Mobilā versija
-0.7°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
7. augusts, 2017
Drukāt

Ilmārs Poikāns: Ceturtā atmoda. Mosties vai zust (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ilmārs Poikāns

Ilmārs Poikāns, LU pētnieks

Varas grožus visu šo laiku un joprojām savās rokās tur bijušie padomju nomenklatūras darboņi un veikli shēmotāji.

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds – tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika un varas mantojuma un mežonīgā kapitālisma sliktākās īpašības.

No šodienas atskatoties uz pēdējiem 30 gadiem, diemžēl nākas secināt, ka reālos varas grožus visu šo laiku un joprojām savās rokās tur bijušie padomju nomenklatūras darboņi un veikli shēmotāji, kuriem “katrā acī zvēro dolāri”, tie nekad nav sapratuši un nesapratīs, kā tas var būt, ka “mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!”. Padomju Latvija de jure tika likvidēta, taču de facto mēs no tās neesam tikuši pavisam vaļā. Vēl trakāk – kā tas nākas, ka daudzi politiķi un Satversmes aizsardzības birojs ar Maizīti priekšgalā vēl joprojām tik sparīgi sargā tos, kuri sadarbojās un kalpoja Valsts drošības komitejai? Un nav pat runa par kriminālu sodīšanu, bet gan par vēsturiskas patiesības atjaunošanu.

Vēl viens svarīgs jautājums – kādēļ tik svarīgi ir atskatīties pagātnē, ko daudzi šobrīd pārmet un ierosina vairāk skatīties un koncentrēties tikai uz nākotni. Pagātne ir jāapzinās un tā jāpieņem, jāsaprot, kas ir noticis un ko no tā var mācīties. Ja sabiedrība par to runā, tātad ir neatbildēti jautājumi vai melīgas atbildes. Kaut vai Oligarhu sarunas vien ir spilgts apliecinājums tam. Un pagātne neaizies ne no šodienas, ne no nākotnes, kamēr visi rēķini nebūs nokārtoti. Ir tāds teiciens – cilvēks, kurš aizmirsis savu pagātni, spiests pārdzīvot to atkal un atkal, pieļaujot tās pašas vecās kļūdas, līdz izprot un izmaina savu attieksmi un rīcību.

Ceturtā atmoda ir nepieciešama, lai Latvija kā valsts neizzustu. Vai mūsu vecvectēvi savas asinis izlēja velti, cīnoties par Latvijas izveidošanu? Atmoda jo vairāk nepieciešama arī cilvēku garīgajai izaugsmei – spēt izstumt neliešus no sava vidus, nebaidīties uzņemties risku un atbildību, lai kaut ko izdarītu kopējam labumam. Tikai tad var cerēt, ka arī Latvija neizbēgami uzplauks un par to varēs lepoties ikkatrs.

Jau 2010. gadā Neo, publicējot atalgojumus valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, nepārprotami runāja par Ceturto atmodu. Iespējams, ka sabiedrība tam nebija gatava, pat ja tā jau toreiz bija neizbēgamība. Par Ceturto atmodu ir runājuši, runā un runās. Manā skatījumā tā tiešām ir neizbēgama, lai vai kā to kādam negribētos. Es teiktu, ka tā jau ir sākusies, tikai pašreizējā stadijā tai nav spilgti redzamu ārēju izpausmju – var to dēvēt arī par evolūcijas procesu, kuram ir jāiziet cauri. Katrs no mums ir kādā no pieņemšanas cikla stadijām – 1) normāla eksistence, neapzinoties, ka kaut kas nav kārtībā; 2) uzzinājis, ka kaut kas neesot kārtībā; 3) noliegums – nē, viss īstenībā ir kārtībā; 4) dusmas un agresija, bieži vien attiecībā pret slikto ziņu vēstnešiem; 5) depresija – problēma ir, bet es tur neko nevaru darīt, viss ir bezcerīgi; 6) kaulēšanās – varbūt tomēr kaut kas jādara; 7) slikto ziņu pieņemšana un problēmas risināšana.

