Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. decembris, 2013
Drukāt

Termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība uzskrūvē dzīvokļu cenas (6)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirdzniecības sludinājumi ir pilni ar padomju apbūves sēriju divu un triju istabu dzīvokļiem Rīgā. Un ar norādi, ka, nopērkot tos, pircējam iespējams saņemt arī termiņ­uzturēšanās atļauju. Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv trīsistabu dzīvokli Rīgā piedāvā par 35 tūkstošiem latu un turpat blakus tādu pašu ar norādi “ar termiņuzturēšanās atļauju” – par 50 tūkstošiem.

Nekustamo īpašumu vērtētājiem jautāju, vai īpašumu vērtība šādi netiek mākslīgi “uzskrūvēta” nolūkā pievilināt krievus, ķīniešus un citus, kuri tīko dabūt uzturēšanās atļaujas Latvijā un iespēju brīvi ceļot Eiropas Savienībā.

Likumam 
daudz trūkumu


Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs teic, ka šādu sludinājumu parādīšanās izskaidrojama ar nepilnībām Imigrācijas likumā. Tas pieļauj, ka ārzemnieks var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, nopērkot vienlaikus vairākus šādus padomju apbūves sēriju dzīvokļus – tā, lai tiktu sasniegti likumā noteiktie darījumu summas “griesti” – Rīgā un citās pilsētās 100 000 latu, citur valstī – 50 000 latu.

Uzņēmuma “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” Valmieras nodaļas vadītājs Jānis Biernis uzskata, ka Imigrācijas likums, lai cik labs tas būtu, nekad neatturēs krāpniekus no mēģinājumiem to apiet. Viņaprāt, ar ieceļotājiem un termiņuzturēšanās atļaujām saistītās problēmas pārsvarā ir Rīgā, tās apkārtnē, Jūrmalā. Valmierā, kur ir 100 000 latu vērti īpašumi ir, aizvadītajos gados nav nopirkts neviens.

Var prasīt 
kaut vai miljonu


Pēc Māra Laukalēja domām, Imigrācijas likums tomēr būtu jālabo vairāku iemeslu dēļ.

Pārdevēji un pircēji vienojas par likumā paredzēto summu termiņ­uzturēšanās atļauju saņemšanai vien “uz papīra”. Pēc tam daļu naudas pārdevējs atdod pircējam. “Īpašnieks par savu dzīvokli vai citu nekustamu mantu, protams, var prasīt kaut vai miljonu. Ja pirms pārdošanas viņš nepasūta īpašuma novērtējumu vērtētājam vai darījumu nekārto mākleris jeb starpnieks, tad patiesībā neviens nevar izspriest, vai piedāvātais īpašums atbilst tirgus vērtībai. Par to, ka diemžēl šādi darījumi notiek, liecina zemesgrāmatās ierakstītās pārsteidzošās summas, kuras neatbilst vidējām tirgus vērtībām. To dara darījumā iesaistītās puses, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju,” skaidro Māris Laukalējs. Jaunajos projektos ieguldītās naudas lauvastiesa nepaliek Latvijā.

“Jūrmalā gandrīz visi jaunie projekti tiek īstenoti par ārzemju firmu ieguldījumiem. Iemesls, kāpēc nebūvē vietējie uzņēmumi, ir vienkāršs. Bankas nedod kredītus vietējiem uzņēmumiem jaunu dzīvojamo namu celtniecībai. Kamēr bankām būs tūkstošiem parādnieku pārņemto dzīvokļu, kuri jāpārdod, tikmēr tām nav vajadzīgi lieki konkurenti tirgū,” viņš saka.

Dīvainās 
kadastrālās vērtības


No pēdējā laikā ārzemnieku nopirktajiem dzīvokļiem citur Latvijā visbiežāk tiek minētas Cēsis un Ozolnieku novads. “Bet šo dzīvokļu kadastrālās vērtības ir smieklīgi mazas, tātad mazs būs arī ieguvums pašvaldībām no nekustamā īpašuma nodokļa,” spriež vērtētājs, “no šiem darījumiem ieguvums būtu ievērojami lielāks, ja šo nodokli īpašnieks maksātu pašvaldībai, nevis no kadastrālās vērtības, kas, piemēram, ir vien 12 000, bet no darījuma summas – 50 000 vai 100 000 latu. Iespējams, ka tieši šai īpašumu grupai vajadzētu noteikt īpašu – paaugstinātu nodokļa likmi.”

Uzziņa


* Šā gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtos likuma grozījumus Valsts prezidents atdevis deputātiem otrreizējai caurlūkošanai, uzskatot tos par pretrunīgiem un nepietiekami pārdomātiem. Grozījumi paredzēja, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 000 eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem. Papildus 100 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt investori, kuri nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.

* Personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, no nākamā gada būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kuras Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet šajā fondā iemaksājušas 50 000 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kamērr NA nebūs vismaz 40 “krēsli” Saeimā nekas nemainīsies. Jo pašreizējais deputātu ”kolhozs” izdarīt pamatiedzīvotāju un valsts labā neko nav spējīgs.

    • Nepiekritu teiktajam, jo aizniemtibas del, palaidu garam fakts, ka tiek atlauts svesniekiem pirkt LV zeme. Ja butu laicigi informneta es pati dotu sludinajumu un savaktu parakstus referendumu organizeșanai. To spej viens cilveks, un es bija soketa ka neviens no nacionaliem to nav izdarijis. So lidzekli partija un politiki var izmangot jebkura bridi, jo viss notiek tagad un so bridi un nevar gaidit kad busiet vairakuma parlamenta. Dariet tagad, șeit un nepartraukti, Velu veiksme!

  2. Likumi jāveido tā, lai mūsu pilsoņiem būtu pirmāroka. Teiksim tā: ja ilgstoši nav kas pērk par 35t., atļaut ārzemniekam par 50t. Tas dotu iespēju pilsoņiem pašiem iejaukties procesā un cīnīties par savām tiesībām. Bet pašvaldības prot tikai veikt spiedienu uz valsts, par lielākiem procentiem, nevis sakārtot savas nodokļu lietas. Vinnētāji šajā situācijā – “uzņēmīgie” kampēji, kas ar visādiem paņiemieniem cenšās nospiest tos, kas aizstāv pilsoņu interesses.

  3. Ja kas, SIA “Dzimtā sēta” ir maksātnespējīga.

  4. Bet kur valstij labums? Tas jau tikai dzīvokļu biznesam. Ja uzturēšanās atļauja dod valstij – tad varbūt vajag, bet ja dažam buldozeru braucējam un viņa draugiem?

  5. Šis labi teikts par Latvijā esošajām bankām … “Bankas nedod kredītus vietējiem uzņēmumiem jaunu dzīvojamo namu celtniecībai. Kamēr bankām būs tūkstošiem parādnieku pārņemto dzīvokļu, kuri jāpārdod, tikmēr tām nav vajadzīgi lieki konkurenti tirgū”

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+