Indija ēnas pusē 0

Indiju kopā ar vīru Aleksandru esam iepazinuši gan kā ceļotāji, pavadot Indijā un Nepālā gadu, gan kā studenti, vienu akadēmisko gadu mācoties universitātē. Tāpēc varam pateikt priekšā, kad un kur labāk braukt uz Indiju, un kas jāņem vērā, tur uzturoties.


Reklāma
Reklāma

 

Trīs gadalaiku piedāvājums

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Ja ir vēlme aplūkot Indiju, jebkurā gadalaikā var krāmēt somu un doties ceļā, tikai jāzina, kurā virzienā. Indijā ir trīs gadalaiki – ziema, vasara un lietus sezona (musoni) – un septiņas klimata zonas.

Ziema, kas sākas novembrī un ilgst līdz februārim, ir tūristu sezona ar patīkamu temperatūru dienas laikā, bet dzestrām naktīm (izņemot Dienvidindiju, tur reti kurā vietā ir auksts). Ziema ir ideāla, lai apmeklētu Indijas pludmales, piemēram, Goa un Keralā, tālos Indijas dienvidus, jo citā laikā tur ir pārāk karsts un mitrs vai slapjš, un tuksnešaino štatu Radžastānu, kur temperatūra pietuvojas atzīmei “izturami karsts”.

CITI ŠOBRĪD LASA

No marta līdz jūnijam Indijā temperatūra sasniedz maksimumu, gaiss ir ļoti sauss un putekļains. Indijas vasara ir piemērota kalnu skaistuma un dzestrā gaisa baudīšanai, piemēram, Manali vai Nainitālā kalnu apvidos.

Aptuveni no jūnija līdz septembrim Indijā ir lietus periods. Parasti lietus gāž reizi vai divas reizes dienā, tomēr ar to ir gana, lai ceļi kļūtu neizbraucami un viesnīcas istabiņa, ja gadījies atstāt vaļā logu, būtu līdz ceļiem ūdenī. Lietus periodā nevajadzētu ieplānot braucienu uz Himalaju austrumdaļu un Dardželingu, kas jau tā ir mitrākās vietas Indijā. Labāk tad doties uz tālajiem ziemeļiem, piemēram, uz debešķīgo Ladaku. Tomēr ceļošanai lietus sezonā ir savi plusi – mazāk tūristu, vieglāk atrast naktsmītni, rezervēt vilciena un iekšzemes lidojuma biļetes, un cenas zemākas.

 

Lai pirmais ceļojums uz Indiju neizvērstos par ilgstošām galvassāpēm, vajadzētu paturēt prātā ne tikai praktiskus padomus, kā pārvietoties Indijā, bet arī trikus un krāpšanas, kādas diendienā ar tūristiem cenšas izspēlēt viena miljarda lielas nācijas pārstāvji, kuriem visiem gribas ēst.

 

Pārvietošanās 
un indiešu laipnība

Pilsētā ir ērti pārvietoties ar rikšu vai taksometru, par cenu vienmēr vienojoties iepriekš. Tas ir zelta likums. Kad vadītājs apgalvo, ka esat atvests vajadzīgajā vietā, pārjautājiet to kādam uz ielas vai veikala pārdevējam. Maksājiet tikai tad, kad esat sasnieguši galamērķi.

Nolīgstot taksometru pie lielo pilsētu – Deli, Mumbajas, Kalkātas – lidostām, pusceļā vadītājs var mēģināt jūs pārliecināt, ka nemaz nezina, kur atrodas jūsu viesnīca vai arī ka šī viesnīca vairs neeksistē, vai ka tā ir pārpildīta. Dažkārt taksometra vadītāji ir radošāki un stāsta par avārijām, nepārvaramiem sastrēgumiem vai teroraktiem, kas neļaus sasniegt vēlamo mērķi. Ar prieku viņi piedāvās jūs aizvest uz citu viesnīcu.

Iespējams, tieši taksometrs būs pirmā vieta, kur piedzīvosiet, ka jūsu atbilde “Nē, paldies!” Indijā vispār nenostrādā. Pat atkārtojot “nē” neskaitāmas reizes, notikumi tik un tā ritēs pēc taksometra vadītāja prāta. Te darbojas komisijas maksu sistēma. Pat ja jūs nepaliksiet viesnīcā, uz kuru jūs atvedis taksists, viņš tik un tā no viesnīcas dabūs komisijas maksu.