Ir dabiski, ka pārmaiņas un nezināmais rada bailes un bažas. Un tikai reizēm un pat ne visi cilvēki ir gatavi pārmaiņām labprātīgi. Tas prasa drosmi un pašapziņu, un, dažkārt tikai stūrī iedzīti, mēs apzināmies, cik stipri vai vāji esam. Ir jāsaprot, ka arī tie cilvēki, kam šībrīža eksistence, pat ja ne ideāla, bet tomēr gana ērta, cīnīsies, lai to paturētu un saglabātu pēc iespējas ilgāk. Cik daudzi no mums ir tādi, kuri gatavi cīnīties par kopēju labumu, ja jūtas relatīvi komfortabli šobrīd? Tas ir morāles aspekts, vērtību un principu jautājums. Citos gadījumos katalizators var būt bezpalīdzības un bezizejas sajūta vai dusmas un dziļš aizvainojums. Ja mēs pieņemam ideju par to, ka vēlamies pārmaiņas, tad vienkārši turpināt peldēt pa straumi neizdosies, būs jācīnās un arī no kaut kā jāatsakās. Un jāapzinās, ka tas var dārgi maksāt. Tad ir jautājums, vai ir ko zaudēt un cik vērts ieguvums. Nevar cerēt uz uzvaru, ja esi nekāds – neitrāls vai vienaldzīgs, ja esi jau iepriekš nolēmis, ka uzvara nav iespējama, jo tu atsakies no cīņas – fiziskas vai garīgas. Labākā dāvana sliktajiem ir sabiedrības vienaldzība un bezdarbība.

Ja sabiedrības lielākā daļa ir pasīva, pieņem ļauno vērtības un klusējot akceptē nelietīgu rīcību, tad viņiem nav tiesību pat cerēt, ka kaut kas mainīsies. Šobrīd lielākā daļa sabiedrības, pat satiekot reālajā dzīvē visus sliktos personāžus, ieskaitot visus nožēlojamos pakalpiņus, kuri ikdienā ir tepat starp mums – uz ielas, restorānos, darbavietās utt., kuri ir nepārprotami kaitnieki un ļaunprātīgi izmantotāji, ne vien atklāti neizrāda savu patieso attieksmi vai zināšanas, bet pat mierīgi sveicina, laipni smaida un respektē šos sumpurņus un ielikteņus. Izklausās diezgan tālu līdz drosmei un cīņai… Varam tikai cerēt, ka tā ir tālredzīga liekulība, nevis verga padevība un gļēvums. Tomēr ar prieku vēroju, ka arvien vairāk ir tādu, kuri uzdrošinās ne vien neklusēt, bet arī ir gatavi darbībai un jau rīkojas. Katrs mazs solītis un protests pret sistēmu ir maza uzvara. Jā, varbūt šī drosme samulsina pašu un apkārtējos, varbūt neizdodas atrast skaistākos vārdus savas apņēmības formulēšanai, jo ir mazliet bail no savas drosmes un uzdrīkstēšanās. Bet tam nav nozīmes – ja ir saturs, tad formu var pilnveidot.

Var, protams, cerēt, ka Ceturtās atmodas process būs mierīgs un evolucionārs. Taču reālists manī saka, ka tā nebūs – vienā mirklī notiks “sprādziens” un process kļūs revolucionārs. To vēl šobrīd neviens nezina, kas vai kurš būs tas pēdējais salmiņš, kas “salauzīs kamieļa muguru”.
Pašreizējās pseidoelites drošības sajūta balstās uz pieņēmumu, ka cilvēkiem Latvijā ir bezgalīgs pacietības mērs, jo līdz šim viss ir izdevies un viņi iet tālāk un tālāk nesodīti savā visatļautībā. Turklāt arvien brutālāk nostiprinot savas rīcības leģitimitāti likumdošanā, “iebīdot” sev ērtākos “lielākos kretīnus” un “divpirkstu pierītes” tiesībsargājošās, tiesu un citās atslēgas iestādēs ar mērķi izmantot šos resursus tikai un vienīgi savā labā. Ar savu darbošanos šādi sumpurņi demoralizē un diskreditē likumu kā tādu. Un turpinājums būs viņu bezatbildīgās un ciniskās rīcības likumsakarīgs rezultāts.

