Praktiski
Dārzs

Lielais augu maratons. Ciemos pie Indras Lielkājas krāšņajā dārzā 16

Foto – Uldis Muzikants

Arī šo es nepazīstu – visai bieži pat pieredzējušam dārzniekam nākas atzīties Indras Lielkājas augu kolekciju dārzā! Pie viņas daudzi augu mīļotāji viesojušies arī tad, kad dārzs atradās Dakstos. Tā vizītkarte bija garas dienziežu rindas, augu dobes, prāvi koku un krūmu retumi, kas plašajā teritorijā veidoja skaistu parku. Tagad jau četrus gadus Indras mājas ir Strenčos. Turp pārceļojusi arī zaļā kolekcija, un saimniecei ir liela pieredze, kā veidot un uzturēt plašu augu kompāniju.

Arī augi var ceļot

Dzīvē notiek pārmaiņas, un Indras ģimenei nācās mainīt dzīvesvietu un pārcelties uz vecāku mājām Strenčos. Viena lieta ir pašiem pārcelties, bet pavisam cita – pārvest augus.

Visu augu kolekciju un arī siltumnīcu Indra uz jaunajām mājām pārveda vēlā rudenī pasāta piekabē. – Ja augam var izrakt sakņu kamolu un pacelt, var pārstādīt arī prāvāku kociņu, – viņa atzīst. Pareizi būtu augus jau laikus sagatavot pārstādīšanai, taču steigas dēļ tas nenotika. Augus izraka ar iespējami lielu sakņu kamolu, ietina plēvē un piesedza, lai pārvedot pasargātu no vēja. Pēc iestādīšanas kārtīgi aplaistīja, un visi labi ieauga. Tiem, kuri pārstādīšanai bija pārāk lieli, saimniece paņēma spraudeņus.

 

Galerijas nosaukums

Ekstrēmi apstākļi nav pasaules gals

Kolekciju dārza vecākā daļa izvietota ap māju, jaunākā – uz pilsētai piederošā zemes gabaliņa aiz iebraucamā ceļa.

Jaunais dārzs atrodas Gaujas slīkšņāja malā. – Kad sāku te kaut ko darīt, nešķita, ka būs tik traki, bet jau pirmais gads bija īsts pārbaudījums, – atceras Indra. – Ūdens uzkāpa līdz ceļam, noslīcinot visu dārzu ar jaunajiem stādījumiem. Ieraugot šādu trakumu, āvu gumijniekus un devos ar mietiem stiprināt eglītes un citus lielākos kociņus, ko ūdens varēja aizskalot. Vīrs no mājas, uzjautrinādamies par tādu skatu, filmēja. Gan jau arī kaimiņi domāja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Taču rezultāts ir labs. Augi, kas bija mazi vai zem zemes, plūdus pārcieta bez bēdu. – Zemākajā vietā ūdens stāvējis sešas dienas. Lai gūtu pieredzi, Indra devusies pie draudzenēm jelgavniecēm, kurām Liel­upes plūdi nav retums. Viņas mierinājušas, sak, ja ūdens nestāv ilgāk par nedēļu, augiem tas nekaitē. Tiešām, augu pielāgošanās spēja un izturība ir milzīga. Ziemā bojā gājuši tikai daži augi, bet varbūt nevar vainot ūdeni, jo dabiskais atbirums ir vienmēr. Lielākais zaudējums – dārza vidū Indra bija izveidojusi ūdens baseiniņu (ierak­ta itin prāva, 1,2 m dziļa metāla muca, un tajā vienmēr labi pārziemojušas zivis), kurā peldēja zelta zivtiņas. Tās tagad ir devušās uz plašākiem ūdeņiem.

Dārzs uztur labā formā

Indrai ir divas aizraušanās – dārzkopība un skriešana. Abas palīdz uzturēt sevi lieliskā formā. Daudzi ir pārsteigti, ka augu kolekcionāre Indra ir tā pati panākumiem bagātā maratoniste, turklāt viņa jau ir vecmāmiņa.

