Kā lauku sētā izaudzēt Indijas pāvu 1
Kā pareizi kopt inkubatorā perinātus Indijas pāva cālīšus? Ar ko tos barot, un kādi turēšanas apstākļi (temperatūra, gaisa mitrums, pakaiši) un profilaktiskie pasākumi nepieciešami? Sākumā putnēni aug labi, ir ņipri, bet aptuveni divu mēnešu vecumā savārgst un dažu dienu laikā nobeidzas. Barojam ar dējējvistu cāļu barību. Vistu cāļi, tītarēni tādos pašos apstākļos aug un attīstās labi. KĀRKLIŅŠ TALSU NOVADĀ
Lūdzu, pastāstiet par pāvu ēdināšanu un šo putnu paražām. VELTA O.
Jaunie pāvēni ir visai kaprīzi
Visticamāk, putni gājuši bojā nepareizas barošanas dēļ – tos nevar ēdināt tikai ar kombinēto spēkbarību. Pāvēnus, tāpat kā tītarēnus, izaudzēt līdz gada vecumam nav vienkārši, jo šie putni ir visai kaprīzi.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur Indijas pāvi tiek turēti jau kopš tā dibināšanas 1912. gadā, ir izstrādāta ēdināšanas sistēma, ko izmanto jau gadiem ilgi. Putnēniem pirmos divus mēnešus dod sausu, graudainu biezpienu (tas nedrīkst būs pārāk slapjš, citādi sāks rūgt), cieti novārītu, sarīvētu vistas olas dzeltenumu, vārītus prosas putraimus, kukurūzas putraimus, smalki rīvētus burkānus (lieko sulu nospiež marlē), sasmalcinātas pieneņu lapiņas. Ēdina ik pēc divām trim stundām. Lai putni izaugtu veseli, jāievēro tīrība. Pirms katras barošanas reizes vecās barības atliekas izvāc, traukus izmazgā un atkal ieber svaigu barību. Nekur, pat uz pakaišiem, nedrīkst mētāties ēdiena pārpalikumi.
Vēlāk, kad pāvēni nomainījuši cāļu spalvu, ēdienkartē iekļauj kviešu graudus. Var dot arī kombinēto spēkbarību, piemēram, AS “Tukuma straume” ražoto papildbarību jaunputniem, kas nopērkama 4 kg un 10 kg fasējumā. Tik lieliem putniem burkānus vairs smalki rīvēt nevajag, tos sasmalcina uz rupjākas rīves. Ar svaigu, sausu biezpienu pāvi jābaro visu laiku.
Indijas pāvi ir visēdāji un, tāpat kā gandrīz visi vistveidīgie putni, barojas uz zemes. Barību izkašņāt palīdz spēcīgās kājas un nagi. Pārsvarā tie pārtiek no augu lapām un jauniem dzinumiem, zāles, nokritušiem augļiem, ogām, sēklām, labības graudiem un kukaiņiem. Turot nebrīvē, putniem vasarā var dot visdažādākos zaļumus, dārzeņus, pākšaugus. Pāvi labprāt ēd cukurbietes, kabačus, kāpostus. Tos izbaro veselus, lai putniem ir ko paknābāt.
Vislabākie pakaiši ir grants, bet var izmantot arī zāģskaidas vai salmus, bet regulāri jāpārbauda, vai pakaišos nesākas rūgšanas procesi. Pāvus tur aplokā ar 1,8 m augstām sienām un tīkla jumtu. Vēl putniem nepieciešama mītne, kur pārlaist nakti.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā pāvi vairojas dabiskā ceļā. Mazuļi šķiļas vēlā pavasarī, vasaras sākumā. Nekādi speciāli turēšanas apstākļi netiek radīti. Cāļi jau kopš dzimšanas dzīvo ārā (uz dabiskas zemsedzes) kopā ar mammu. Šādos brīvās turēšanas apstākļos putniem ir izveidota viegli pieejama nojume, lai būtu kur paslēpties no lietus.
Pāvu mazuļus var izperēt arī citi putni. Perēšanas instinkts visiem mājputniem neizpaužas vienādi. Vislabākās perētājas ir tītaru mātītes, tāpēc nereti tās sauc par dzīvajiem inkubatoriem. Putniem ķermeņa temperatūra ir augstāka nekā cilvēkiem (+39…+42 °C), un tie spēj izsildīt lielu dējumu. Tītarmāte var izperēt 10–15 pāvu olu (tās ir lielākas nekā tītariem). Perē 28–30 dienas. Tā kā tītaru mātītēm ir ļoti attīstīti mātišķie instinkti, tās arī uzcītīgi pieskata un izaudzē pāvēnus.
Izšķīlušos mazuļus klāj mīksta pūka. Pēc pāris dienām tie jau veikli skraida un seko mātei barības meklējumos. Pāvēni labos apstākļos aug ātri, un jau aptuveni mēneša vecumā var konstatēt dzimumu atšķirības – tēviņiem uz spārniem ir melnas svītriņas, bet mātītēm spārni ir brūni, bez ornamentiem.
Ja Indijas pāvu mazuļus iegūst inkubatorā, sausā termometra rādītājam jābūt +37,2…+37,5 °C, bet mitrā termometra rādītājam jābūt +28,3…+29,4 °C. Pāvu olas inkubatorā perina 27–30 dienas. Pirmajās dienās cāļus tur +25…+30 °C. Par to, vai mazuļiem ir piemērota temperatūra, var spriest pēc putnu izturēšanās. Ja tā ir optimāla, putnēni ir ļoti kustīgi, labi knābā barību, nespiežas bariņā. Ja ir par karstu, bēg prom no sildlampas.
Pāvu uzvedība
Indijas pāvs ir liela auguma fazānu dzimtas putns, kuru viegli pazīt pēc tēviņa greznā spalvu vēdekļa. Mātīte atšķiras ne tikai ar neuzkrītošu apspalvojumu, bet arī mazāku augumu. Tēviņam ir ļoti skaļa balss, tā spalgie saucieni dzirdami no liela attāluma. Riesta laikā tēviņi kļūst īpaši skaļi. Tuvojoties izvēlētajām sirdsdāmām, pielūdzēji izpleš astes visā krāšņumā un grozās stundām ilgi. Lielāki panākumi ir tēviņiem, kam astē ir vairāk daudzkrāsainu acu. Turklāt, jo astē lielāka izmēra acis, jo mātītei olas ir prāvākas un putnēni veselīgāki. Dzimumgatavību jaunās mātītes sasniedz otrajā, tēviņi – trešajā gadā. Māte par mazuļiem rūpējas aptuveni trīs mēnešus, bet tēvs par ģimeni neliekas ne zinis.
Putniem piemīt ļoti laba redze un dzirde. Pāvi reaģē uz briesmām un brīdina pārējos ar skaļiem saucieniem. Dienas karstumā pāvi patveras paēnā, peroties smilšu vannās un kārtojot spalvas. Nebrīvē putni dzīvo 25–30 gadus.