Taisnīgums ir ticis aizmirsts kā šķira. Mēs esam kļuvuši “akli”, “miglas pūšana acīs” ir tapusi izsmalcinātāka. Un dažkārt rodas jautājums – vai nepieņemams ir fakts, ka mūs mulķo, vai muļķo nepietiekami gudri un tik izsmalcināti, lai neciestu pašcieņa? Vienkārši Oligarhu sarunu publiskošana vairs nepieļauj izlikšanos, un tā ir liela problēma liekulības tirgū.

Ne viss, kas ir likumīgs, ir taisnīgs, un ne viss, kas ir taisnīgs ir likumīgs. Kas notiek, ja robežšķirtne starp taisnīgi un likumīgi kļūst pārāk liela? Vai pie varas esošie pašnāvnieki nemācās no citu kļūdām? Vai tiešām viņi nesaprot, ka, tā spļaujot uz tiem, kas viņus pacietīgi barojuši un pagaidām vēl pieklājīgi skaidrojuši, ka nedrīkst tā uzvesties, var aizspēlēties līdz brīdim, kad galu galā īstenosies plāns Z? Kas to var paredzēt, kas var notikt tad, kad pat visfanātiskākajam pacifistam Latvijā pierādīs, ka nevardarbīgā ceļā šo sistēmu nav iespējams mainīt?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ceturtai atmodai jābūt. Tikai jāizdomā, kā to sasniegt. Būtu vajadzīga ārpus partijām pastāvoša organizācija, līdzīga kādreizējai aizsargu organizācijai, lai masas sekotu nevis vadoņiem (kā partijās), bet bet gan progresīvām un tautu vienojošām idejām..

  2. Nav pateikts nekas jauns. Neesam ne tikai demogrāfiskā, bet galvenokārt morālā bedrē.
    Kamēr būs balsotāji par Hūti / tāds var atrasties arī jebkurā citā novadā /, kas „zog, bet dalās”, nevienam 4.atmoda nebūs vajadzīga.
    Nav skaidri arī paša rakstītāja nodomi. Pabijis Kaimiņa ratos, tagad dodas citā virzienā…
    Vai te rakstītais ir jauns Manifests, kā tas ir „…mēs esam PAR”, vai Nodomu protokols ar pieteikumu jaunai partijai?
    Diez kādi tīri gājieni neizskatās, ja nodomi atkal saistās ar neatļautu failu atmūķēšanu…
    Bet aicinājumi uz Revolūciju izklausās pavisam bērnišķīgi.

  3. PALDIES PAR RAKSTU, bet 1)vēl neesam sākuši 3.atmodu – KAS MŪS ”VADA” PRETĪ nākotnei????
    2) izmirstam,
    3) 2/3 -daļas izbraukuši uz dzīvi citur,
    4) pazaudēta UZTICĪBA varas partijām – visur meli, piesavināšanās, iznīcība, sabiedrības nesaklausīšana, ignorēšana, valsts KOPUMĀ neredzēšana…u.c. NELAIMES! LĪDZĪGA satura raksti vienīgi palīdz dzīvot REALITĀTĒ, vairāk neko. NETICU, KA 13.SAEIMĀ TIKS IEVĒLĒTI TIE CILVĒKI, KAM PATIESI INTERESĒS LATVIJAS AUGŠUPEJA?!

