Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Ilvess: Neatvēlot aizsardzībai 2% no IKP, Latvija ir ievainojamāka (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Neatvēlot aizsardzībai finansējumu, kas veido vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija ir ievainojamāka, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “1:1” pauda Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Viņš norādīja, ka Igaunija aizsardzībai velta vairāk nekā 2% no IKP, ko prasa NATO. Igaunijas prezidents gan neapgalvoja, ka Latvija un Lietuva, kuras savai aizsardzībai atvēl mazāk, ir uzskatāmas par draudu Baltijai. Tomēr šādi abas valstis esot ievainojamākas.

“Un tas mazina morālo autoritāti apgalvojumiem, ka jums nepieciešama palīdzība. Saprotat?” sacīja Igaunijas prezidents. Viņš atgādināja Martina Lutera teikto, ka Dievs palīdz tiem, kuri paši par sevi gādā. Pēc Ilvesa domām, ir jābūt apziņai par savas artavas došanu kopējai drošībai, un, iestājoties NATO, viņš apsolījis, ka darīs visu, ko vien varēs, lai sniegtu savu ieguldījumu.

Jautāts, vai Baltijas valstis no ārpuses tiek uztvertas kā vienotas, Ilvess atzina, ka viņu kaitina, ka kāds izsakās visu trīs Baltijas valstu vārdā. Igaunijas prezidents uzskata, ka katram ir jārunā par savu valsti, nevis jāpiedēvē savs personiskais viedoklis visām trim. Ilvess arī domā, ka ne vienmēr viedoklim jābūt vienotam, turklāt Baltijas valstīm nav kopīgas pozīcijas un diezin vai tāda arī būšot.

Tāpat Ilvess norādīja, ka Baltijas valstis no NATO gaida mazliet par daudz, proti, nedaudz vairāk, nekā pašas iegulda.

“Lai saņemtu reālus karavīrus, ir jānodrošina šo ārvalstu karavīru izmitināšana. Šī iemesla dēļ šogad pārsniedzām 2% izdevumu līmeni – mēs būvējam mājokļus karavīru izmitināšanai, jo līdz šim esam uzcēluši modernas mītnes tikai paši saviem bruņotajiem spēkiem. Taču tagad, strādājot šajā uzņemošo valstu atbalsta programmā, mums jāspēj izmitināt NATO karavīrus,” raidījumam “1:1” skaidroja Ilvess.

Intervijas noslēgumā, jautāts par Baltijas valstu sadarbību, Ilvess atzina, ka sadarbība nav tikai emocijas un kopīgu deklarāciju parakstīšana, bet reāls ieguldījums.

“Bet, ja nevēlaties par to maksāt, tad tas reducējas tikai līdz dziedāšanai par Igauniju, Latviju un Lietuvu. Taču tā nav sadarbība, bet gan labas kopā jušanās lieta. Sadarbība prasa naudu, laiku un enerģiju. Tas nozīmē cilvēkus, kas pie tā strādā,” izteicās Ilvess.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Latvijas politiķiem daudz būtiskāk ir samazināt sev IIN un atjaunot padomes valsts uzņēmumos!

Draugiem Facebook Twitter Google+