Inese Vaidere: vēsture ir šodienas politikas «pelēkais kardināls» 0
“Vēsture, pagātnes notikumi šodien arvien spēcīgāk ietekmē sabiedriskos un politiskos procesus, tāpēc ir jāturpina tās izpēte un okupācijas seku izvērtēšana,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.
Tā kā vēstures nezināšana ir pamats manipulācijām, viens no deputātes darba uzdevumiem ir patiesas un vienotas vēstures izpratnes veidošana, organizējot pasākumus gan EP, gan Latvijā. Piemēri tam ir I. Vaideres sadarbībā ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas (Prāgas) platformu rīkotā izstāde Briselē “Totalitārisms Eiropā”, kurā uzskatāmi tika parādīta totalitārā komunisma un nacisma režīmu līdzība, konferences “Dāvids un Goliāts: mazās tautas totalitārisma jūgā” šī gada martā, pērn 8. maijā Briselē “Okupācija pēc atbrīvošanas”, februārī Strasbūrā “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai valsts valodai Latvijā” un citi. Kā Latvijas Okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja viņa Rīgā organizējusi divas starptautiskas konferences par okupācijas sekām, izdodot arī publikācijas.
Pēdējā laika norises, pēc I. Vaideres domām, apdraud Latvijas pastāvēšanas un suverenitātes pamatus, jo nesastopas ar adekvātu pretreakciju. “Jaunieši piedalās Krievijas militārajās nometnēs, apgūstot svešas valsts ideoloģiju. Vēlēšanu laikā netiek liegtas t. s. “Nepilsoņu kongresa” politiskās aktivitātes. Bilingvālā izglītības sistēma turpina šķelt sabiedrību. Latviešu skolu beidzēji tiek diskriminēti darba tirgū,” atzīmē I. Vaidere.
“Prokremliski politiķi vēlas saglabāt vēsturē “pareizo” izpratni par Otro pasaules karu, kurai nav nekā kopēja ar vienotu vēstures izpratni Eiropā. Taču vispirms ir jāprasa Krievijai kā PSRS tiesību un pienākumu pārņēmējai atzīt Baltijas valstu okupāciju, kā to viennozīmīgi ir atzinusi ES, atvainoties komunistiskā genocīda upuriem,” ir pārliecināta I. Vaidere.
“Šodien, pieminot deportāciju upurus, aicinu nepagurt, turpināt skaidrot, ko Latvijai nācies pārdzīvot okupācijas gados, un, protams, runāt savā zemē latviešu valodā,” tā I. Vaidere.
