Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. jūlijs, 2014
Drukāt

Imants Kalniņš: manas mūzikas pamatā ir latviešu tautas mūzika (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Plašā izpildītāju sastāvā labi zināmu un pilnīgu jaunu dziesmu skaņās 12. jūlija vakarā Cēsu Pils parka estrādē skanēs gadskārtējie Imanta Kalniņa mūzikas svētki “Imantdienas”.

“Katru gadu šos svētkus gaidu tāpat kā savu dzimšanas dienu,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāj Imantdienu vaininieks Imants Kalniņš. Pirmās Imantdienas skanēja 1976. gadā Vecpiebalgā. Pēc dažiem gadiem tradīcija pārtrūka, lai tiktu atjaunota 1995. gadā. “Katru gadu sajūtas ir līdzīgas – milzīga pacilātībā un, protams, pamatīga gatavošanās – šajā ziņā nekas nemainās, ja nu vienīgi šogad ir jau 2014. gads.”

Komponists teic – katra Imantdiena atšķiras ar repertuāru un māksliniekiem, kas tajā piedalās. “Jaunu mūziku īpaši Imantdienai šogad neesmu rakstījis – tikko pabeidzu “Septīto simfoniju” un otro daļu oratorijai “Dzejnieks un nāra”, tas aizņēma pietiekami daudz laika. Tomēr arī šogad būs diezgan interesanti, sevišķi koncerta otrā un trešā daļa. Tajās uzstājas viesmākslinieki, un tas, ko būs sagatavojuši viņi, man pašam būs pārsteigums,” stāsta komponists, kurš uz skatuves kāps koncerta pirmajā daļā kopā ar grupu “Turaidas Roze” un solistiem Olgu Rajecku, Līgu Priedi un Uģi Rozi.

“Nevarētu teikt, ka atrasties uz skatuves man ir vērtība par sevi,” saka Imants, uzsverot, ka īstā vērtība ir spēlēt pašam kopā ar savu grupu, ar “Turaidas rozi”, spēlēt publikai, izbaudīt dzīvo kontaktu ar cilvēkiem. “Tas ir pietiekami liels emocionāls un radošs pārdzīvojums. Es, tāpat kā katrs mūziķis, tajā skaitā arī komponists, ar lielu prieku atskaņoju ne tikai savu, bet vispār mūziku. Ja to var darīt koncertā, kad ir klausītāji, tas ir vienkārši grandiozi!”

Karalienes Mūzikas bruņinieki – tā Imants allaž šarmanti uzrunā publiku – atšķirībā no citām Imantdienām, kad “Turaidas Rozes” izpildījumā Imantdienās skanēja jaunas dziesmu programmas, šogad varēs dzirdēt kompozīcijas no grupas “zelta fonda” – tajā būs gan “Rīta serenāde”, gan “Pomeranču vainadziņš” un “Vējš un liepa”. Komponists atklāj, ka dziesmu klāstā gaidāmas arī vairākas labi zināmas, bet ļoti sen nedzirdētas dziesmas. “Izvēlējāmies dziesmas no tuvākas un tālākas pagātnes, būs arī tādas, kas Imantdienās nav skanējušas nekad. Ir tik jauki, ka repertuārā ir kaut kas negaidīts un tas pieder pie lietas,” skaidro Imants.

Koncerta otrajā daļā uzstāsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, kas izpilda Imanta Kalniņa dziesmas tautas mūzikai pietuvinātā skanējumā – apvienības pamatsastāvu veido vairāki grupas “Autobuss debesīs” mūziķi un pazīstami tautas mūzikas izpildītāji Kristīne Kārkle-Puriņa un Edgars Kārklis. Viņu sniegumā sagaidāmi arī sešu jaunu dziesmu pirmatskaņojumi.

“Uzskatu, ka manas mūzikas pamatā ir latviešu tautas mūzikas tās būtībā. Arī tas, no kurienes esmu smēlies visu savu iedvesmu. Tas ir tas, kas ir man asinīs un to es vērtēju visaugstāk. To, ka “Raxtu Raxti” akcentē manas mūzikas saistību ar tautas mūziku, uztveru ar lielu bijību un cieņu.”

Savukārt koncerta trešajā daļā uzstāsies grupa “Autobuss debesīs” Marta Kristiāna Kalniņa vadībā. Pirmoreiz svētkos piedalīsies jaunā, bet jau plašu skanējumu ieguvusī akadēmiskās mūzikas soliste Elīna Šimkus. Viņa izpildīs gan savulaik “Turaidas Rozes” dziedāto Šekspīra sonetu “Sweet Love”, gan citas komponista Imanta Kalniņa dziesmas. Uz skatuves uzstāsies arī dziedošie aktieri Karīna Tatārinova, Juris Jope un Artūrs Skrastiņš. Tuvojoties nakts stundām, Cēsu Pils parka estrādē atskanēs gan “Lilioma dzisma”, gan “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Alvas zaldātiņi”, “Dziesma, ar ko tu sācies” un citas klasiskas melodijas – pašas pazīstamākās un tautā iemīļotākās komponista dziesmas.

Koncerta organizētāji vēsta, ka visas sēdvietu biļetes uz Imantdienu koncertu Cēsīs ir izpirktas, taču vēl pieejamas ieejas biļetes.

Varbūt noder


Imantdienas – 12. VII 20.00 Cēsu Pils parka estrādē.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 10 – 30.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. latviešu tautas mūzikai pievienojot cieņu(mīlu) pret Putinu….

  2. ja, latviesu un ar Endrju Loida Vebera frazem…

  3. lenina tautas muzika tev sirdī

  4. Dzirdot Kalniņa mūziku, diemžēl nāk prātā viņa viņa slavinošie izteicieni par Putleru.

  5. Vai šito padomizēto tipu arī nebūtu jāgodina par “maestro”?

  6. Nevajag ticēt visiem murgiem,ko raksta,bet Kalniņa izteicienus vajag izlasīt kārtīgi un padomāt,nevis vadīties pēc virsrakstiem portālos.Galviņu vajag lietot!

  7. Vai viņam ir kauns par saviem vārdiem, ka slēpj savu ģīmi?

  8. Nevajag saistīt Im.kalniņa mūziku, kura tiešām ir vislatviskākā un vistautiskākā,ar viņa izteicieniem. Cilvēks tik ilgi darbojies politikā,ka viņam jau viss sagriezies galvā un izeju no Latvijas bezatbildīgās politikas viņš redz Putina fašismā.

Draugiem Facebook Twitter Google+