Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. septembris, 2014
Drukāt

Indrašis: Tas bija stulbākais, ko varēju izdarīt

foto: LETAfoto: LETA

Sezonas sākumu varēja vēlēties labāku, tomēr matus no galvas nav jārauj – tā pirmo mājas spēļu sēriju, kurā trīs mačos izcīnīta viena uzvara, rezumē hokeja kluba Rīgas “Dinamo” uzbrucējs Miks Indrašis, kurš izcēlies ar trim rezultatīvām piespēlēm.

“Līdz šim pirmajos periodos kaut kas ir pietrūcis. Šoreiz trešajā vismaz atradām savu spēli, skrējām, cīnījāmies. Tā jāspēlē visu laiku. Vairākumā bija momenti, bet nesanāca noslēgums. Viņi bija analizējuši mūsu spēli – kā jau visas komandas, līdz ar to kļūst grūtāk paveikt to, ko esam iecerējuši,” pēc zaudējuma KHL debitantiem “Soči” (1:2) Indrašis teica sarunā ar “LA”.

Trešajā periodā pie neizšķirta rezultāta pirmās maiņas uzbrucēji nokļuva vienatnē pret “Soči” vārtsargu Tomašu Peperli, taču līdz metienam netika. “Dabūju ripu vārtu priekšā, likās, ka jābūt vēl vienam aizsargam, taču nebija. Pirmā doma – jāmet, tad redzēju, ka Cipa (Mārtiņš Cipulis) nāk un plāni mainījās, gribēju vārtsargu izraustīt un atdot, lai viņam vieglāk, bet vārtsargs to nolasīja. Tas bija stulbākais, ko varēju izdarīt,” atzina Indrašis.

Dažu viedoklim, ka tik vājas komandas kā “Soči” Rīgā ierodas reti, Indrašis nepiekrita: “KHL nav vāju komandu, ne pret vienu nav viegli spēlēt. Varbūt Sočiem nav tik lieli meistari, taču viņi cīnās.”

Miks atzīst, ka iejušanās centra uzbrucēja postenī nav viegla: “Ar iemetieniem nav labi. Tur jācīnās pret vīriem, kas visu mūžu bijuši centrā, zina  knifus, līdz ar to nav viegli uzvarēt. Dažreiz paveicas. Spēlējot savā zonā dažreiz apjūku, taču cenšos visu ātri analizēt un saprast, kas jādara. Ar katru spēli centrā jūtos mazliet komfortablāk. Ja ieliks atkal malā, būs vecajās sliedēs – tur es zinu, kas ir jādara.”

Miks uzvarējis 24 no 62 iemetieniem, pozitīvs procents ir tikai Andrim Džeriņam un Marselam Hosam. “Kad spēlēju pa malu un centrs neuzvar iemetienu, ir tāds – ai, bet ne jau centrs viens cīnās, arī malējiem ir jāpalīdz. Man ir grūti teikt, esmu šajā pozīcijā nospēlējis četrus mačus, konkurenti – visu dzīvi. Ja pretī ir Novotnijs, tad izredzes ir desmit procenti. Cenšos ieurbties, bet viņi paņem uz pieredzi. Treniņos šo to var iemācīties, tagad jau sāku skatīties, ko dara pretinieki un attiecīgi kaut kā reaģēt, bet nu – nav viegli.”

“Kurš no uzbrucējiem atgriežas pirmais aizsardzībā, tas arī spēlē centrā. Ja ir iespēja, tad samaināmies. Es mēģinu būt pirmais atpakaļ, bet ne vienmēr tas izdodas. Gribētu, lai aizsargi priekšā saka. Ir reizes, kad runājam, bet vajadzētu biežāk,” Indrašis akcentē arī komunikācijas trūkumu.

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+