Reklāma
Reklāma

Dažkārt taksists var piekrist jūsu nosauktajai brauciena cenai, ja viņš varēs jūs aizvest arī uz pāris veikaliem. Ja vien neesat iepirkšanās fani, tas var izvērsties par garu un nogurdinošu pasākumu. Uzmanieties arī no starpnieku laipnības. Gandrīz katrs, kurš pie jums vērsīsies, būs ieinteresēts gūt no jums kādu labumu.

Daudziem ceļotājiem par izaicinājumu kļūst indiešu draudzīgums. Viņi atbildēs uz jūsu jautājumiem, piemēram, kā kaut kur nokļūt, pat tad, ja viņiem pašiem nebūs ne jausmas! Ja jautāts indietis kratīs galvu no labās uz kreiso pusi, neskumstiet, jo Indijā tas nozīmē jā! Jāpierod arī pie lūrēšanas, jo indiešiem ļoti interesē ārzemnieki. Indiešu draudzīgumu vislabāk var izjust, braucot vilcienā.

 

Ceļojot no pilsētas uz pilsētu, prātīgāk izvēlēties vilcienu. Lai gan dažkārt tas mēdz kavēties pāris stundu, tomēr pārvietoties ar autobusu vai taksometru ir sarežģītāk, jo pa ceļiem pārvietojas buļļu vilkti siena vezumi un govju ganāmpulki. Braucienam ar vilcienu ir priekšrocības: lētas biļetes, ērta nakšņošana, tualete.

 

Ja grib ceļot komfortabli un mierīgi, jāizvēlas AC3 vai AC2 klase. Šajos vagonos ir gaisa kondicionētāji, gultasveļa, tajos netiek iekšā ubagotāji un ceļabiedri ir ārzemnieki vai turīgi indieši.

Ja ir vēlme izbaudīt parasto indiešu kultūru, sēdēt uz viena sola kopā ar četriem indiešiem un pārvietoties lēti, tad piemērota ir “Sleeper”
(guļošā) klase. Pērkot biļeti, rezervējiet sev augšējo solu, lai jebkurā brīdī varat atpūsties no indiešu draudzīguma un ubagiem.

Vilcienu biļetes jāpasūta savlaicīgi, to var izdarīt vai nu Indijas dzelzceļa mājas lapā vai ar tūrisma aģentūru starpniecību. (Dažkārt biļetes ir izpārdotas jau divus vai pat trīs mēnešus uz priekšu.) Indijā nekad nepērciet biļetes no neautorizētiem kantoriem un privātpersonām, jo tā ir iecienīta šmaukšanās joma.

Ja ceļa posma veikšanai jāizmanto vairāki transporta līdzekļu veidi (vilciens, autobuss un lidmašīna), ieplānojiet atiešanas laiku ar lielu laika rezervi. Steigšanās Indijā var atstāt manāmas pēdas nervu sistēmā. Indijā ir savs laiks, un tas rit lēnāk. Patiesi. To vairo indiešu pieradums atbildēt: pēc piecām minūtēm, – pat ja viņi labi zina, ka tas var aizņemt pusstundu vai divas.

 

Noslīpētā 
ubagotāju industrija

Aizbraukt uz Indiju un nesatikt ubagu ir neiespējami. Ubagošanas sfēra šajā valstī ir labi attīstīta, tāpēc iesakām neuzticēties dabiskajam žēlsirdības instinktam, bet būt ļoti vērīgiem. Īpaši slīpēti ubagu grupējumi darbojas lielo pilsētu stacijās un tūristu apskates objektu tuvumā.

Naudas lūdzēji iedalāmi: noskranduši bērni, jaunas sievietes ar zīdaiņiem, veci cilvēki, kropļi, reliģiju vai garīgo prakšu pārstāvji. Tikai vairākkārt redzot, kā pagalam vājš bērns, pabeidzis ubagošanas raundu, nolien malā un, atvēris paciņu košļājamās tabakas, ieber to mutē, var noticēt, ka šie bērni nav badā. Slikti izskatīties ir viņu darbs.

