Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. aprīlis, 2012
Drukāt

Ilzes zemnieks nav vandalis!


avizes

Izlasījuši rakstu “Ilzē nozāģē iesvētītu krustu” (“LA”; 20.04.2012.), mēs, Ilzes ciema iedzīvotāji, esam sašutuši par tā tendenciozitāti, neiedziļinoties cēloņos, nenoskaidrojot vairākuma ciema iedzīvotāju domas par Ilzes zemnieku Induli Rimeicānu.

 

Protams, šādā veidā izteikt savu protestu un aizvainojumu pret kāda viena ciema iedzīvotāja rīcību nebija pieļaujams paņēmiens, bet jūtu uzplūdā tas notika. Intrigām un tenkām apvītais vadzis vienmēr lūst. Tā tas notika arī šoreiz, tāpēc Induļa rīcību mēs saprotam un attaisnojam.

Tā cienījamā kundzīte, kura ne vienreiz vien izmantoja Induļa pakalpojumus, varēja dot pirmpirkuma tiesības uz zemi Indulim, jo tā atrodas pāris simt metru attālumā no fermas, kuru iecerēts atjaunot lopu izmitināšanai. Kā no Induļa uzzinājām, nekāda saruna par cenu nav notikusi, kā minēts rakstā.

Mēs gribam paskaidrot, ka Indulis Rimeicāns nav nekāds ļaundaris, dzērājs un varmāka, bet strādā, cīnās ar grūtībām, pelna iztiku ģimenei un neprasa pabalstus. Mēs viņu cienām par spēju palīdzēt un saprasties ar līdzcilvēkiem. Nekad neatsaka palīdzību ar tehniku un padomu. Arī pirmā krusta uzstādīšanā neiztika bez viņa palīdzības un materiāliem. Pagājušajā gadā sapuvušā krusta vietā Indulis izgatavoja un atveda citu krustu, bet uzstādīšanu organizēja Juhnas kundze. Krustu neuzlika uz postamenta, bet ieraka blakus kā elektrības stabu. Nekādus ziedojumus no mums neviens nav lūdzis.

 

Mēs, ciema iedzīvotāji, šo krustu saucam par vienpersonisku “Lonijas krustu”, jo šī cienījamā kundzīte kvēlas ticīgās aizsegā izplata gandrīz par katru ciema iedzīvotāju tenkas, dažādus komentārus. Tāds piemērs mūs nevieno un nevairo ticību un labestību.

 

Rūgtums sirdī palicis arī vairākumam ciema iedzīvotāju par tām dažām liekulīgajām tantiņām, kuras uzsvērti rāda savu dievbijību, tajā pašā laikā citus aprunājot, nosodot un nespējot sadzīvot ar līdzcilvēkiem. Īsts ticīgs kristietis par notikumu, kur visi pārpratumi jau ir novērsti, kur neviens nav cietis, nebazūnētu pa visu Latviju, iepinot arī Induļa radinieku, ar kuru mēs lepojamies par paveiktajiem darbiem novadā, bet palūgtu Dievu par mieru, saticību, savstarpēju sapratni.

Ar cieņu – Ilzes ciema iedzīvotāji (seko 20 paraksti, vairāki nesalasāmi): Valija Jakovele, Vairis Rapkausks, Jānis Rapkausks, Maija Rapkauska, Anfija Kursīte, Klaudija Bartuļa, Nikolajs Barišņikovs, Marina Kešņika, Ina Sauka, Osvalds Kūliņš, Mārīte Jaunušāne, Veronika Raubiška, Ēvalds Čeiko, Marija Aleksejeva, Gunita Linarte, Aija Valpētere, Velta Strode, Inese Bruņiniece, Kaspars Vasiļevskis.

***

Redakcijas e-pastā par minēto rakstu saņēmām arī šādu atsauksmi no Leldes Svarānes: “Sākumā lasīju un smējos, bet pēc tam tas atstāja diezgan rūgtu pēcgaršu. Pati esmu no Ilzes un pazīstu Induli Rimeicānu, arī tantes, kas it kā ir tik ļoti sašutušas. Reālā notikumu risināšanās krasi atšķīrās no avīzē aprakstītā. Godīgs, strādīgs, izpalīdzīgs zemnieks parādīts kā vandalis. Šis atgadījums nav atspoguļots reāli, bet gan pēc “viena tante teica” principa. Nožēlojami.”

 

 

Autora piebilde

Pirmajā vēstulē, ko publicējam saīsināti, tās autori pārmet žurnālistam, ka nav noskaidrots vairākuma iedzīvotāju viedoklis par šo notikumu. Jāpiebilst, ka es nerunāju tikai ar vienu Ilzes ciema iedzīvotāju, bet ar vairākiem. Vēl noskaidroju, ka minēto vēstuli piedāvāts parakstīt daudziem cilvēkiem, bet ne visi to vēlējušies, jo nav piekrituši tajā paustajam viedoklim.

Piekrītu, ka katrā notikumā ir ne tikai divu pušu viedokļi. To var būt trīs un pat vairāk… Cienot viedokļu daudzveidību, publicējam arī šīs vēstules.

Jāatvainojas, ka rakstā esmu kļūdaini minējis saimnieces Neldas Grauzes uzvārdu.

Artis Drēziņš

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+