Ilze Kuzmina: IZM aktīvāk jābrīdina par augstskolām, kuru studiju kvalitāte ir apšaubāma 0
Jau daudzus gadus spriežam, vai augstākajā izglītībā vajag reformas, kādas un cik plašas. Šo neauglīgo diskusiju aizsegā Latvijā var darboties neakreditēta augstskola, kas pievilina jauniešus, solot bezmaksas studijas, kas lielākajai daļai nebūs bezmaksas jau pēc pirmā semestra.
Savukārt izstāšanās no augstskolas var būt saistīta ar gana dārgām finansiālām sankcijām. Runa ir par augstskolu “EISHEBA”, kas nu kļuvusi par Eiropas tālmācības augstskolu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atlikusi divu augstskolas piedāvāto studiju virzienu akreditāciju. Tiesību zinātnes virzienu augstskola pat nav virzījusi akreditācijai, apzinoties, ka, visticamāk, saņemtu noraidījumu. Tomēr šī mācību iestāde nekaunas savā mājas lapā paziņot, ka tā “21. gadsimta izglītības vēsturē ieraksta spēcīgus un paliekošus paragrāfus, gatavojot talantīgus uzņēmējus, erudītus advokātus, prokurorus u. c. augsta līmeņa speciālistus starptautiskā mērogā”.
Nav jābrīnās, ka komplektā ar budžeta vietu solījumiem šie skaļie saukļi aptumšo prātus nule vidusskolu beigušiem jauniešiem un viņu vecākiem, kuri nekavējas atbalstīt atvases izglītošanos par “erudītiem advokātiem”, nepainteresējoties, vai tiešām nopietnai, ilgtspējīgai augstskolai pietiek tikai ar licenci un bez akreditācijas var iztikt.
Valsts licenci izsniedz tikai uz četriem gadiem, un, ja tās darbības laikā augstskolai nav izdevies gūt akreditāciju, “augsta līmeņa speciālisti starptautiskā mērogā” paliek bez diplomiem.
Tieši tālmācības augstskolai daļu studentu piesaista ne tikai budžeta vietas, bet arī zemāka studiju maksa. Taču nu tieši vietā teikt, ka skopais maksā divreiz, jo tad, ja diploms netiks iegūts, būs jāmācās citur un jāmaksā vēlreiz.
Diemžēl, izsniedzot licenci, valsts, faktiski IZM, dot augstskolai pilnu vaļu darboties un iekasēt naudu no studētgribētājiem. Manuprāt, ja augstskola teju trīs gadu laikā pēc licences saņemšanas nav ieguvusi akreditāciju, IZM un tai pakļautajām iestādēm, kā Izglītības kvalitātes valsts dienests, būtu jābrīdina potenciālie studenti. Būtu nepieciešams regulējums, kas jau laikus pirms licences beigšanās termiņa liedz uzņemt jaunus studentus. Šobrīd izskatās, ka studentus uzņems un naudu turpinās iekasēt līdz pat pēdējai licences darbības dienai, neraugoties uz to, ka pie diplomiem studenti netiks.
Šovasar – tieši laikā, kad jaunieši pieteicās studijām – IZM čakli strādāja studiju virzienu akreditācijas komisija. IZM mājas lapā vajadzēja būt lieliem burtiem pirmajā lapā publicētai informācijai, kuriem studiju virzieniem akreditācija atteikta vai atlikta.
Realitātē šīs ziņas jāmeklē garā tabulā ar 255 horizontālām iedaļām, kur informācija nebūt nav apkopota par katru augstskolu atsevišķi. Lai te orientētos, jāzina programmu kodi. Lai ko atrastu, jāapbruņojas ar pamatīgu pacietību. Te interesantas ziņas var rast ne tikai par Eiropas tālmācības augstskolu.
Piemēram, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolai arī nav akreditēti trīs studiju virzieni.
Var jau teikt – katrs pats atbildīgs par savām izvēlēm. Neprati izvēlēties kvalitatīvu un godīgu augstskolu – maksā ragā! Taču, ja valsts liedz jauniešiem līdz noteiktam vecumam iegādāties apreibinošas vielas, kāpēc tai ir vienalga, ka tie tērē savu laiku un naudu bezjēdzīgās studijās?
