Dabā
Zaļā dzīvošana

Indīgā plastmasa saldētavā: daudzi arvien pārtikas plēvi lieto nepareizi 16


Negatīvi plēves materiālu ietekmē augsta un zemas temperatūra – no 0 °C uz leju mīnus grādi un sākot ar plus 30 °C un siltāk. Plēvei nonākot aukstumā, no tās sāk “migrēt” ārā tāda kaitīgā viela kā hlorīds un arī vēl citas.
Negatīvi plēves materiālu ietekmē augsta un zemas temperatūra – no 0 °C uz leju mīnus grādi un sākot ar plus 30 °C un siltāk. Plēvei nonākot aukstumā, no tās sāk “migrēt” ārā tāda kaitīgā viela kā hlorīds un arī vēl citas.
Foto – Ilze Pētersone

Pārtikas plēvi virtuvē lieto gandrīz vai katrs, taču daudziem nav ne jausmas, ka tā var būt arī bīstama. Ieliec plēvītē ietītu pārtikas produktu saldētavā un no iesaiņojuma sāk “migrēt” vesela buķete veselībai kaitīgu ķīmisku vielu. Tik vienkārši. Šoreiz “Zaļajā istabā” par drošāku plastmasas iepakojuma izvēli un lietošanu mūsu ikdienā.

“Joprojām ļoti daudzi cilvēki pārtikas plēvi izmanto nepareizi – liek saldētavā vai tur to lielā siltumā, saules staros,” apgalvo iepakojumu pētniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Sandra Muižniece-Brasava. Viņas teiktais balstīts uz desmit gadus veiktu aptauju rezultātiem par cilvēku zināšanām un izpratni dažādu plastmasas materiālu lietošanā un atpazīšanā. Pēdējā aptauja rādot, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju izpratne par pārtikas iesaiņojumiem un citiem ar drošāku un tīrāku vidi saistītiem jautājumiem uzlabojas – vairāk pievērš uzmanību plastmasas marķējumiem, izmanto līdzpaņemtus audekla maisiņus pārtikas produktu iesaiņošanai u. c. Tomēr ap 15 – 20% aptaujāto, liela daļa no tiem gados vecāki ļaudis, atbildējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē – ja bez īpašām zināšanām spējuši izdzīvot tik ilgi, iztiks arī turpmāk. “Negribētu piekrist arī tiem, kas apgalvo, ka visa plastmasa ir kaitīga un nav lietojama. Ja to darām pareizi, varam izmantot,” piebilst pētniece.

 

Grēko arī jaunās māmiņas 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Vācijā vienu laiku pārtikas plēve pat bija aizliegta,” norāda S. Muižniece-Brasava. Viņas vērtējums ērtajam iesaiņojumam – ja lietojat, dariet to pareizi. Pārtikas plēvei drošāka ir istabas temperatūra un ledusskapis no plus 4 līdz 6 °C. Labāk izvēlēties bezkrāsainas, jo jebkurš krāsu piejaukums rada papildu risku, nonākot saskarsmē ar pārtikas produktu. Jāatceras, ka plastmasu gatavo no bezkrāsainām granulām.

Negatīvi plēves materiālu ietekmē augsta un zemas temperatūra – no 0 °C uz leju mīnus grādi un sākot ar plus 30 °C un siltāk. “Lielākais ļaunums ir saldējamās kameras – plēvei nonākot aukstumā, no tās sāk “migrēt” ārā tāda kaitīgā viela kā hlorīds un arī vēl citas. Zināms, ka bieži vien grēko jaunās māmiņas – sapērk produktus ilgākam laikam, ietin mazās porcijās pārtikas plēvē un uzglabā saldētavā,” skaidro pētniece. Plēvi nedrīkst turēt tiešos saules staros un ne tuvāk kā viena metra attālumā no radiatoriem apkures sezonas laikā.

Norādes attiecas arī uz glabāšanu, vēl pirms materiālu izlieto iesaiņošanai vai izliek pārdošanai. Tirdzniecības uzņēmumos to ievērošana būs atkarīga no pārdevēja godaprāta.

“Par pārtikas plēves izmantošanu jāuztraucas ne mazāk kā par bisfenolu. Lielās ūdens pudeles, kuru sastāvā ir bisfenols, izmanto tikai kāda daļa iedzīvotāju, bet pārtikas plēvi – gandrīz katrs,” uzsver S. Muižniece-Brasava.

