Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. jūlijs, 2012
Drukāt

Inese Vaidere: Grieķijas noturēšana eirozonā nebūs viegls pasākums

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šonedēļ Vācijas kanclere Angela Merkele Romā viesojās pie Itālijas premjerministra Mario Monti. Tā bija abu pirmā tikšanās kopš eirozonas valstu līderu apspriedes pagājušajā nedēļā, kad pēc 13 stundu garām diskusijām tika panākta izšķiroša vienošanās, kas ļaus izmantot finansiālās stabilitātes fondus naudas grūtībās nonākušo dalībvalstu aizņemšanās izmaksu mazināšanai.

 

Tagad, eirozonas nākotni pārrunājot aci pret aci, Monti un Merkele sacīja, ka šādi lēmumi nepieciešami, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku vienotību un solidaritāti starp Eiropas Savienības valstīm.

 

Roma un Berlīne par spēcīgu Eiropu

“Itālija un Vācija ir gatavas sastrādāties, lai pārvarētu krīzi vienotās valūtas blokā,” pēc apspriedes ar Monti apgalvoja Merkele, kas uz Romu līdzi bija paņēmusi prāvu uzņēmēju un amatpersonu delegāciju. Itālijas valdības vadītājs norādīja, ka abas valstis saprot – spēcīgākas Eiropas vārdā nacionālajām valdībām nekas cits neatliks kā atteikties no zināmas daļas nacionālās suverenitātes, informē ārvalstu ziņu aģentūras.

ES amatpersonas ilgi runā par vēl ciešāku eirozonas valstu nacionālo budžetu uzraudzīšanu. Kaut pagaidām nav zināms, kas ES ietvaros šīs funkcijas uzņemtos, iespējams, tiks veidota jauna iestāde. “Budžeta politikas ziņā nudien ir vajadzīgs risinājums,” atzīst Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”).

 

“Jautājumi rodas par to, kas būs šī Eiropas Finanšu ministrija, kas vētīs valstu budžetus, cik daudz tai ļaus darīt. Tomēr pastāv bīstamība arī no demokrātijas viedokļa – mūsu budžetus varētu pārraudzīt kādi nevēlēti ierēdņi.”

 

I. Vaidere gan atzīst, ka šāda institūcija varētu pastāvēt un tai varētu uzticēt valstu budžeta iztrūkuma līmeņa regulēšanu, tāpat tā varētu sniegt ieteikumus, kā labāk tērēt budžetā pāri palikušo naudu. Vienlaikus eirozonas valstu amatpersonas apspriež iespēju veidot iestādi, kas pārraudzītu arī banku darbību.

Līdztekus šiem pasākumiem eirozonas finanšu problēmu risināšanai ES amatpersonas runā arī par eiroobligācijām, kas nozīmē, ka visas eirozonas valstis uzņemtos vienādu atbildību par kādas citas valsts parādiem. Uz šādu ierosinājumu lielākā daļa valstu gan raugās skeptiski. “Eiroobligācijas ir lietderīgi apspriest, bet tās netiks ieviestas vismaz tuvākajos desmit gados,” uzskata Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs. “Vispirms nepieciešams ieviest stingrus budžetu kontroles mehānismus un taupības pasākumus. Pēc tam varam sākt runāt par dažādiem solidaritātes veidiem.” Arī I. Vaidere apšauba šādu saistību nepieciešamību. “Tiklīdz tās tiktu izlaistas, valstīm, kas negrib sakārtot savas finanses, būtu vēl lielāks stimuls to nedarīt,” pauž 
deputāte.

 

No grieķiem 
prasa smagu darbu

Meklējot veidus pēc iespējas ciešākai sadarbībai eirozonas krīzes pārvarēšanai, bloka vienotās valūtas valstu amatpersonas joprojām bažīgas dara arī Grieķija. Vakar Atēnās ieradās ES, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda delegācija, kas vērtēs, kā jūnija vidū ievēlētajai valdībai sokas ar taupības pasākumu ieviešanu, ko tā solīja apmaiņā pret kārtējo aizdevuma daļu. Grieķijas premjerministrs Antonio Samarass paudis, ka lūgs starptautiskajiem aizdevējiem pārskatīt noteikumus, ar kādiem grieķiem izsniegt nākamo aizdevumu, sakot, ka valsts jau tā īstenojusi bargus taupības pasākumus. Tikmēr SVF izpilddirektore Kristīna Lagarda vēl pirms sarunām ar grieķu valdību apstiprināja, ka nekāda atkāpšanās no jau pieņemtajiem nosacījumiem nenotiks. Pagaidām, liekas, Grieķijas izstāšanās no eirozonas izņemta no darba kārtības, arī ES līderi vienbalsīgi apgalvo, ka atbalsta grieķu turpmāku pastāvēšanu ES vienotās valūtas blokā.

 

“Starptautiskajiem aizdevējiem skaidri jāredz, ka Grieķijas jaunā valdība virzās uz taupības politiku un vienlaikus mēģina nodrošināt izaugsmi,” skaidro I. Vaidere, norādot, ka līdz šim grieķi apmaiņā pret jaunām reformām prasa papildu naudu.

 

“Kamēr Grieķijai būs šāda nostāja, viņiem nenāksies cerēt uz lielu finansiālo palīdzību. Visi teic, ka Grieķiju grib paturēt eirozonā, bet starp rindiņām var lasīt, ka tas nebūs viegls pasākums,” pauž EP deputāte. “Pieļauju variantu, ka Grieķijai tomēr varētu nākties atvadīties no eirozonas, jo tā ir saimniekojusi reti neveiksmīgi. Spānijas premjerministra Marjano Rahoja vadība patiešām ļoti nopietni sakārto savus ieņēmumus un izdevumus, veic strukturālās reformas. Grieķijā nekas tāds nav noticis. Redzēs, ko darīs jaunā valdība, bet līdz šim Grieķijā nav bijusi politiskā vēlme sakārtot savu saimniecību.”

Arī Eiroparlamenta deputāts no Polijas Rafaels Trazskovskis uzsver, ka krīzē nonākušajām valstīm jāpieliek lielas pūles, lai salāgotu taupības pasākumus ar izaugsmes veicināšanu. Viņš arī stāsta, ka Polija pirms krīzes salīdzinājumā ar citām valstīm bijusi labā formā un spējusi to saglabāt arī krīzes laikā. “Lielākoties jāpateicas valsts valdībai, kas jau no sākuma īstenoja ļoti gudru ekonomisko politiku – aizņēmāmies ne pārāk daudz naudas, uzraudzījām kritērijus, kas jāpilda, lai iestātos eirozonā,” skaidro poļu deputāts. “Otrkārt, mūsu bankas bija ļoti, ļoti konservatīvas, tās neizmantoja modernos finanšu instrumentus. Un, būdamas konservatīvas, finanšu tirgos tās neuzņēmās pārāk lielus riskus.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+