×
Mobilā versija
Brīdinājums -9.7°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 22. februāris, 2018
12. februāris, 2014
Drukāt

Ilze Aizsilniece: Par meliem, patiesību un bezdarba pieaugumu (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Autore: Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste

Pasaules veselības organizācija (PVO) jau 2012.gada jūnijā sarunās ar Latvijas Republikas Veselības ministriju norādīja uz sekojošām problēmām, kas būtu jāņem vērā, ieviešot [obligāto] veselības apdrošināšanu Latvijā.

Desmit ieteikumi pārdomām no PVO puses:

  1. Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānu, lai veselības sektorā nodrošinātu stabilu ieņēmumu plūsmu;
  2. Paaugstināt valsts izdevumus veselībai līdz 5 % no IKP līdz 2014. gadam un pakāpeniski samazināt starpību starp Latviju un [valstīm] ar salīdzināmu ekonomiku Eiropas reģionā;
  3. Piešķirt vismaz 12% no vispārējiem valdības ieņēmumiem veselībai, kas joprojām būtu mazāk nekā vidēji Eiropā, bet salīdzinoši tikpat, cik Igaunijā un Lietuvā;
  4.  Ieviest pretcikliskus pasākumus, lai aprēķinātu budžeta pārskaitījumu veselības apdrošināšanas sistēmā: i) izveidot rezerves fondu jaunai veselības apdrošināšanas sistēmai, kas varētu kalpot kā buferis pret valsts ekonomiskā snieguma svārstībām, ii) izstrādāt skaidru aprēķina formulu valdības budžeta pārskaitījumiem par iedzīvotāju grupām, kas neveic iemaksas, ietverot [apdrošināšanā] personas, kas ir bez darba ilglaicīgi;
  5. Turpināt uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, pilnībā ieviešot nesen pieņemtās strukturālās reformas;
  6. Samazināt rindas un uzlabot pakalpojumu pieejamību, lai jaunā sistēma kļūtu pievilcīgāka iedzīvotājiem un lai palielinātu viņu ieinteresētību veikt iemaksas;
  7. Izstrādāt komunikāciju stratēģiju, lai atbalstītu jaunās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu; lai cilvēku būtu informēti par saviem pienākumiem un tiesībām izmantot veselības pakalpojumus;
  8. Noteikt, ka veselības apdrošināšana ir obligāta visiem un paredzēt pārejas periodu, lai nevienam netiktu liegta piekļuve veselības pakalpojumiem;
  9. Risināt vājo aizsardzību pret finanšu riskiem, pastiprinot sociālās drošības tīklu, un izveidot tādu politiku, kas ļautu samazināt pacientu līdzmaksājumus, jo īpaši mazaizsargātiem iedzīvotājiem;
  10. Saglabāt [apdrošināšanas] segumu personām, kas ir bez darba ilglaicīgi, un mazturīgajiem.

Neskatoties uz šiem norādījumiem par diskutējamajiem jautājumiem, Veselības ministrija, virzot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, apgalvo, ka PVO ir pilnībā atbalstījusi koncepciju (turklāt koncepcija atšķīrās no pašreiz Saeimā virzītā likuma).

Šāda pieeja veselības politikas veidošanai vairāk atgādina politiskā pokera spēli nevis pārdomāti virzītu darbību iedzīvotāju labklājības un veselības veicināšanai.

Neviļus rodas jautājums: “Kā Saeimā varēja nonākt likums, pret kuru nopietnas pretenzijas bija izteikušas daudzas ministrijas un sabiedriskās organizācijas?”.

Un tad vakar sekoja vēl teiksmaināki paziņojumi:
“Ministre apgalvo, ka likumā ir apzinātas visas iespējamās iedzīvotāju grupas un tiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ neiekļausies jaunajā veselības aprūpes sistēmā, būs dotas iespējas to izdarīt, vai nu iemaksājot veselības aprūpes sistēmā tam vajadzīgo naudas summu vai iekļaujoties kādā no valsts apdrošinātajām 19 iedzīvotāju grupām, piemēram, bezdarbnieku grupā.” (LETA, 10.02.14.)

Veselības ministre uzskata, ka labāk lai cilvēks piesakās par bezdarbnieku nevis strādā dārzkopībā, biškopībā, amatniecībā un maksās kaut nelielus nodokļus Latvijas valstij. Ministre pati norāda uz to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums varētu strauji palielināt bezdarbnieku skaitu mūsu valstī. Ko tad ar šo likumu mēs panāksim? Lielāku nodokļu maksātāju vai bezdarbnieku skaitu?

Uz šiem jautājumiem ir jāatbild, pirms likums tiek skatīts Saeimā otrajā lasījumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nesaprotu, kas gan varētu būt slikts, ja valstī sakārtotos bezdarbnieku patiesā uzskaite!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+