Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. februāris, 2014
Drukāt

In memoriam. Vilnis Zariņš 
(24.05.1930. – 30.01.2014.)

Zarins_Vilnis_6

“Labdien! Uzrakstīju savu viedokli, varbūt jums noderēs,” neuzbāzīgā, mazliet steidzīgā balsī, it kā nevēloties lieki traucēt, informēja filozofs Vilnis Zariņš. Lai gan nereti viņš atrunājās, ka īpaši nevar sevi veltīt publicistikai, jo zinātne prasot daudz laika un vēl jāpalīdz mazdēlam apgūt franču valodu, kādā brīdī nācās secināt, ka “Latvijas Avīzes” redakcijā sakrājusies prāva kaudzīte ar datora disketēm, kurās V. Zariņš mēdza iesniegt savus rakstus. Parasti tie bija viedokļi par konkrētiem notikumiem vai politiķu izteikumiem, tomēr autors gandrīz katrā rakstā centies uzsvērt divas būtiskas lietas: Latvijas un latviešu tautas smago vēstures mantojumu un okupācijas sekas, ar kurām mums joprojām bieži nākas saskarties, un optimistisko nākotnes ainu, jo atveseļošanās notiekot sekmīgi un Latvija kļūstot arvien latviskāka. Vajadzīga tikai neatlaidība, un viss būs labi! Lūk, vēl pavisam nesen šā gada 22. janvārī “LA” publicētajā komentārā “Aicinājumi un to pamatojumi” viņš raksta: “Lai zinātu patiesību, lietas jāsauc īstajos vārdos. Tomēr vēl ik uz soļa jūtam centienus valkāt maskas. Okupantu maiņu 1941. vai 1944. gadā daži dēvē par “atbrīvošanu”, bet kolonizāciju – par “brālīgu palīdzību ar darbaspēku”. (..) Daudzi “jaunie pilsoņi” netīko iesaistīties Latvijas valsts dzīvē, bet drīzāk cenšas to jaukt. Te latviešiem jāsaglabā mierīga nepiekāpība un principialitāte.” Diemžēl tas paliks kā pēdējais V. Zariņa raksts avīzē – 30. janvārī 83 gadu vecumā viņš aizgājis mūžībā.

Vilnis Zariņš bijis ilggadējs filozofijas vēstures pasniedzējs Latvijas Universitātē un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, filozofijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Bijis izdevniecības “Zvaigzne”, vēlāk “Zvaigzne ABC” pagātnes domātāju darbu sērijas “Avots” redkolēģijas loceklis. Līdzdarbojies kā tulkotājs, priekšvārdu un komentāru autors vairāk nekā 20 pasaules filozofijas klasiķu – Voltēra, Didro, Larošfuko, Dekarta un citu – tekstu sagatavošanā izdošanai latviešu valodā. No vācu valodas latviskojis arī ievērojamā ķīniešu filozofa Laodzi darbu “Dao un De”. Darbojies Latvijas vēsturnieku komisijā, Rīgas Latviešu biedrības domē, Gētes biedrībā.

Viņa politiskā darbība saistīta ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un Latvijas Tautas fronti, bet vēlākajos gados ar partiju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuras saraksta 2001. gadā un 2005. gadā ievēlēts Rīgas domē.

Atvadīšanās no V. Zariņa paredzēta trešdien, 5.februārī, no plkst. 12 līdz 14 Latviešu Biedrības namā Rīgā, pēc tam viņu pavadīs pēdējā gaitā uz Asaru kapiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+