 

Bisfenols – ne tikai pudelēs 

Par bisfenola A kaitīgumu 11 un 18,9 litru polikarbonāta ūdens pudelēs var atrast daudz publikāciju, taču šo vielu izmanto arī metāla kārbuu iekšējā pārklājumā, tālruņos, kases čekos, brīvdabas mēbelēs un kur tik vēl ne. Atkal jau – izvēle un pareiza lietošana paliek mūsu pašu rokās.

Līdzīgi kā ar lielajām pudelēm, kuras nedrīkst turēt saules staros (ūdens kvalitātes un bisfenola migrācijas riska dēļ), mēbelēm – tas pats padoms. “Krēslos, kas gatavoti no cietās plastmasas, kuras sastāvā ir bisfenols, nebūtu prātīgi sauļoties, jo cilvēka āda ir liela virsma, caur kuru varam uzņemt šo vielu,” norāda pētniece.

Ar metāla kārbām ir sarežģītāk. Patērētājs nemaz nevarot precīzi zināt, kāds savienojums izmantots tās oderēšanā. Ražotāji to izvēlas atkarībā no produkta īpašībām, savukārt to pildīšana traukā notiek autoklāvā, katram produktam izmantojot savu sterilizācijas formulu temperatūrai izturēšanas un dzesēšanas laikam. Gaļas produktiem tā pārsniedz 100 °C. Kamēr kārba nav atvērta, viss esot kārtībā, bīstamība parādās brīdī, kad to atgriež ar speciālu mehānismu un pārklājums saskaras ar metālu, skaidro S. Muižniece-Brasava un tāpēc neiesaka glabāt produktu atvērtā kārbā. “Ja uzreiz nevarat visu patērēt, ielieciet to citā traukā.”

 

Drošākā plastmasa – polipropilēns 

Labs palīgs, lai pircējs spētu orientēties plašajā plastmasas materiālu klāstā, ir atzīme uz iesaiņojuma trijstūrīša veidā ar ciparu vai simbolu. Tie gan vairāk domāti materiāla pārstrādātājiem, taču gudrs patērētājs šo informāciju izmantos savā labā, norāda LLU profesore. “Viens no labākajiem plastmasas savienojumiem, par kuru varat neuztraukties, ir polipropilēns, ko apzīmē ar PP un ciparu 5. No tā gatavo traukus, kuros pārtiku drīkst sildīt mikroviļņu krāsnī, ievietot saldētavā. Nav domāti sildīšanai uz uguns un cepeškrāsnī.”

Saistītie raksti

Jāuzmanās ar plastmasas traukiem, kas ražoti no polistirola (cipars 6) un paredzēti vienreizējai lietošanai. “Tie domāti produktiem, kuru temperatūra nepārsniedz 60 C°. Ja krūzīte, kurā ielieta karsta kafija, vai bļodiņa ar zupu vai citu pārtikas produktu deformējas, to nevajag lietot, citādi sev nodarīsiet ļaunumu,” iesaka iepakojumu pētniece un piebilst, ka tāpēc jau šie trauki paredzēti lietošanai vienu reizi.

LLU aptauja rāda, ka pieaugusi cilvēku izpratne par tādu plaši izmantotu iepakojuma veidu kā tetrapakas. 2005. gadā liela daļa aptaujāto uzskatīja, ka tās ražo no kartona, un bez bēdu dedzināja ugunskuros, krāsnīs un kamīnos, kas, protams, gandēja gan gaisu, gan skursteni. Šodien maz kurš nezina, ka tetrapaku materiāls sastāv no trīs slāņiem, kuram pa vidu ir kartons un abās pusēs piekausēta plastmasas kārtiņa, visbiežāk polietilēns, un iepakojums metams šķiroto materiālu konteinerī. Jautājumi rodas par tetrapakās iepildīto produktu atšķirīgajiem derīguma termiņiem. “Esam veikuši pētījumus un varam teikt – produktiem nav ne vainas,” nosaka Muižniece-Brasava. Ilgāku derīguma termiņu panāk ar produkta termisku apstrādi virs 100 °C, iepakošanu sterilā vidē un iepakojuma materiālam pievienojot folija slāni.

 

Uzziņa

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv