Foto – LETA

Inese Lībiņa-Egnere: Mūsu kopīgās vērtības Satversmes preambulā 6

Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Vienotība
 
Šonedēļ Saeima plāno apstiprināt trešajā, pēdējā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, nostiprinot tās ievadu. Visu šo laiku, kamēr ritēja darbs pie Satversmes preambulas, sabiedrībā notika arī plaša diskusija par to, vai un kāpēc šāds ievads būtu vajadzīgs. Un šādas diskusijas esamība ir ļoti pozitīva parādība.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

“Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi” – tādu preambulu mūsu Satversmei 1922.gadā 15.februārī pielēma Satversmes tēvi. Kāpēc tad nepieciešams papildināt šo Satversmes ievadu?

Tāpat kā 1922.gadā, kad diskusijās un pārdomās radās mūsu valsts Satversme, arī Satversmes ievads šogad tapa plašās un izvērstās diskusijās. To nav izstrādājis viens cilvēks, Satversmes ievads, kuru šonedēļ plāno apstiprināt Saeima, ir daudzu ekspertu, juristu un tautas pārstāvju – deputātu kopīga darba rezultāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā arguments par labu Satversmes ievadam ir kalpojis tas fakts, ka tālajā 1922.gadā ikkatram bija skaidrs, kādēļ un ar kādu mērķi Latvijas valsts tika dibināta un izcīnīta. Toreiz nebija acīmredzamas nepieciešamības Latvijas valsts jēgu un būtību klāstīt Satversmes ievadā.  

Taču 90 gadu laikā situācija un arī pati Satversme ir mainījusies. Mūsu valsts pamatlikums laika gaitā ir kļuvis plašāks un dziļāks kā Satversmes formālais teksts. Arī izpratnes veicināšana par mūsu valsti ir svarīgāka kā jebkad agrāk. Un tieši Satversmes preambulā vislabāk var tikt atspoguļotas tās vērtības, kuras arī pēc 90 gadiem turpina kalpot par pamatu Latvijas valstij.

1922. gadā apstiprinātajā Satversmē, piemēram, nebija cilvēktiesību sadaļas, jo cilvēktiesības toreiz bija pašsaprotamas. Taču 1998.gadā tās tika ietērptas vārdos un iekļautas Satversmes tekstā. Tieši tādā pašā veidā Satversmes ievadā aprakstāma Latvijas valsts, veidojot modernu un mūsdienu situācijai atbilstošu, nākotnē vērstu saturu, kas definē valsts mērķus un uzdevumus.

Preambula sniedz mums iespēju pateikt to svarīgāko par mūsu valsti. Viennozīmīgi, ka katram no mums ir savas attiecības ar valsti un savas izjūtas par to, kas ir vissvarīgākais, kas saista mūs ar Latviju. Tomēr Satversmes ievads atspoguļo mūsu sabiedrības un valsts ģenēzi, pamatvērtības, darbības pamatprincipus un mērķi.

Labi formulēta, saturiska  konstitūcijas preambula valsts dzīvē pilda nozīmīgas funkcijas. Tā atgādina par Latvijas valsts izveidošanas mērķi un apstākļiem.

Debates sabiedrībā veicinājušas ievada noformēšanu, iekļaujot tajā ne tikai nozīmīgos vēstures faktus, bet arī Latvijas valsts raksturu, virsuzdevumus un darbības principus.

Reklāma
Reklāma

Otrajā lasījumā Saeimā jau panākta vienošanās nākamajām paaudzēm nodot preambulu, kurā 4.maijs ir nostiprināts kā nozīmīgs simbols. 1990.gada 4.maija deklarācija nav tikai vēsturisks dokuments, bet emocionāli svarīgs notikums, kurš nu jau vairākām paaudzēm tiek iedēstīts kā otra dzimšanas diena. 4.maijā mēs svinam nacionālos svētkus un to iekļaušana preambulā pastiprinās tā unikalitāti.

Preambulas uzdevums ir saliedēt un vienot Latvijas pilsoņus. Tādēļ jo būtiski, ka Satversmes ievadā uzsvērts, ka Latvija atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.

Ceturtdienas Saeimas sēdē Satversmes ievads iegūs likuma spēku, deklarējot mūsu kopīgās vērtības.
 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.