– Ar dārzu aizrāvos tāpēc, ka gribēju būt patstāvīga, mācīties tālāk no mājām un visu pirkt par savu naudu. Iestājos Bulduru dārzkopības vidusskolā, dzīvoju kopmītnēs. Dārzkopība tolaik – nu tā, bet sports gan patika, un tas skolā bija labā līmenī. Pēdējā kursā mani aizrāva puķes, un tā sākās. Visur, kur braucu, vedu zariņus mājās, – atceras Indra, kura dārzu stāda kopā ar mazmeitu Evelīnu. Meitas ravē un pieskata dārzu, kad saimniece dodas tālākā braucienā. Mazmeitai mīļākā ir rozā krāsa, bet Indrai – visas. Tāpat kā augi – visi mīļi, katrs savā laikā. Sevišķo kārtā varētu ierindot lilijas, mežlilijas un dienziedes. Rožu un bārbeļu dārzā nav, jo Indrai nepatīk kaut ko cirpt un izgriezt. Nepatīk arī rožu mūžīgās utis un slimības, ar kurām jācīnās. – Tie ir vienīgie adataiņi, kuri man netīk, bet pārējie ir sevišķi mīļi. Piemēram, arālijas – no vecā dārza atvedu mazu atdalenīti, bet aug griezdamās. Turklāt, zinot arālijas dabu, drīz būs pamatīgs augs, kas līdīs uz visām pusēm. Arī trīsgadīgā mazulīte maklura jau ir asa, ar adatiņām.

Ir pat savas favorītes

Indra lielākoties izvēlas augus, kas nav pārāk jāčubina, jo viņa ik pa laikam atkārto, ka esot ļoti slinks cilvēks, nu ļoti slinks cilvēks! Tas gan skan kā joks, ieraugot viņas dārzu.

Kolekcionāre iecienījusi daudzveidīgās hostas. Stādījusi tās, kas patīk, un tagad jau ir aptuveni 20 šķirņu. Saimnieces mīlules ir dienziedes, kas zied no jūnija līdz augustam un neprasa gandrīz nekādu kopšanu.

– Darbojoties ar augiem, vajag spītību. Man nav pacietības kā citiem kolekcionāriem, kas aizrāvušies ar diedzēšanu, sēšanu, gadiem ilgu gaidīšanu. Man ledusskapī, kur daudziem dārzumīļiem visādi brīnumi piedzīvo aukstuma ciklu, tomēr ir vieta arī desai. Bet nevaru arī teikt, ka ledusskapī nebūtu nekā no augiem. Tur dzīvības procesi notiek, – smej Indra.

Daļa augu pavisam agrīno bērnības posmu pavada siltumnīcā. Ziemu tur pārlaiž daudzi augi, kam palikšana savvaļā var būt kritiska.

No pārmaiņām nav jābīstas

Lai sakoptu apkārtni, ģimene tīra grāvjus, izcērt krūmus. Zeme pieder pašvaldībai, bet ir atļauts to kopt. Pilsētai tas arī izdevīgi – aizauguša čūkslāja vietā tagad plešas dārzs, kur tūristus vest un pašiem atnākt paskatīties.

Dārzu mīļotāji no plašākas apkārtnes ierodas bieži, taču vietējie iedzīvotāji nāk reti – varbūt kautrējas? Iekopjot jauno dārzu, netika vairs pieļautas vecās kļūdas, jo dārzs tapa tukšā vietā un plānojumu varēja izveidot tieši tādu, kādu vēlas. Jaunu augu izvietojumu nediktēja vecākie stādījumi. Saimniece vispirms uzzīmēja dārza plānu, tad sagatavoja zemi, iezīmēja celiņus. Vecajā dārzā ap māju dobju kontūras jau bija, atlika vien tās paplašināt. Lai būtu ērti staigāt, celiņi ir 80 cm plati. Dobes veidotas tā, lai ērti aizsniegtu viduci, un ir 1,20 m platas.

Kompozīcija top loģiski

Jaunajā dārzā gar malām izvietoti lielākie augi, virzienā uz centru – mazākie, veidojot it kā noslēgtu telpu. Dārza vidū – soliņš un dīķītis, kā saliņa puķu skaistuma baudīšanai.

