IN MEMORIAM. Joahimu Braunu (1929 – 2013) pavadot 0
6. jūnija vakarā saņēmu man un vēl dažiem kolēģiem adresētu ziņu no Joahima Brauna sievas Avivas Braunas Jeruzalemē.
Tā sākās ar vārdiem: “Mīļie draugi, bezgala skumji un grūti man ir Jums paziņot, ka Joahims aizgāja no mums vakar, 5. jūnija naktī. Pēc ilgas un grūtas slimības viņa sirds apstājās miegā.” Skumji un grūti ir arī man tagad, izpildot savu pienākumu un nāves ziņu nododot tālāk Latvijas sabiedrībai.
Mozus Joahims Brauns (dzim. 1929. 11. 08.) – latviešu/izraēliešu muzikologs un vijolnieks, ilggadējs Bar Ilana universitātes profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks – ierakstījis daudzas spožas lappuses latviešu un izraēliešu mūzikas zinātnē. Kad 1972. gadā Brauns kopā ar ģimeni pameta Latvijas PSR, tas bija liels zaudējums latviešu intelektuālajai videi: no Rīgas aizbrauca zinātnieks ar mūsu muzikoloģijā tolaik plašāko redzes un interešu loku, nekonvencionāli domājošs pētnieks, kas bija uzkrājis ievērojamu pieredzi un jau uzrakstījis paliekošas nozīmes darbus. Taču aizbraukšana savā ziņā izvērtās par ieguvumu – Rietumos Brauns ieguva iespēju brīvi rakstīt par tēmām, par kurām Latvijā tolaik runāt nebija iespējams. Viņa pienesums latviešu mūzikas zinātnē ir ļoti liels: neviens, kas jelkad pievērsīsies mūsu mūzikas būtiskākajām lietām, nevarēs apiet Brauna ieguldījumu.
Vēl mazliet vairāk nekā divi mēneši, un mēs būtu svinējuši viņa 84. jubileju. Pēdējo reizi tikāmies 2011. gada janvārī, kad Bar Ilana universitāte un Izraēlas Muzikoloģijas biedrība rīkoja starptautisku konferenci par godu Joahima Brauna 80. jubilejai.
Manā atmiņa Joahims vienmēr paliks sirsnīgs un lietpratīgs padomdevējs, draugs un vecākais kolēģis, trāpīgi argumentējošs kritiķis, izcils, novatorisks zinātnieks un darbīgs organizators.
Savā, kā arī Latvijas Komponistu savienības un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Avivai Braunai un Atidai – Joahima un Avivas meitai.
