Mobilā versija
+3.1°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
3. septembris, 2015
Drukāt

Ilmārs Tolstovs: Katoļu priesteri, piedošana un aborts (2)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Latvijas ziņu portālus atkal pāršalkusi “svaiga” vēsts, par to, ka nu beidzot katoļu Baznīca “nākusi pie prāta” un piedos aborta, jeb slepkavību grēkus. Tomēr atkal redzam, kā pāvesta Franciska labais nodoms tiek izrauts no konteksta un pasniegts kā kārtējā sensācija, patiesību sajaucot ar meliem. Ko tad īsti vēlējās pateikt pāvests?

Pāvests šo privilēģiju tiešā veidā saista ar Dieva žēlsirdības gadu, kurš sāksies šogad, 8.decembrī, un noslēgsies nākamgad novembrī. Primāri pāvests vēlas uzsvērt, ka Dievs ir žēlsirdīgs un arī Baznīca ir aicināta tāda būt. Arī līdz šim ikviens cilvēks, ja nožēloja grēkus, varēja saņemt grēku piedošanu, dodoties pie grēksūdzes. Tomēr aborta grēka gadījumā cilvēks, izdarot vai piedaloties šai slepkavībā, reizē ar to sevi izslēdz no Baznīcas, jeb citiem vārdiem sevi ekskomunicē. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: “Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. “Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien, saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams.” (KBK 2272)

Baznīcā šo ekskomuniku, jeb izslēgšanu no Baznīcas var atcelt tikai pāvests vai bīskapi, vai arī priesteri, kuriem bīskaps to ir atļāvis. Citās valstīs, piemēram, Polijā, ir speciāli nozīmēti priesteri, pie kuriem cilvēki, kuri bija veikuši abortus, var doties, un tikai pie šiem priesteriem cilvēks var saņemt šo piedošanu. Baznīcā Latvijā jau ilgus gadus bīskapi visiem priesteriem uz gadu dod atļauju grēksūdzēs dot piedošanu par aborta slepkavībām un noņemt šo ekskomuniku. Līdz ar to, šī pāvesta dotā privilēģija Žēlsirdības gada laikā mūsu Latvijas situācijā nekādu jaunumu neienesīs, jo mēs jau līdz šim esam gājuši cilvēkiem pretī un dāvājuši šo iespēju katrā grēksūdzē.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka žēlsirdība un piedošana neatceļ taisnīgumu un nemazina šīs slepkavības nodarīto smagumu un postu. Līdz ar to darīsim visu, lai šādu slepkavību nebūtu un lai katrs bērniņš varētu piedzimt un nodzīvot laimīgu dzīvi.

Priesteris Ilmārs Tolstovs

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sirsnīgi, ka Baznīa Latvijā ir tāda žēlsirdīga. Iedvesmojoši.

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Uzmanību! Pilnīgu klusumu zālē!

Brīnums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija

Finanšu ministrija pagājušās nedēļas nogalē saskaņošanai nodevusi visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam” projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz pirmdienai, lai jau piektdien, 28. aprīlī, to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Par gaidāmo nodokļu reformu jau daudz spriests, izskanējuši dažādi darba varianti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā TV3 izteicies, ka nodokļu reformas izmaksu kompensējošie priekšlikumi – PVN palielināšana zālēm vai akcīzes degvielai –, kuri izraisījuši sabiedrības sašutumu, esot Finanšu ministrijas ierēdņu izdomājums, kas graujot ZZS ministru veidotās reformas īstenošanu. A. Brigmanis visai skarbi izteicās par Danas Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas cilvēkiem, kuri pārāk daudz runājot par to, ko politiķi vēl nav izsprieduši, un ieteica FM ierēdņiem turpmāk par šiem jautājumiem paklusēt.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+