Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. novembris, 2014
Drukāt

Informātika jau no otrās klases? Piedāvā jaunas idejas izglītības sistēmas uzlabošanai (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Informātikas stundas jau no 2. klases – tas bija tikai viens no priekšlikumiem, kas pagājušajā nedēļā izskanēja izglītībai veltītajā forumā “Idejas Latvijai”. Tā laikā tika prezentētas 15 idejas par to, kā uzlabot Latvijas izglītības sistēmu. Daži priekšlikumi bija jau dzirdēti, bet citi – patiesi svaigi.

Stundu saraksts jāpapildina

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa ierosināja skolās informātiku mācīt jau no 2. klases. “Patlaban bērni pat no divu gadu vecuma sāk lietot tehnoloģijas – viedtālruņus, planšetes, datorus. Taču skolā apieties ar šīm tehnoloģijām sāk mācīt tikai no 5. klases,” viņa skaidroja. Patlaban pamatskolēni informātiku apgūst vien trīs gadus: no 5. līdz 7. klasei. Vidusskolā šis mācību priekšmets atgriežas skolu programmā jau sarežģītākā līmenī. LIKTA secinājusi: pareizāk būtu pa vienai stundai nedēļā informātiku mācīt 11 gadu garumā. Turklāt tas arī skolēnus labāk sagatavotu darba tirgum, jo, neraugoties uz to, ka darbs IT jomā ir ļoti labi apmaksāts un, pēc dažiem pētījumiem, IT speciālistu atalgojums atpaliek vien no pilotu algas, Eiropas darba tirgū drīzumā gaidāms milzīgs IT speciālistu iztrūkums.

Finansists Ģirts Rungainis neprasīja jaunu mācību stundu ieviešanu, bet ierosināja jau esošos mācību priekšmetus caurvīt ar triju svarīgu prasmju apguvi – kritisko domāšanu, radošumu un uzņēmību. Kritiskā domāšana nepieciešama kaut vai tāpēc, lai spētu saprātīgi izvērtēt Krievijas propagandu, radošums, piemēram, tāpēc, lai spētu radīt inovatīvus produktus, bet uzņēmība – lai tiktu dzīvē uz priekšu. “Patlaban radošums skolā 12 gadu garumā tiek nogalināts,” skarbs bija 
Ģ. Rungainis.

Savukārt Latvijas debašu asociācijas “Ko tu domā” pārstāvji Mārtiņš Kreilis un Līga Bērzkalne ieteica mācību stundās ieviest debašu elementus. Debašu klubs jau sācis skolotāju apmācību, lai viņi prastu stundās izmantot debates.

Jau pieminēto IT speciālistu trūkumu darba tirgū varētu risināt, piedāvājot plašākas iespējas apgūt jaunāko tehnoloģiju nozarē. Tehnoloģiju uzņēmēji Latvijā nodibinājuši Rīgas Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt veido Rīgas Augsto tehnoloģiju universitāti. Tā sadarbībā ar Latvijas augstskolām – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Biznesa augstskolu “Turība” – īstenos apmācību programmas, kas balstītas tieši uz jaunākajiem atklājumiem un tendencēm tehnoloģijās. Biedrības valdes priekšsēdētājs Rihards Gailums skaidroja: augstskolu piedāvātās izglītības piedāvājums ir pārāk neelastīgs. Akreditētas studiju programmas saturu nevar bieži mainīt, bet tehnoloģijas mēdz pilnībā nomainīties ik pa pieciem gadiem. Līdz ar to Latvijas augstākā izglītība nespēj sagatavot speciālistus, kas spētu radīt un attīstīt jaunās tehnoloģijas. Studentiem, kuri mācās akreditētās studiju programmās, būtu jāapgūst arī tālmācības kursi, ko pasniegtu pasaulē vadošu universitāšu profesori.

Skolotājus – uz uzņēmumiem!

