


Viens no Somijas simtgades svinību notikumiem – Somijas Republikas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) un Jenni Haukio kundzes ciemošanās Inari skolā, Lapzemē.
Viens no Somijas simtgades svinību notikumiem – Somijas Republikas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) un Jenni Haukio kundzes ciemošanās Inari skolā, Lapzemē.
Foto – Matti Pore/Somijas republikas prezidenta birojs

Vispirms Somija man saistās ar neatkarību, cilvēkiem un dzeju. Mana pirmā atdzejotā grāmata iznāca 1993. gadā, tas bija Eliasa Lēnrota somu seno tautasdziesmu krājums “Kanteletara”. Dziesmā “Pasargā, Dievs, no kara” ir tādas rindas: “Pasargā, Radītāj drošais, / Dievs visžēlīgais, aizsargā / no tām kara baigām briesmām, / no tā nāves kara lauka…”.

Vai Dievs somu lūgumu ir uzklausījis? Gan jā, gan nē, taču vēsturiskie notikumi (īpaši Ziemas karā) ir pierādījuši, ka somi nav paļāvušies tikai uz Dieva žēlastību, bet paši drosmīgi aizstāvējuši savu zemi, tāpēc tagad ar lepnumu var raudzīties uz valsts pirmajiem simt gadiem.

Ne mazāk svarīgs man bija darbs pie mūsdienu somu dzejnieku antoloģijas “Tā mainās gadalaiki”, kurā es iekļāvu Penti Sārikoski, Ēvas Līsas Manneres, Pāvo Hāviko, Veines Kirstines un Arto Melleri dzejoļus. Līdzīgi kā senajā tautasdziesmā, izcilās somu dzejnieces Ēvas Līsas Manneres dzejolī teikts: “Sargi mūs no nemirstības kārdinājuma, mūsu dvēseles sargi no/veiksmes un miera, mūsu atmiņu no cilvēciskā vājuma, lai mēs/nerimstam meklēt jautājumu, kuram paši esam atbilde…”

Atkal “sargi mūs”, taču līdzās arī mudinājums nerimt meklēt jautājumu, “kuram paši esam atbilde”. Paļaušanās uz sevi, manuprāt, ir viena no raksturīgākajām somu īpašībām.

Esmu daudz atdzejojis Somijā un tagad arī Latvijā pazīstamās dzejnieces Heli Lāksonenas dzejoļus. Pēc viņas grāmatu “Kad gos smei” un “Piec ait kalns” iznākšanas esam uzstājušies daudzās Latvijas pilsētās un vienmēr jutuši neviltotu prieku un interesi. Heli labsirdīgais humors, dabiskums, iejūtība pret cilvēkiem, fantastiski krāšņā valoda spilgti raksturo arī Somiju. Bērnu grāmatā “Piec ait kalns” atrodamas šādas rindas: “Nepaliek pa bozig vecen, / nepaliek pa skābumķērn! / [..] Pac tu smuks kā zaķam ķep,/ pac tu apaļ? tā kā apls / ellig svariks pac prek? seu.”

Šai Somijas simtgadei veltītajai publikācijai izvēlējos nelielu fragmentu no nacionālās atmodas laika dzejnieka Johana Ludviga Runeberga (Johan Ludvig Runeberg, 1804 – 1877) pazīstamā darba “Karodznieka Stola stāsti”, kurā viņš mudina kopt un sargāt tautas pašapziņu, valodu un prātu. Johana Ludviga Runeberga dzejolis zviedru valodā “Vårt land” (somiski – Maamme, latviski “Mūsu zeme”) ir pamatā valsts himnai, kuras komponists ir Fredriks Paciuss. Somu tautas dzejnieka Johana Ludviga Runeberga dzimšanas dienā 5. februārī visā Somijā pie namiem tiek izkārti karogi un pasniegta slavenā Runeberga kūka (somiski Runebergintorttu).

“Karodznieka Stola stāsti” blakus somu tautas eposam “Kalevala”, balāžu un dziesmu krājumam “Kanteletara” un Alekša Kivi “Septiņiem brāļiem” tiek uzskatīti par Somijas literatūras stūrakmeni.

Paljon onnea, Suomi!*

* Apsveicam, Somija!

 

“KZ” lasītājiem piedāvājam Johana Ludviga Runeberga darba “Karodznieka Stola stāsti” fragmentu, atdzejojis Guntars Godiņš, pirmpublicējums

Johans Ludvigs Runebergs

Karodznieka Stola stāsti

(fragments)

 

[..]

14

Es paņēmu tad grāmatu,

lai pakavētu laiku,

tas stāsts par vīru slavētu,

par somu kauju baigu;

tā grāmatplauktā pamesta,

un izlasīt bij aizmirsta.

 

15

Es katru vārdu sapratu

un lasīju ar kāri,

te pēkšņi tajā atradu

par Savo pulku arī.

Tad lappusi pēc lappuses

sirds trīsās izlasīju es.

