Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2016
Drukāt

INFOGRAFIKA: Latvijas pelnošāko pilsētu tops

Foto-Inga PavlovičaFoto-Inga Pavloviča

Ilustratīvs foto

Rīgas uzņēmumi apgroza apmēram 6-7 reizes vairāk naudas nekā uzņēmumi citās lielākajās Latvijas pilsētās kopā – secināts žurnāla iBizness pētījumā par pelnošākajām valsts pilsētām.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2014.gadā Rīgas uzņēmumi nopelnīja vairāk nekā 1 miljardu eiro, kamēr lielāko pilsētu uzņēmumi kopā – ap 100 miljoniem eiro. Te, protams, jāņem vērā, ka uzņēmumu teritoriālais sadalījums ir veidots pēc biroja vai pamatdarbības vietas (tā ne vienmēr ir juridiskā adrese), tas nozīmē, ka, piemēram, lielveikalu tīkls, kas ir viens uzņēmums, ir ieskaitīts tajā administratīvajā vietā, kur atrodas tā birojs. Šādā veidā daļa apgrozījuma un peļņas, kas tiek gūta ārpus Rīgas, tomēr akumulējas galvaspilsētā. Tai pašā laikā apkopotā statistika par Rīgas uzņēmumiem parāda arī valsts nozīmes un mēroga kompāniju darbību.

Noderīgs rādītājs ir arī ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem. Piemēram, Latvijā vidēji šis rādītājs sasniedz 77, Rīgā – 99, Ventspilī tas ir viens no zemākajiem – 54, bet citās Latvijas pilsētās šis rādītājs ir labāks, piemēram, Valmierā – 79, Jelgavā – 57, Rēzeknē – 61 utt., tā liecina pēdējie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2013.gadu.

Ar vairāk nekā 1 miljardu eiro lielu kopējo apgrozījumu var lepoties 2 Latvijas pilsētas – Liepāja un Daugavpils. Liepāja, rēķinot uzņēmumu kopējo apgrozījumu, ir otrā lielākā pilsēta valstī aiz galvaspilsētas. Lai arī Liepājas uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 1,3 miljardi eiro, pilsēta pēdējos gados ir atradusies sarežģītos ekonomiskajos apstākļos. Viena no pilsētas uzņēmumu vizītkartēm – metalurģijas akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” – bankrotēja 2013.gadā, tāpēc daudzi iedzīvotāji zaudēja darbu.

Pēdējos 3 gados samērā veiksmīgi ir darbojušies Daugavpils uzņēmumi, kas palielinājuši kopējo apgrozījumu par 10% 3 gadu laikā, pārsniedzot 1 miljardu eiro. Tai pašā laikā pie tik ievērojama apgrozījuma kopējā peļņa ir niecīga, piemēram, 2014.gadā tā bija tikai 4 miljoni eiro. Daugavpils vadošie uzņēmumi darbojas naftas produktu vairumtirdzniecībā, piemēram, “Petroactiv Latvia”, “Mamas D”, “Intergaz” u.c. Tāpat Daugavpilī strādā vairāki lieli ražošanas uzņēmumi, kuru produkcija tiek tirgota gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām.

Lēnām uz 1 miljarda kopējo pilsētas uzņēmumu apgrozījumu tēmē arī Jelgava, 3 gadu laikā pilsētas uzņēmumi konsekventi spējuši palielināt kopējo apgrozījumu līdz 912,5 miljoniem 2014.gadā. Teiciens par Zemgali kā Latvijas maizes klēti ir viegli pamatojams ar lauksaimniecības uzņēmumu darbības rezultātiem – reģiona novados darbojas tādi pazīstami un veiksmīgi uzņēmumi kā “Latraps”, “Uzvara-lauks”, “Sējas” u.c.

Kurzemes lielākajām pilsētām – Liepājai un Ventspilij – pēdējie gadi ir bijuši sarežģīti. Abas pilsētas skar vienāda problēma – samazinās caur ostām pārkrauto kravu apjoms, līdz ar to visi esošie stividoru uzņēmumi nespēj noslogot savas jaudas pilnībā. Tā kā Ventspilij atkarība no ostas darbības ir izteiktāka, tas redzams arī uzņēmumu kopējos finanšu rezultātos. 3 gadu laikā pilsētas uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 11% līdz 768,6 miljoniem eiro, tai pašā laikā nākas atzīt, ka kopējie peļņas cipari ir vieni no augstākajiem Latvijā un procentuāli (attiecībā pret apgrozījumu) pat labāki nekā Rīgā. Tomēr peļņa, lai arī joprojām samērā augsta, ir samazinājusies straujāk nekā apgrozījums – par 31%.

Uzņēmumu kopējie apgrozījumi auguši arī Valmierā, Rēzeknē un Jūrmalā. Valmiera, līdzīgi kā Jelgava, ir spējusi veiksmīgi saglabāt padomju mantojumu, runa ir par pilsētas lielāko uzņēmumu “Valmieras stikla šķiedra”. Uzņēmums 2014.gadā apgrozījis 91,7 miljonus eiro un nopelnījis 7 miljonus eiro.

Savukārt Jūrmala ir izteikta pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu pilsēta, kā vienā no Latvijas oficiālajiem kūrortiem pilsētā ir attīstīts viesnīcu bizness, SPA pakalpojumi, ēdināšanas serviss u.tml. Kaut gan Krievijas tūristu skaits sarucis, Jūrmala ir spējusi saglabāt pozitīvas attīstības tendences. Turklāt, līdzīgi kā Ventspils, Jūrmala ir viena no procentuāli pelnošākajām valsts pilsētām.

infografika_pelnosakas_LV_pilsetas

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+