Infografika: Latvijas strādājošajiem dāsnākie slimības un bezdarba pabalsti Baltijā 3
Darba ņēmēji Baltijas valstīs ir salīdzinoši labi finansiāli pasargāti ikdienišķās situācijās, kad tos “no kājām ir nogāzis” vīruss vai infekcija. Divu nedēļu darba kavējums slimības dēļ strādājošajam ar algu “uz papīra” 800 eiro Latvijā samazinās ikmēneša ienākumus tikai par 9%, kamēr Igaunijā par 18%, bet Lietuvā – par 11%, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas valstu sociālā nodrošinājuma salīdzinājums.
Strādājošie Baltijā var paļauties uz pabalstiem slimošanas laikā, slima bērna kopšanas gadījumā, gan arī darba zaudēšanas gadījumā. Slimības laika kompensācija attiecībā pret darba algas lielumu ir visdāsnākā Latvijā, taču, ja ir runa par saslimuša bērna kopšanu, atsevišķās situācijās kompensācijas nosacījumi Lietuvā var būt labvēlīgāki nekā Latvijā. Piemēram, piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem 9% Latvijā un Igaunijā, un tikai par 1,5% Lietuvā.
Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu. Nākamajos sešos mēnešos pēc darba zaudēšanas strādājošajiem Latvijā jārēķinās ar vidēji par 30% mazākiem mēneša ienākumiem, Igaunijā – par 40% mazākiem, bet Lietuvā ienākumu kritums ir visievērojamākais. Tur darba zaudēšanas gadījumā ienākumi samazinās par 55%.
Tomēr neskatoties uz valsts atbalstu, darba kavējuma vai zaudējuma nestais ienākumu kritums ir pamanāms, un to jākompensē no saviem uzkrājumiem.