16

Par manu tautu

tajā teikts,

kas tura augstu godu,

par vīriem, kurus

neuzveikt,

kas ienaidnieku soda.

Es grimu dziļi grāmatā,

un manī prieku nesa tā.

 

17

Tai briesmu brīža

karstumā

tik drosmīgi iet vīri!

Kā var to zemi mīlēt tā

un atdot tai pat dzīvi!

To zemi vīri sirdīs sien,

kaut pelavas

tā deva vien.

 

18

Un manas domas izskrēja

tai svētai vietai cauri,

man acis vaļā atsēja

tie jaunās dzīves auri.

Uz vēja spārniem

diena steidz,

un grāmata jau

stāstīt beidz.

 

19

Kā vakars ciet tā aizvērās,

sirds sita nemierīgi,

ne viss, kas manī aizķērās,

bij saprasts pienācīgi.

Lai noskaidrotu, devos es

pie Stola kā pie pasaules.

 

20

Viņš sēdēja, kur vienmēr sēž

un lāpīja tik tīklu.

Tam šķita –

durvīs iepūš vējš,

bet priekšā es kā mīkla.

Un viņa skatiens –

jautājums:

“Vai nakts nav miera

dāvājums?”

 

21

Es tūlīt viņam prasīju,

uz karstām pēdām teicu:

“Par somu karu lasīju,

es arī soms, šurp steidzu,

lai tevī tagad klausītos,

tu biji tur, cik atceros?”

 

22

Uz manis teikto stindzis skats

un rokas tīklā iekšā,

bet tūlīt iemirdzējās acs,

kā toreiz rotai priekšā:

“Jā, pastāstīt es varu gan,

tur nācās piedalīties man.”

 

23

Pie veča tā kā bunkurā,

Tam guļas vieta salmu,

viņš stāstīja par Dunkeru,

par varonīgo Malmu.

Un skatiens viņam

kļuva gaišs,

un jāteic man, viņš bija daiļš!

 

24

Daudz redzējis viņš asinis,

iets briesmu

brīžiem cauri.

Gan uzvarēts,

gan zaudēts viss,

ir brūces laika lauri;

to visu neatminēt vairs,

kas viņā elpo

tā kā gaiss.

 

25

Es kāri stāstos klausījos,

ikkatrā viņa vārdā,

rīts iespīdēja aizkaros,

kad izgāju es ārā;

mēs kopā durvis atvērām,

viņš deva roku atvadām.

 

26

Tad gaidīja viņš nedēļām,

kad ienākšu es ķēķī,

mēs bēdas,

priekus dalījām,

uz abiem Jēvles smēķi.

Viņš vecs, es jauns

un noreibis,

es students,

viņš nu karalis.

 

27

Tie stāsti,

ko es stāstu jums,

tie veča dzīves stāsti,

tas skalu gaismas

starojums

un ilgo nakšu glāsti.

Šo dziesmu teikās iepinu,

tev, tēvzeme, to dāvinu!

Somijavest_4Uzziņa

Visa 2017. gada garumā 100 valstīs ir notikuši vismaz pieci tūkstoši Somijas simtgades svinību notikumu.

No 5. decembra vakara līdz 6. decembra vakaram 30 pasaules nozīmīgākās vietas – Kolizejs Romā, Adriāna arka Atēnās, Jēzus statuja Riodežaneiro, Niagaras ūdenskritums u. c. – tiks izgaismotas Somijas karoga zilibaltajās krāsās. Latvijā Somiju godinās, izgaismojot zilibaltus Jelgavas un Rīgas dzelzceļa tiltus un Rīgas domes ēkas tornīti.

Līdz 7. janvārim Mākslas muzejā “Rīgas birža” apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija. Darbi no Kiasmas muzeja kolekcijas”.

No 15. februāra līdz 8. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs iepazīstama izstāde “100 priekšmeti no Somijas”.

2018. gada februārī Liepājā godinās Somijas armijas jēgerus, atceroties vēsturisko notikumu 1918. gada 13. februārī, kad somu jēgeru 27. bataljons Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā zvērēja uzticību Somijai un iesvētīja karogu.

Jānis Ziemeļnieks

Somijai

Pār granītklintīm uzkāpj saule

Un sastingst ūdens sudrabā:

Tur atmirdz visa tava daile,

Ak, brīnišķīgā Suomenmaa!

 

Tu ziemeļblāzmu teika baltā,

Kur vēl neviens nav bijis vergs,

Ko Gallēns paudis gleznā staltā

Un dzejā Johans Runenbergs.

 

Pār Ēstiju un dzintarjūru,

Kurs Helsinki un Abo* dus,

Lai aiznes vējš ar pirmo buru

Tev brāļu tautas sveicienus!

 

Jaunākās Ziņas,

1926. gada 21. jūnijs

 

*Piezīme: Abo ir Turku pilsētas zviedriskais nosaukums, ko Latvijā lietoja cara laikos

LA.lv