Forumā tika paustas idejas arī par to, kā mazināt noslēgtību izglītības vidē. Piemēram, skolotāji bieži vien ārpus skolas nekā daudz nav redzējuši, jo paši pēc skolas absolvēšanas devušies uz augstskolu, pēc kuras atkal nonākuši skolā. Turklāt daudzi skolotāji visu savu profesionālo mūžu nostrādā vienā skolā. Programmas “Iespējamā misija” valdes locekle Zane Oliņa uzskata: “Tā ir ierobežota un vienveidīga pieredze, kas nav pietiekama, lai sagatavotu bērnus darba tirgum.” Tāpēc skolotāji varētu doties pat semestri vai gadu ilgos komandējumos, lai paši uzņēmumos apgūtu jaunas prasmes vai kompetences. Skolotāju komandējumi varētu izmaksāt pusmiljonu eiro gadā. “Tā nav milzīga summa,” lēsa Z. Oliņa. Savukārt bijusī baņķiere, tagad programmas “Iespējamā misija” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma uzskata: lai izglītība būtu efektīvāka, skolu direktoriem būtu jāiemanās vadīt skolas kā uzņēmumus. “Iespējamā misija” jau rīko skolu vadītāju tikšanos direktoru klubā, kur viņi sastop uzņēmējus. I. Blūma aicināja arī citus uzņēmējus doties uz kādu no skolām un piedāvāt dot padomus direktoram. Arī skolu vadītājiem tika ieteikts pašiem būt aktīviem un meklēt uzņēmējus, kas dalītos pieredzē, piemēram, par personāla atlasi un mārketinga stratēģiju.

Latvijas Universitātes (LU) profesors, kvantu fiziķis Andris Ambainis norādīja arī uz akadēmiskās vides noslēgtību, kādēļ tajā neieplūst svaigas idejas. A. Ambainis rosināja to mazināt, aktīvāk aicinot atgriezties Latvijā ārzemēs strādājošos zinātniekus. Tā sauktajos treknajos gados LU darbojās programma, kas sniedza īpašu atbalstu reegrimējušiem pētniekiem – viņiem bija īpaši labvēlības nosacījumi, piemēram, veidojot savas pētnieku grupas. Šīs programmas darbības laikā Latvijā atgriezās vairāk nekā desmit zinātnieku. Bet LU docents Toms Rostoks ieteica piešķirt akadēmiskus atvaļinājumus augstskolu mācībspēkiem, lai viņi varētu doties uz ārvalstu augstskolām. Savukārt uz atsevišķām vieslekcijām Latvijā būtu jāaicina pasaules līmeņa zinātnieki, tādējādi “stimulējot intelektuālo vidi augstskolās”.

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis toties piedāvāja valsts finansējumu vai valsts galvotos studiju kredītus piešķirt arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri vēlas iegūt otru augstāko izglītību. Viņš skaidroja: pirmspensijas vecuma cilvēki bieži jūtas nedroši darba tirgū, studijas dotu pārliecību par sevi, taču bieži vien šķērslis augstākās izglītības iegūšanai ir finansējuma trūkums.

“Lai īstenotu daudzas šeit paustās idejas, ir nepieciešams finansējums,” secināja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Viņš ierosina, lai valsts izglītībā un zinātnē ieguldītu simts miljonus eiro, un pat, ja valsts budžetā šādas naudas nav, tā vienalga jāatrod, kaut vai aizņemoties. Ieguldījums izglītībā un zinātnē došot tādu atdevi, ka ātri vien atmaksāšoties.

Viedoklis

Kā vērtējat forumā paustās idejas?

Evija Papule, IZM valsts sekretāra vietniece: “Runājot par informātikas apguvi, ar Bāliņas kundzi esam par to jau sprieduši. Ja vien būtu vairāk naudas, tas, iespējams, jau būtu arī ieviests. Taču nav runa par vēl vienas stundas ieviešanu. Ja skolas gribētu, tās, protams, varētu ieviest atsevišķu stundu informātikai jau no 1. klases, taču IZM nodoms ir, ka darbu ar tehnoloģijām var integrēt citās stundās. Protams, nepieciešams attiecīgi sagatavot pedagogus. Savukārt kritiskā domāšana, radošums, uzņēmība – tas jau ir iekļauts jaunajā, uz kompetencēm balstītajā izglītības standartā. Par skolotāju komandējumiem: tas būtu atbalstāmi, taču nevajadzētu prasīt papildu finansējumu. Darba devējiem būtu jāaicina skolotāji pie sevis, bet izmaksas varētu segt pašvaldības no naudas, ka paredzēta skolotāju tālākizglītībai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. No informātikas mācīšanas nav jēgas, ja māca word un exceli. Jāmāca reāla programmēšana, datorvalodas un skriptus – tas ir nepieciešams!!

  2. Manam bernam bernudarza jau no 4 gadu vecuma 1 x nedela tika macita informatika.

  3. Es jau apmāciju savu klasi 9 gadus atpakaļ. Un protams, tam bija rezultāti. Bet tā bija tikai mana persongā iniciatīva

Draugiem Facebook Twitter Google+