Viedokļi
Komentāri

Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi 16


Rita Našeniece
Rita Našeniece
Foto – Aigars Jansons

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina būt drosmīgiem, dodot nepilsoņu bērniem pilsonību. Viņš neaicina būt drosmīgiem un pārtraukt to ģimeņu diskrimināciju, kas vēlas normālu pieeju latviešu bērnudārziem un skolām kremlisku spēku (“Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai”) valdītās pilsētās. Neaicina, lai atbilstoši Satversmei un Izglītības likumam bērni netiktu diskriminēti latviešu bērnudārzu rindās, kurās ģimenes gaida savu kārtu gadiem, kamēr iebraucis TUA pircējs no Krievijas priecīgi ziņo interneta medijā, ka bērnu krievu dārziņā ir iekārtojis pusgada laikā. Prezidents neredz, ka notiek latviešu jauniešu izslēgšana no darba tirgus uz krievu valodas dominances pamata. Prezidentu neuztrauc, ka tiek rupji samazināta pieejamība izglītībai latviešu valodā, jo Rīgā centra skolās pilsētas vadība ir aizliegusi veidot papildu klases, vienlaikus aizliedzot veidot vidusskolas klases perifērijas vidusskolā. Visas šīs rupjās impēriskās manipulācijas Vējoni neuztrauc. Viņam būtiska ir automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem, kuriem tāpat nav nekādu problēmu iegūt šo pilsonību, sasniedzot vajadzīgo vecumu vai vismaz vienam vecākam to piesakot. Aiz mākslīgi uzpūstām lietām paliek patiesie cilvēktiesību pārkāpumi, kuros cieš tie, kas vēlas šo valsti un kuri reāli tai pieder.

Nemurgosim. Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana. Jautājums, vai piederības sajūtu var sniegt vecāki, kuri nav paši papūlējušies iegūt šīs valsts pilsonību? Ir vēl viena iespēja, ja ģimene šo piederību nevēlas – izglītības sistēma, kur kopīgi valsts valodā mācās visi bērni. Tā ir izglītības sistēma, kas neuztur un neatražo etnisko segregāciju jau no bērna kājas. Diemžēl tādas Latvijā nav. Pretēji normālām starptautiskām praksēm, Latvija ir pieņēmusi politisko ekstrēmistu cienīgu lēmumu – jauna valsts bez integrācijas tradīcijām paturēja to pašu impērisko izglītības sistēmu, bērnus sašķirojot latviešos un pārējos, kas runā krieviski. Tika paturēta PSRS sadalīto skolu sistēma pēc valodas principa. Tika izdarīts viss, lai Krievijas impērija Latvijā paliktu dzīvotspējīga.

Nezinu, vai prezidents Vējonis, kas kopumā atstāj visai apjukuša personāža iespaidu, ir viegli manipulējams. Iespējams, viņu veikli izmanto kreiso liberāļu radikāļi vai Krievijas ietekmes aģenti. Patiesībā mani neinteresē viņa diagnoze. Jo problēma ir daudz plašāka. Jautājums ir par veidu, kā mums cenšas iebarot Kremļa dienas kārtību.

Tiek mēģināts ieskaidrot, ka Kremlis, vājinot valsti, izmanto kādu konkrētu ideoloģiju. Konservatīvo, piemēram, iztēlojot Krieviju kā vienīgo tikumu glābēju un cīnītāju. Protams, tas tā notiek, bet nebūt tas nenotiek tikai vienā veidā. Patiesībā oficiālās Krievijas vienīgā sekmīgā ideoloģija ir imperiālisms. Tas pārdzīvojis feodālismu, sociālismu, kara komunismu, kapitālismu un visu pārējo. Tradicionāls un efektīvs imperiālisms impērijas un tās ietekmes stiprināšanai galīgi nesatraucas par to, kādas ideoloģijas tagad ir modē. Tas praktiski izlieto visu, kas nodrošina impērijas eksistenci. Arī atgriež to kādreiz iegūtajās teritorijās, izmantojot nevis militāro varu, bet valsts un tautas vājumu. Ja vajag, tiks izmantots konservatīvs vēstījums, ja vajag – tāds, ko mēdzam dēvēt par liberālu. Tehnoloģiski var izmantot jebko – Eiropas Komisijas rekomendācijas, gaudulīgus stāstus par bērniem un vecām tantiņām, ekskluzīvi rezervējot šīs propagandas uzpūstās ciešanas tikai krieviski runājošu tantiņu un bērnu gadījumā. Latvieši ir vāji integrētāji un ideāli integrējamie. Turklāt sabaidīti ar kliegšanu par “fašistiem”. Piepūtis vaigus, latvietis bērnišķīgi mēģinās pierādīt, ka nav fašists (kurš patiešām viņš arī nav), nesaprotot, ka tieši viņa panika ir lieliska augsne izmantošanai. Tie, kuri dēvēja sevi par liberāļiem, fanātiski aizstāvēja lētās termiņuzturēšanās atļaujas un de facto – jaunu Krievijas kolonistu ierašanos valstī ar nesakārtotu integrācijas procesu. Arī tad sabiedrība tika barota ar emocionāli uzputotiem stāstiem par to, ka šurpu plūdīs Krievijas disidentu straumes, bet to vietā Jūrmalas izcirsto priežu vietā slejas Putina galma, valsts aparāta darboņu un vidējās kategorijas biznesa villas. Tie savu naudu joprojām pelna valdošā režīma paspārnē. Jāatzīst, ir diezgan interesanti vērot, cik radoši tiek piemērotas Rietumos populāras idejas, veikli izmantojot no tām tieši to daļu, kas stiprina Kremļa dienas kārtību Latvijā.

Ideja par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem tiek iesmērēta gan ar gaudulīgu šausmināšanos, gan ar stāstiem, cik viņu ir maz. Ir svarīgi apzināties, ka šī gaudas ir manipulācija. Automātiskās pilsonības princips tiks attiecināts uz jebkuru šeit dzimušu bezpilsoni, jo šeit ir etniski un bieži arī ideoloģiski sadalītas skolas un bērnudārzi. Proti, ir izdarīts viss, lai sabiedrību sašķeltu. Automātiska pilsonības piešķiršana bērniem ir jautājums, pie kura var atgriezties. Bet tikai tad, kad Latvija būs iemācījusies funkcionēt kā pārliecināta Rietumu valsts, nevis Krievijas impērijas virtuāls pagarinājums, kurā Rietumu idejas tiek izmantotas impērijas elpināšanai.

Vispirms ir jāveic neizpildītais mājasdarbs. Jāizbeidz to cilvēku diskriminācija, kas vēlas savu bērnu pieeju izglītībai valsts valodā jau no bērnudārza vecuma. Jātiek galā ar impērisko segregētās izglītības sistēmu. Izglītībai jānotiek valsts valodā ar nodrošinātām iespējām mācīties citas valodas. Ļaudis, kas augs šādā vidē, neturpinās savus impēriskos paradumus darba tirgū, spēs kritiski orientēties mediju telpā un būs grūtāk manipulējami. Līdz brīdim, kad Latvija šo rietumvalsts obligāto minimumu nav nokārtojusi, jebkura pilsonības pakaļsviešana, vienalga kam, ir mākslīga citai valstij lojālas vēlētāju grupas vairošana. Pagaidām, pateicoties impērijas brīvprātīgajiem palīgiem, tā Latvijā ir dzīva, mundra un ar lielisku veselību.

LA.lv