Dabā
Zaļā dzīvošana

Indīgie augi Latvijas dabā: vai zini, no kā jāuzmanās? 16

Foto – Inita Dāniele un no www.poga.lv

Botāniskajā dārzā vienuviet 38 Latvijas indīgo augu sugas

Augi, atšķirībā no dzīvniekiem, nespēj aizbēgt no saviem ienaidniekiem, tāpēc daba tos apveltījusi ar spējām sevi aizsargāt, atrodoties nekustīgā stāvoklī. Daļa augu aizsargājas, izmantojot ērkšķus un dzeloņus, bet daļa – izmantojot indīgas ķīmiskās vielas. Pasaules florā ir daudz augu, kuru inde var būt bīstama ne tikai neuzmanīgiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Latvijas florā vien ir aptuveni 100 dažādu indīgo augu. Ne visi no tiem ir bīstami cilvēkiem, taču saskaršanās ar atsevišķiem pārstāvjiem no Latvijas indīgo augu saraksta var beigties pat letāli, piemēram, ar velnarutku un velnābolu.

Visbiežāk saindēšanās ar indīgajiem augiem notiek cilvēku nezināšanas vai neuzmanības dēļ, indīgos augus sajaucot ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem, lietojot ārstniecības augus pārlieku lielās devās un tādējādi apdraudot veselību vai pavisam vienkārši neatpazīstot augu un neievērojot nepieciešamo piesardzību saskarsmē ar to. Lai pasargātu sevi un savus tuviniekus no briesmām, ko var radīt indīgie augi mums apkārt, kā arī lai izprastu krāšņo, pārsteigumiem pilno indīgo augu pasauli, LU Botāniskais dārzs aicina uz jaunu tematisko ekskursiju “Indīgie augi Latvijas un pasaules florā”.

Ekskursijas dalībnieki mācīsies atpazīt gan indīgos augus, kas sastopami Latvijas pļavās un mežos, gan arī tos indīgos augus, kurus nereti audzē uz palodzēm dekoratīvos nolūkos, bieži vien pat neapzinoties to kaitīgo iedarbību. Gids savā stāstījumā iepazīstinās arī ar vēsturiskiem stāstiem un leģendām, kurās indīgie augi spēlējuši svarīgu lomu, kā arī pastāstīs par augiem, kuru halucinogēnās īpašības savos rituālos izmantojuši šamaņi. Ekskursijas laikā varēs apskatīt augus, kurus lietojot uzturā jābūt ļoti piesardzīgiem – pareizi pagatavoti tie ir vērtīgs pārtikas produkts, taču, ja pavārgrāmatā ieviesusies kāda kļūda, tie kļūs indīgi, kā arī uzzināt arī, kurš ir indīgākais Latvijas augs un kā to atpazīt, kā arī kurš Latvijā sastopams augs nogalināja Sokrātu un vēl daudzus citus interesantus faktus par indīgo augu valstību Latvijā un pasaulē.

Pirmās ekskursijas ”Indīgie augi Latvijā un pasaulē” notiks piektdien, 21.jūlijā, un trešdien, 26. jūlijā. Šobrīd visas vietas jau aizņemtas. Ekskursija šovasar notiks arī citos datumos.

LU Botāniskajā dārzā Latvijas indīgajiem augiem ir izveidota īpaša brīvdabas ekspozīcija, kurā vienuviet apskatāmas 38 Latvijas indīgo augu sugas. Latvijas indīgie augi atrodami arī ārpus indīgo augu ekspozīcijas, kopumā veidojot 65 sēklaugu kolekciju. Svešzemju indīgie augi plašā klāstā apskatāmi Palmu mājas siltumnīcās.

Speciālisti izdalījuši šādus 5 indīgos augus:

Oleandrs

Krāšņie ziedi spēj maldināt – bagātīgiem, maigi rozā ziediem ziedošais oleandrs ir viens no bīstamākajiem krāšņumaugiem. Nonākot uz ādas, oleandra sula rada apsārtumu, bet nonākot acīs tā var radīt aklumu. Ja auga sula nonākusi gremošanas traktā, sākas vēdersāpes, vemšana, sirdsdarbības traucējumi. Visbiežāk nāve iestājas no oleandra radītajiem sirdsdarbības traucējumiem.

Savvaļā oleandri aug Vidusjūras reģionā, Mazāzijas austrumu daļā un Ķīnā. Latvijā sastopams kā krāšņumaugs.

Beladonna

Beladonna, dēvēta arī par melno velnogu vai vilkogu, ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas beladonnas daļas ir indīgas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas. Tās, atšķirībā no daudzām citām indīgajām ogām un augļiem, ar nepatīkamu garšu nesignalizē par savu bīstamību – beladonnas ogas ir patīkami saldas. Bērniem letāla var izrādīties jau 2 ogu apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – 10. Atropīns un skopolamīns, ko satur beladonnas ogas, izraisa muskuļu, to skaitā sirds, paralīzi.

Beladonnu ogu bīstamība ir pazīstama jau izsenis – leģenda vēsta, ka Makbeta kareivji iebrūkošos dāņu kareivjus saindēja ar vīnu, kas bija gatavots no saldajiem, nāvējošajiem beladonnas augļiem.

Latvijā kultivēta augu suga, taču iespējams sastapt arī savvaļā dārzu tuvumā.

Dīfenbahija

Dīfenbahija tiek uzskatīta par vienu no indīgākajiem populārajiem istabas augiem. Kopjot augu mājas apstākļos, ieteicams lietot cimdus, jo dīfenbahiju sula ir dedzinoša, un tās iedarbība var sākties pāris sekunžu laikā. Īpaši augs jāuzmana no kaķiem, kam pat nelielas lapas daļiņas apēšana var izrādīties liktenīga.

Dīfenbahiju lapas satur oksalāta kristālus, kas, nokļūstot acīs, rīklē vai uz gļotādas, rada spēcīgu dedzinošu sajūtu. Pēc soda izciešanas vergs vairākas dienas nebija spējīgs parunāt. Šīs dīfenbahijas iedarbības dēļ augs dēvēts arī par “mēmo niedri”.

Savvaļā dīfenbahijas aug Diennvidamerikā, Centrālamerikā tropiskajos mežos.

Indīgais velnarutks

Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Tas tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā.

Īpaši indīgs ir velnarutka baltais saknenis ar maldinoši patīkamo garšu un pētersīļu aromātu.

Velnarutka saknenis ir tik indīgs, ka vien ar 100 g sakneņa ir iespējams nogalināt govi.
Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā valsts teritorijā, galvenokārt purvainās ūdeņu krastmalās, pārmitrās vietās.

Parastais velnābols

Parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur psihoaktīvus alkaloīdus. Vēsturiski velnābols mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, taču auga bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi neiesaka. Pat neliela devas pārsniegšana var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties ar letālām sekām.

Auga saturēto psihoaktīvo vielu dēļ dažādās pasaules kultūrās senāk velnābols lietots šamaniskajos rituālos halucināciju izraisīšanai.

Latvijā parastais velnābols galvenokārt sastopams ceļmalās, nezālienēs un izgāztuvju tuvumā.

LA.lv