Ja ilgāk iznāk uzkavēties stacijā, var redzēt, kā dienas gaitā mainās sievietes, kas ubago ar vienu un to pašu zīdaini uz rokām.

 

Dažkārt šīs it kā jaunās mātes lūdz nopirkt, piemēram, pienu mazajam bērnam. Kad piens nopirkts un ārzemnieks piena izmaksātājs jau gabalā, piens tiek aiznests atpakaļ uz veikalu un apmainīts pret naudu. Visbiežāk ubagojošos kropļus par tādiem padarījuši viņu vecāki, kurus savukārt sakropļojuši viņu vecāki vai dīleri.

 

Pirms braukšanas uz Indiju der noskatīties filmu “Graustu miljonārs”, kas ataino Indijas ubagotāju realitāti. Indijā spekulē ne tikai ar cilvēciskām jūtām pret bērniem un kropļiem, bet arī pret kalpošanu dieviem. Daudzi, kas saģērbušies kā mūki vientuļnieki (sadu), tādi nemaz nav, oranžās, dzeltenās vai melnās drēbes un metāla kanniņa rokās ir tikai viņu darba instrumenti.

Jāsaprot, ka naudas došana ubagiem nav nekāda palīdzība. Saubagotā nauda viņiem jāatdod vai nu vecākiem, vai dīlerim (saimniekam), un, kad ubagiem rodas savi bērni, viņi tiek mācīti ubagot vai tiek sakropļoti, lai tad paši varētu saņemt naudu. Lai ubags liktu mierā, vislabāk ir neskatīties viņam acīs un nekomunicēt. Ja tomēr sirds pilna žēluma, labāk iedot maizīti (čapati).

Ja ielenc pulciņš bērnu, kas stiepj rokas un sauc: rūpiju, rūpiju, vienu rūpiju! – var pastiept roku pretī un teikt to pašu. Tas bērnos rada izbrīnu, un viņi ļauj doties tālāk. Ja ir vēlme un iespēja palīdzēt finansiāli, labāk naudu ziedot kādam fondam, kas ierīko kanalizācijas sistēmas vai ceļ skolas.

 

Kā pieņemt netīrību

Netīrības pieņemšana var izrādīties vēl viens izaicinājums, tāpēc ar īpašu uzmanību jāizvēlas ēdamais un dzeramais. Dzeriet tikai marķētās pudelēs pārdotu ūdeni. Pirms pirkšanas pārbaudiet korķīti. Nekādā gadījumā nedzeriet ūdeni no krāna vai ēstuvēs no lielām krūkām pasniegtu ūdeni. Visbiežāk tas ir filtrēts ūdens, bet filtri ir gadiem nemainīti.

Ēst vajadzētu vietās, kur ir daudz apmeklētāju, jo tas palielina iespēju saņemt svaigu, nupat gatavotu ēdienu. Ja tā ir vieta, kur ir tikai indieši, rēķinieties, ka ēdiens būs ass un eļļains.

Rūpīgi apsveriet, vai ir vērts apmeklēt ēstuvi, kur ēdienu gatavo uz ielas. Nebūtu slikti atturēsieties no zaļiem salātiem un sagrieztiem augļiem. Neapstrādātā ēdienā karstā un piesārņotā klimatā ātri savairojas baktērijas. Indijā neviens nekontrolē lauksaimniecībā izmantojamo ķīmiju, tāpēc augļi noteikti jāmazgā.

Ja gribas padzerties sulu, sulu paku pērciet veikalā, jo uz ielas gatavotās tek cauri spiestuvei, kas dienas gaitā kļūst par baktēriju perēkli, bet ēstuvēs piedāvātajām lej klāt krāna vai filtrētu ūdeni, kas bieži vien ir viens un tas pats. Asās garšvielas un eļļā vārītie ēdieni mazina iespēju uzņemt liekas baktērijas, tomēr, ja neesat asu ēdienu piekritējs un karstumu panesat ne īpaši viegli, labāk atturēties no indiešu tradicionālajiem ēdieniem.

Noteikti atsakieties no vilciena vai autobusa ceļa biedru piedāvātajiem ēdieniem. Izplatīta ir ēdiena sajaukšana ar miega zālēm, un ceļa somu iznešana no transporta līdzekļa.