Informātika – kā prāta spēle 0
Šī vasara atkal bija sasniegumu laiks Latvijas skolēniem, kuri piedalījās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Viens no izcilākajiem panākumiem bija Rīgas 89. vidusskolas skolēnam Aleksejam Zajakinam, kurš starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva sudraba medaļu.
Par datoriem Aleksejs ieinteresējās agrā bērnībā – mājās jau tad, kad bijis tikai divus vai trīs gadus vecs, jo viņa tēvs ir pro-grammētājs. Interese par dziļāku tehnoloģiju iepazīšanu uzreiz gan neradās. “Līdz 6. vai 7. klasei datorā spēlēju tikai kaut kādas spēlītes,” viņš atceras. “Tagad gan daudz interesantāk ir piedalīties dažādās programmētāju sacensībās tiešsaistē.”
Skolā pamatskolas klasēs Aleksejs par informātiku neko jaunu nav uzzinājis – stundās stāstīts, kā lietot datoru, bet to puisis jau mācēja. Programmēt sāk mācīt tikai tagad – vidusskolā, bet arī to Aleksejs nu jau prot.
Tāpēc par savu mīļāko mācību priekšmetu Aleksejs sauc matemātiku. “Man patīk risināt grūtus olimpiādes līmeņa uzdevumus gan matemātikā, gan informātikā,” stāsta puisis. Viņš šogad piedalījies arī starptautiskajā matemātikas olimpiādē, kur ieguvis atzinību.
“Man vienkārši patīk ar to nodarboties!” tā savu attieksmi pret informātiku raksturo Aleksejs. Arī olimpiādēs puisis piedalās ar prieku: “Man patīk olimpiādes, jo tām piemīt sacensību gars – varu sacensties ar citiem dalībniekiem. Turklāt tā ir kā prāta spēle, piemēram, šahs, kur jādomā nepārtraukti, jāatrod vienkāršākais, bet tajā pašā laikā arī labākais risinājums.”
Starptautiskajā olimpiādē gan bija jātiek galā ar sarežģītiem uzdevumiem, turklāt risinājumu meklēšanai atvēlētas tikai piecas stundas laika. Bija jāizstrādā programma, ar kuras palīdzību atrisināt dotos uzdevumus. Taču ar sasniegto Aleksejs ir apmierināts. Turklāt brauciens uz informātikas olimpiādi bijis sevišķi interesants arī tāpēc, ka šogad tā notika Austrālijā – bijis interesanti iepazīt citu kontinentu, tā iedzīvotājus un dabu.
Gatavojoties olimpiādei, visa Latvijas komanda mēnesi savas zināšanas papildināja treniņnodarbībās SIA “Progmeistars”. Kamēr citi skolēni baudīja vasaras brīvdienas, labākie informātiķi mācījās četras līdz piecas stundas dienā. Papildnodarbības bijušas arī pirms Latvijas skolēnu došanās uz Baltijas olimpiādi informātikā.
“Pateikties par saviem panākumiem noteikti varu treniņu vadītājam Sergejam Meļņikam. Gandrīz visu, ko zinu šobrīd, ieguvu viņa vadītajās nodarbībās. Palīdzēja arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, kā arī vairāki uzņēmumi, atbalstot mūsu dalību gan Baltijas, gan pasaules olimpiādē Austrālijā,” teic Aleksejs.
Daudz dzirdēts, ka uzņēmumiem trūkst pro-grammētāju. Vai jaunieši tiešām lielākoties vēlas datorus tikai lietot un nejūt dziļāku interesi par tehnoloģijām? “Redzot savus klasesbiedrus, domāju, ka lielākajai daļai pilnīgi pietiek būt vienkāršiem lietotājiem, un tikai vienam vai diviem cilvēkiem ir padziļinātāka interese. Taču interese vēl var rasties arī citiem. Man šķiet, ka dziļāka interese rodas brīdī, kad esi tuvāk augstskolas vecumam.”
Ko pats darīs nākotnē, talantīgais skolēns vēl nezina: “Ja studēšu Latvijā, tad noteikti Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē. Kur vēlētos strādāt, gan vēl nevaru pateikt.”
Uzziņa Šovasar Latvijas skolēni piedalījušies septiņās starptautiskajās mācību olimpiādēs – fizikā, ķīmijā, bioloģijā, informātikā, matemātikā, ģeogrāfijā un vides projektos. Latviju pārstāvēja 24 skolēni no Aknīstes, Daugavpils, Madonas, Rīgas, Salacgrīvas, Siguldas un Valmieras. Zelta medaļu ģeogrāfijas olimpiādē saņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Māris Seržāns. Viņa skolasbiedrs Mikus Puriņš ieguva sudraba medaļu ķīmijas olimpiādē. |
