Mobilā versija
-1.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
6. decembris, 2017
Drukāt

Ilgu mūžu Somijai! Kultūras strāvojumu nospiedumi mākslā

Publicitātes (Finnish national gallery/Jouko KÖNÖNEN) fotoPublicitātes (Finnish national gallery/Jouko KÖNÖNEN) foto

Ferdinands fon Vrigts (Ferdinand von Wright). "No dārza: puķes un putni". 1854. Finnish National Gallery / Ateneum Art Museum.

Somija šogad svin valsts neatkarības simtgadi: bez patosa un ziemeļnieciskā atturībā notikumu kalendārs dažādām gaumēm piedāvā simtiem tikšanos, koncertu un izstāžu. Divas no tām ļauj izsekot šīs kaimiņvalsts dziļākajiem kultūras strāvojumiem, kas bijuši svarīgi senatnē un veido tās šodienas vaibstus.

Šā gada pirmajā pusē (3.03. – 30.07. 2017.) Helsinku mākslas muzejs (HAM) piedāvāja skatītājiem izstādi “Modernā dzīve!: Somiskais modernisms un starptautiskais skanējums”, veltītu Somijas dizaina sasniegumiem arhitektūras, stikla, mēbeļu, apģērbu, metāla dizainā un tekstilmākslā. Tas ir skats uz Somiju, kādu to pazīstam plašajā pasaulē.

Mūsdienu Somijas ikdienu raksturo izcils dizains un arhitektūra – ne velti ekspozīciju ievadīja Somijas slavenā arhitekta Eliela Sārinena (1873 – 1959) debesskrāpja makets “Chicago Tribune” birojam, kas konkursā guva otro godalgu (1923). Minētā projekta nozīmība ir īpaši svarīga, saņemot tik augstu novērtējumu tieši konkursa starptautiskā mēroga dēļ, tāpēc ekspozīciju papildināja visas šī konkursa dalībnieku skices. Tomēr svarīgākais ir tas, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekta G. Birkerta vārdiem: “[..] visa Amerika salēcās, kad viņš ieguva godalgu. Tas bija pilnīgi jaunspiedāvājums arhitektūrā – jauna pieeja nevis konstrukcijai kā tādai, bet tieši vizuālajai izteiksmei.” (“Studija”, #106, 16. lpp.)

Mūsdienīgās Somijas pamati arhitektūrā un dizainā veidojās no 1917. līdz 1968. gadam – milzīgu pārmaiņu posmā, kad intensīvas urbanizācijas procesos arī tēlotāja māksla, fotomāksla, dizains un arhitektūra meklēja jaunas izteiksmes formas, kas vērstas nevis uz kosmopolītismu, bet gan dziļi sakņotā māju sajūtā, dabas materiālu izpratnē un pārliecībā, ka Somijas valstiskajai identitātei ir nākotne.

Alvars un Aino Ālto, Kajs Franks, Vuoko Nurmesniemi, Timo Sarpaneva un Tapio Virkala ir tikai daži no māksliniekiem, kuru darbi kļuvuši par hrestomātiskiem Somijas dizaina paraugiem. Nelielu ieskatu Tapio Virkalas daiļradē šoruden varējām gūt izstādē arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā “Tapio Virkala. Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā” (13.10. – 5. 12. 2017.). Līdz 2018. gada maijam Espo pilsētas mūsdienu mākslas muzejā EMMA ir apskatāma šī mākslinieka retrospekcija “Still/Life – Tapio Wirkala Retrospective”.

Tieši Tapio Virkala bija Somijas ekspozīcijas autors Milānas triennālē (1951) – laikā, kad visa Eiropa sāka atkopties no Otrā pasaules kara. Līdz ar T. Virkalas un daudzu citu Somijas mākslinieku darbiem dizains guva starptautiski augstu novērtējumu, un, ziemeļvalstīm raksturīgi, liecināja par tādas sabiedrības veidošanos, kas vērsta uz labklājību ikvienam.

Somijas valsts simtgades svinēšanas rudens cēlienu ievada otra kultūrvēsturiski piesātināta izstāde valsts mākslas muzejā “Ateneum” Helsinkos – “Brāļi fon Vrigti” (27.10. – 25.02.2018.). Trīs brāļi mākslinieki – Magnuss (1802 – 1868), Vilhelms (1810 – 1887) un Ferdinands (1882 – 1906) fon Vrigti – ir piederīgi Somijas un Zviedrijas kultūrvēsturei. Lai gan viņi nepiedzīvoja Somijas neatkarības pasludināšanas datumu, tomēr, būdami Somijas vēstures, tās valstiskās identitātes tapšanas liecinieki, paši kļuva par Somijas tēla veidotājiem ainavu glezniecībā. Retrospekcijā ir pilnvērtīgi pārstāvēti gan eļļas, tušas un akvareļu tehnikā, gan iespiedgrafikā tapuši darbi no privātām kolekcijām.

Trīs brāļi gleznotāji galvenokārt bija pievērsušies putnu tēmai – Magnuss un Ferdinands zināmi arī kā ainavu gleznotāji, savukārt vidējais no brāļiem Vilhelms mākslinieka karjeru veidoja Zviedrijā, jo tika iecelts par zinātnisko darbu ilustratoru Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas izdevumos.

Brāļu interese par dabu sakņojas Somijas vidienē Haminalahti muižiņā vadītās bērnības iespaidos netālu no Kuopio pilsētas. Mākslinieku daiļradi raksturo dabas mīlestība, dabas vērojumos uzkrātā pieredze un zinātniska precizitāte. Īpašu nospiedumu atstājuši galvenokārt fotoreālisma žanrā gleznotie putni.

Brāļu fon Vrigtu devums ir ne tikai māksliniecisks, bet arī izzinošs gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem – ne velti izstāde piedāvā skolēniem izglītojošas programmas uzdevumus Somijas putnu atpazīšanā.

Brāļu fon Vrigtu dzīves laiks sakrita ar vērienīgas attīstības posmu – sabiedrībai bija jāpieņem industrializācijas jauninājumi – rūpnieciska ražošana, elektrifikācija, dzelzceļš, namu centrālapkure, telefons radikāli mainīja ikdienu tieši tāpat kā pēc simts gadiem mūsu laikabiedriem jāizvērtē IT tehnoloģiju piedāvātās ērtības un labticīgas uzticēšanās riski. Ne velti šādos pārmaiņu laikos šķiet saprotamāka tā laika liecinieku vēlme ienirt valdzinošajā pilnīgas klātbūtnes sajūtā, sekojot mākslinieka otas kustībai, ar kuru izzīmēta ik nianse. Tieši ar šādu “šeit un tagad” sajūtu, verot “Ateneum” muzeja smagās durvis pēc izstādes apskates, raisās domas par šīs tautas redzīgumu, kas smeļas spēku skarbajā dabā, un par spēju pamanīt tajā netverami skaisto.

 

Uzziņa

Aktuālās izstādes Somijas valsts simtgadē:

“Still/Life – Tapio Wirkala Retrospective”, Mūsdienu mākslas muzejā EMMA, Espo (17. 11. – 22. 04. 2018.);

“Brāļi fon Vrigti”, valsts mākslas muzejā “Ateneum” Helsinkos (27.10. – 25.02.2018.), pēc tam – Somijas pilsētās Kuopio un Vāsā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+