  4. Pils laukumā.

  5. Nepārliecinošs raksts. Lai ari kā Jūs gribētu, bet Ulmaņlaika Latviju neviens neesiet spējīgi uzcelt. Tas vienkārši nav vairs iespējams, tāpat kā tā 4. atmoda, jo cilvēki vienkārši ir citi un tāpēc nav vērts sapņot par kamieļiem.Trešā atmoda jau vēl nav pat sākusies. Tas, kas bija, tas bija sapnis par tiem pašiem ulmaņlaikiem, kurus nezin kāpēc gaidīja, pat nepadomājot kas tas ir. Bet tas ir smags un nežēlīgs darbs, nevis banāni Lielupes krastā. Padomju gadi cilvēku atradināja no smagā darba, no darba apziņas un tāpēc mēs tagad, kad mums pešķīra neatkarību, mēs to vekli nomainam pret ārzemju bodīšu važāam. Vispirms vajadzēt pa štam atmosties trešo reizi, nevis kā slikta virtuvene apgalvot, ka nškošo reizi gan jau tie pīrāgi nepiedegs.

  6. Neo tev neticu, Tu esi hakeris un nodevējs, pie tam Tev Lembergs dzīvokli iedevis Ventspilī!

  7. nato domats ne pret arejo ienaidnieku bet pret savejiem

  8. Romas pāvests Francisks: Trešais pasaules karš jau ir sācies (NRA, 13.09.2014.)
    ==================================================================
    Karā kā karā – depopulācija, emigrācija, intelektuālā līmeņa samazināšanās. Būs kam atmosties pēc 3.Pasaules kara beigām?
    LTV Panorāma:”Publicēšanas datums: 2017. gada 6. aug.
    Satraucošas ziņas pienāk gan no dzemdību nodaļām, gan statistiķiem. Šogad Latvijā pirmajā pusgadā piedzimis gandrīz par 1000 bērniem mazāk nekā pērn. Un, analizējot datus, redzams, ka demogrāfiskā bedre turpināsies. Tas savukārt nākamajos gados nozīmē bērnudārzu un skolu slēgšanu, bet ilgtermiņā pieprasa arī gudru imigrācijas politiku, lai trūkstošās darba rokas un neesošos nodokļu maksātājus aizstātu ar citiem. Tematu pētīja Aija Kinca ” (You Tube)

  9. Un tu ceri uz apgaismību. Lai monāktu līdz 4.atmodai, ir jāpaiet gadsimtam. Ne šodien, ne rīt mēs atmodu neredzēsim un nepiedzīvosim.
    Jāsāk ar jaunlatviešu kustību, kādu kās jau piedāvāja, ka jāapgaismo tauta. Es jau s;āku apgaismot, bet neviens neatsaucas. Bēdīgi. Te bija tautas sapilces un cik tautas sanāca? Bija 50 cilvēķi?

    Fantāzija laba lieta, bet un jebkurai gribas, lai tai būtu “vadonis”. Krievijai,. piemēram, tronī ir cars un t\ā klausa: svoloč no svoj. Lartviešiem vajag savu Kārli Ulmani. Valdis Zatlers nedaudz pabīdīja sabiedrību uz pārvērtībā – un te s\ākās – viņu pataisīja gandrīz par vienīgo tautas ienaidnieku, sliktāku par sliktiem. Un ko tu tādai tautai [padarīsi, ja klausa oligarhiem un uzpirktiem reitingiem vai tādiem žurnālistiem un mauj līdi – cik slikts Zatlers. Zatlers – Kārlis Ulmanis Nr.2.

    Ilmār, tu malacis, bet leic mieru ATMODAI, nebūs, turpini būt tautas apgaismotājs, tas ir cēls darbs, bet līdz riebumam nepateicīgs, neefektīvs.

    • Zatlers Saeimu neatlaida, oligarhus uz Kalnciema akmeņlauztuvēm neaizsūtīja. Rezultāts likumsakarīgs –
      Lembergs zirgā, Zatlers zemē. Bez pamatskolas līmeņa zināšanām vēsturē skaistās ieceres ātri izkūpēja. Skat’, pat Bordāns apjēdz Zatlera kļūdu:” Latvijā valda naudasmaisi, reformas nelīdzēs, mums jāmaina sistēma! (You Tube)

  10. …nu un ko, ko tu tukš.. piedāvā…?

  11. Es atceros kaa Juus abi ar Ufo gremdeejaat A.Kaiminu .
    Nee paldies. ….nav uzticiibas.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+