Dārza malā stādīti kokaugi, skujeņi, vidū – saules lutināts smilgu dārzs, īrisi, ziemcietes, sīpolpuķes. Bambuss aug podā, lai neizplešas. Pārāk agresīvos augus Indra cenšas nestādīt, jo tos grūti kopt un savaldīt nelielā, ierobežotā teritorijā. Starp retumiem un citiem cimperlīgajiem augiem, kamēr tie vēl mazi, iestāda arī pa kādam ēdamajam augam – kabačus, pupiņas. Tie ir diezgan glīti, turklāt mazajiem augiem dod aizvēju, ilgāk saglabājas mitrums. Piemēram, komptonija no Amerikas atceļoja, ievīstīta humānās palīdzības apģērbā. Draudzene bija ieraudzījusi stādu un atsūtīja šo retumu. Zaļajai princesei nepatīkot pārāk spilgta saule, un kabacis ar savu lapu ārzemniecei mazliet palīdz.

Augus vajag pabarot

Augi dārzā jūtas labi, šķiet, neviens nav gājis bojā, arī augsne tumša un bagātīga.

Kolekcijas izveidei nolūkotajā pļaviņā zeme bija ļoti nabadzīga, tā vispirms tika ielabota ar kompostu, kūdru, minerālmēsliem. Katalpas, magnolijas, burvjulazdas, sniegpārsliņu koku rudenī pabaro ar speciālo rudens mēslojumu, jo šiem augiem ir garāks veģetācijas periods. Piesegšanai labi der skujas, bet visus sasegt nevar. Piemēram, cimperlīgajai budlejai, kas zied ar tauriņiem tīkamiem, izcili smaržīgiem ziediem, rudenī uz saknēm uzber pusspaini kūdras. Lai gan augs šeit mīt jau vairākus gadus, taču joprojām ir riska grupā, jo var izsalt. Ko darīt, ja tā notiek? Indra nebēdā, bet pērk jaunu! Izturīga izrādījusies arī knifofija, kas skaisti zied un labi pārziemo, vienīgi jāuzber kūdra un jāpiesedz ar skujām.

Kaitēkļus un nezāles dārzā nelaiž

Apkārtnē valda mežonīga daba, bet dārzā nav nevienas nezālītes, arī kaitēkļi, šķiet, to nebojā…

Lielākie postītāji būtu gliemeži, ja vien tiem ļautu vaļu. Dažbrīd var nolasīt pa pusspainim līdēju, kas no upes mitraines saoduši kārumus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc dārzs un celiņi jātur tīri no nezālēm, vienmēr jāuzrušina. Pa svaigi irdinātu, saulē apžuvušu zemi tiem netīk lodāt. Regulāra dobju uzrušināšana ar grābeklīti ir labākais līdzeklis pret nezālēm, jo tās nespēj sadīgt. Lai izravētu apmēram 400 m2 lielo dārzu, paiet puse dienas. Līdz Jāņiem visu uzirdina reizi nedēļā, kad sauss – retāk. Ja trīs dienas lijis, tiklīdz iespējams, augsni pārirdina. Augiem tas patīk, arī mitrums labāk saglabājas augsnē. Tikai ar augiem, kam sekla un smalka sakņu sistēma, jārīkojas uzmanīgāk. Piemēram, rododendri, citronliānas regulāru kašņāšanos var ņemt ļaunā.

Tāds tādu satiek

Augi kolekcijā nonāk pa dažādiem ceļiem. Tie iegādāti tepat Latvijā, iemainīti no citiem kolekcionāriem, atvesti no ārzemju ceļojumiem. Par katra izcelsmi un vēsturi Indrai ir ko pastāstīt.

