Imantas rēgs “Radiotehnika” vēl nav graustu sarakstā 2
Bijušās Rīgas radiorūpnīcas teritorijas stāvoklis Imantā ir katastrofāls, un pēdējā laika ugunsgrēki apkārtnes iedzīvotājiem liek domāt, ka “Radiotehnikas” augstceltnes un citu teritorijā esošo objektu dedzināšana tiek veikta apzināti. Pēdējo divu mēnešu laikā rūpnīcas teritorijā ugunsnelaimes izcēlušās trīs reizes. Ugunsgrēks, kas izcēlies pagrabstāva mēbeļu ražotnē, turpinās jau piekto diennakti.
Pēdējās divas ugunsnelaimes viena otrai sekoja naktī uz 2. augustu. Vakarpusē dega “Radiotehnikas” biroja ēka, bet no rīta puses jau dega mēbeļu ražošanas telpas, kas izvietotas citā ēkā. Rūpnīcas teritorija ir gandrīz pamesta, tostarp biroja ēkas augstceltne, kurā var iekļūt jebkurš. Kā pastāstīja bijušais “Radiotehnikas” darbinieks Alberts Zeiļa, kurš plašo teritoriju redz ik dienu no sava dzīvokļa balkona, šeit bieži manāmi bezpajumtnieki, kuri labprāt nakšņo plašajās telpās. Arī bērni un jaunieši par bīstamu izklaides laukumu nereti mēdzot izvēlēties pamestās telpas. Turklāt degšana rada smakas, ar ko nākas sadzīvot apkārtnes iedzīvotājiem.
Kā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), ugunsdzēsēji pēc pirmo divu šīsvasaras ugunsgrēku likvidēšanas pieļāva, ka abas aizdegšanās bijušas tīšas un tās izraisījuši bezpajumtnieki, aizdedzinot sadzīves atkritumus. Valsts policijā gan pastāstīja, ka pēc šo ugunsgrēku iemeslu izmeklēšanas nav konstatētas tīšas dedzināšanas pēdas, tādējādi nav pamata runāt par noziedzīgu nodarījumu. Policijā gan nevarēja atbildēt, kādi bijuši patiesie ugunsnelaimes iemesli. Arī iesniegums no teritorijas īpašniekiem par vēlmi sīkāk izpētīt viņiem piederošās teritorijas degšanas iemeslus nav saņemts.
A. Zeiļa domā, ka telpas dedzinātas tīši, turklāt pirmā dedzināšana 7. jūnijā bijusi ļoti plaša: “Dūmi nāca ārā pa abām ēkas pusēm. Nedomāju, ka bezpajumtnieki var sarīkot tādu ugunsgrēku. Abas ēkas puses turklāt norobežo starpsienas un plašs koridors. Tādā gadījumā vajag dedzināt abās ēkas pusēs.” A. Zeiļa domā, ka teritorijas īpašnieki augsto celtni vēlas nojaukt, bet problēma esot tā, ka uz ēkas jumta atrodas antenas, par kuru izvietošanu acīmredzot ir kādas līgumsaistības. “Nodedzināt ēku būtu vienkāršs veids, kā atbrīvoties no liekām problēmām,” spriež A. Zeiļa. Arī cits Imantas iedzīvotājs Andris Liepiņš norāda, ka tīša dedzināšana varētu būt viena no daudzajām “Radiotehnikas” aizdegšanās versijām. “Grūti pateikt, kas varētu izraisīt šos ugunsgrēkus. Tā var būt gan neuzmanība, gan elektroinstalāciju, gan nolietotu iekārtu vaina, gan arī tīša dedzināšana. Domāju, ka uzņēmēji, kuriem pieder teritorija, apdrošinājuši augstceltni. Ja ēka nodegtu, viņi saņemtu kādu kompensāciju,” pieļauj A. Liepiņš. Viņš arī zina teikt, ka uz augstceltnes jumta atrodas “Baltcom” un “Tele2” antenas. “”Radiotehnikas” ēka ir augstākā celtne apkārtnē un īsti nav ekvivalentu esošajam augstumam,” norāda A. Liepiņš. Abi turpat pie “Radiotehnikas” dzīvojošie Imantas iedzīvotāji norāda, ka viņiem nebūtu nekas pretī, ka augstā “Radiotehnikas” ēka tiktu nojaukta.
Rīgas domes Īpašuma departaments informē, ka ēkas “Radiotehnikas” teritorijā pagaidām nav iekļautas graustu sarakstā. Departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Gailīte pastāstīja, ka vakar Īpašuma departamenta darbinieki mēģināja rūpnīcas teritoriju apsekot, bet, ņemot vērā joprojām notiekošo degšanu mēbeļu ražotnē, teritorija ir ierobežota. “Tiklīdz beigsies ugunsdzēsības darbi un būs iespēja ēkām piekļūt, tās tiks apsekotas, un vidi degradējošo būvju komisija lems par objektu statusa un atbilstošas grausta kategorijas piešķiršanu,” norādīja B. Gailīte.
Savukārt Rīgas domes Administratīvās inspekcijas vadītājs Normunds Červinskis pastāstīja, ka pilsētas domes Administratīvā inspekcija un pašvaldības policija par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas prasību neievērošanu bijušās “Radiotehnikas” īpašniekiem sastādījusi septiņus administratīvā pārkāpuma protokolus un īpašniekiem piemēroti naudas sodi. Viņš arī norādīja, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde šajā teritorijā izsniegusi divas atļaujas atkritumu savākšanai, šķirošanai un uzglabāšanai, tādējādi šobrīd teritorijā lielā daudzumā uzkrāti gan sadzīves atkritumi, gan būvgruži. N. Červinskis norādīja, ka Administratīvā inspekcija gaida atbildi no vides pārvaldes par izgāztuves likvidācijas plānu.
Bijušās “Radiotehnikas” teritorijas īpašnieki ir Eduards un Jurijs Maļejevi, kā arī Inga Sprūga, kuri ir “VEF Radiotehnika RRR” akcionāri. Ar viņiem sazināties neizdevās, tomēr teritorijā esošie telpu nomnieki zināja stāstīt, ka esot jau noslēgts līgums par “Radiotehnikas” augstceltnes pārdošanu, kas ļaujot cerēt, ka jaunais īpašnieks to savedīs kārtībā.”