– Ir izveidojusies domubiedru grupa, kam aizraušanās ir augu kolekcionēšana, – atklāj Indra. – Kopā dodamies tuvākos vai tālākos braucienos pa stādaudzētavām augu raudzībās un medībās. – Viens no stādu mīļotāju iecienītiem galamērķiem ir Šmita stādaudzētava Polijā, kur ir lielisks kokaugu, krūmu sortiments. Interesantus augus var atrast arī Igaunijā, īpaši Nurgas kokaudzētavā. Ziemcietes viņa pasūta no Anglijas un atrod arī Nacionālā botāniskā dārza gadatirgos Salaspilī, rudens tirgos Bulduros. Daži augi iegūti dabā, dodoties ceļojumos, un tiem pat nosaukumus nav izdevies uzzināt, kā, piemēram, īpatnējai zālei no Norvēģijas. Indra atzīst, ka viņa nav no tiem, kas speciāli un mērķtiecīgi veido kolekciju, – tā veidojas pati, papildinoties ar augu, kas iepaticies. Lielu daļu uzdāvinājuši draugi, jo kolekcionāri vislabāk zina, kas šādā reizē vairāk iepriecinātu. Pat sveši cilvēki mēdz piedāvāt kaut ko interesantu.

Patlaban Indrai pilnībā jāapgūst esošā teritorija, bet nākotnē, iespējams, arī aizaugušās teritorijas blakus dārzam. Tas gan būtu pēc citādiem principiem veidots dārzs, jo darbojoties rodas arvien jaunas idejas un atklāsmes.

IDEJAS ŠPIKOŠANAI

Siltumnīca

Vietā, kur uzcelta siltumnīca, ir nabadzīga smilts augsne. Tur izrakta vismaz 60 cm dziļa bedre, kas izoderēta ar melno plēvi un piepildīta ar vērtīgu substrātu. Celiņos starp dobēm palikusi baltā smiltiņa. Augi siltumnīcā jūtas lieliski, un pat tomātu audzēšanā daudz pieredzējušie kaimiņi atzīst, ka tādu ražu kā Indrai nav redzējuši.

Koks no sprungulīša

Saimniecei padodas un patīk tāds pavairošanas veids kā spraudeņošana. Tādējādi no viena jauna auga īsā laikā var iegūt vairākus. Tas vajadzīgs gan drošībai, ja mātesaugs ietu bojā, gan tāpēc, ka uz katru dīvaini jau rinda dārzumīļu pieteikušies.

Spraudenīšus griež jūnija beigās, jūlijā, kad tie vēl nav nobrieduši. Sprauž siltumnīcā kūdrā starp tomātiem, lai būtu paēna.

Cimperlīgākajiem un svarīgākajiem retumiem vajadzīgo mikroklimatu nodrošina uzliktās plastmasas pudeles.

Dažiem augiem, piemēram, zīdkokiem, apsakņojas pat 100% spraudenīšu. To naski dara arī veigelas, sausserži, kizili, katalpas, hortenzijas, plūškoki, grimoņi, ligustri u.c.

Dārza pase

• Vieta: Strenči

• Dārza stils: augu kolekciju dārzs

• Veidotāja: augu kolekcionāre Indra Lielkāja

• Dārza vecums: pēc pārstādīšanas ceturtais gads

• Platība: jaunais kolekcijas dārzs ir 400 m2 liels

• Kolekcijas augi, ar kuriem sevišķi lepojas Indra: Glaucidium palmatum, Opuntia fragilis, Podophyllum peltatum ‘Aureum’, Meconopsis betonicifolia, Ranzania japonica, Comptonia peregrina, Decaisnea fargesii, Metasequoia glyptostroboides, Xanthoceras sorbifolia, Halesia carolina, Asimina triloba, Taxodium distichum, Taxus baccata ‘Amersfoort’

PADOMS

Saistītie raksti

• Kolekcionāram iesācējam vispirms vajadzētu meklēt domubiedrus, uzzināt viņu pieredzi. Lieliski, ja var aizbraukt ciemos un iepazīt neparasto augu kolekciju, stādīšanas principus, kompozīciju, augu sarakstu veidošanu.

• Augu mīļotāji cits citu var atrast populārajā www.draugiem.lv, dārzkopju interešu grupā, un, protams, padalīties ar savu jaunumu un retumu attēliem, apspriest radušās problēmas. Dalīties savos atklājumos un pieredzē ir tiešām svarīgi, jo daudzu augu kopšanā pieredze Latvijā ir maza vai tās nav vispār.

LA.lv