×
Mobilā versija
Brīdinājums +16°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
7. jūnijs, 2018
Drukāt

Inga Akmentiņa-Smildziņa: Politiskās spēles uz bērnu rēķina. Ir aizgājis par tālu (13)

Foto no personīgā arhīvaFoto no personīgā arhīva

Inga Akmentiņa - Smilidziņa

Autore – Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja

Aizvadītajā nedēļā divas dienas pēc kārtas – 30. un 31. maijā – notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurās izskatīja visus priekšlikumus Vispārējās izglītības un Izglītības likumam. Komisija neatbalstīja vairākas iepriekš plānotās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja jaunā satura ieviešanu no pirmsskolas līdz vidusskolai, un tas izsaucis plašu sabiedrības rezonansi.

Neviens nav tik drosmīgs, lai pateiktu, ka izglītībā pārmaiņas vispār nav nepieciešamas. Taču drosmīgo, kas gatavi tās aizgrūst četru piecu gadu tālā atvilktnē, ir pa pilnam.

Parēķinot sanāk, ka pēc minētā gadu skaita divi no maniem trim bērniem jau būs absolvējuši pamatskolu, pārmaiņas nepiedzīvojot. Turklāt – kurš teica, ka pēc šīs komisijas vietā stāsies gudrāka un kompetentāka?

Kāpēc iespringt tagad, ja pastāv iespēja turpināt dirnēt vēl kādu brīdi? Cilvēks savā būtībā ir slinks – nesen sarunā man teica bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Atskatoties uz to „sviestu”, ko pagājušajā nedēļā piedzīvoju, apmeklējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kas lēma par izmaiņām Vispārējā izglītības likumā, es varētu runāt un deputātu brigādei pie sirdsapziņas apelēt ar J.Alunāna vārdiem: „Nevis slinkojot un pūstot / Tautu labā godā ceļ; /Tik pie prāta gaismas kļūstot, / Tauta zied un tauta zeļ.”

Jo spēcīgāki argumenti, izskatās, šai konkrētajai komisijai – vai vismaz daļai no tās – nav nepieciešami, lai lemtu par labu vienām vai otrām likuma izmaiņām. „Esmu izaudzinājusi četrus bērnus…”, „Vairākas mammas man teica…”, „Jau n-tos gadus strādāju skolā un redzu…” – šie ir tikai daži komisijā izskanējušie argumenti, kas tika izteikti pilnā nopietnībā.

Jo īpaši ar savu argumentēšanas prasmi izcēlās opozīcija. Es saprotu, ka demagoģijai noder dažādi instrumenti, taču, klausoties šajā klaunādē, man vairākkārt nācās nosarkt to profesoru un docentu vietā, kas bija sēdē klātesoši klausītāju statusā. Tiesa, sēžu laikā izskanēja arī vairākas labas domas, tomēr tās vispārējā haosā izkūpēja gaisā. Piemēram, LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja Dace Namsone uzsvēra, ka darbs, kas ieguldīts jaunā satura izstrādē, ir apjomīgs un, jā, viņi – profesionāļu komanda – nav gudrojuši divriteni no jauna, taču vadījušies pēc zinātniskiem pētījumiem izglītības jomā, sekojuši tam, kur zinātniskā doma virzās visā pasaulē, pielāgojot to Latvijas situācijai. Viņa akcentēja, ka izglītības saturs ir jāvērtē profesionāļu komandai, un ironizēja – pašiem veidot saturu tas ir tā, kā pašiem labot savus zobus. Pie mums to grib darīt parlaments. Labot jums zobus, izvērtēt izglītības saturu – viņi, šķiet, domā, ka pieprot visu. Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja, daudziem jau paguvusi ielikt mutē vārdus – pirms lemjam, iedodiet izvērtēšanai, kāds ir jūsu piedāvātais standarts! Kam iedot? Šai komisijai?

Tad nu, lūk, dažas Izglītības komisijas deputātu gudrības, kas izskanējušas divu sēžu laikā.

„Aizliegt mājmācību!” – abās sēdēs sauca Saeimas deputāts Arvīds Platpers (Latvijas Reģionu apvienība). Citēju aptuveni: „Vai tad tās omītes spēj nodrošināt mājmācību?! Tas ir jāaizliedz!” Šajā brīdī man atkārās žoklis. Šķita, ka ir zem mana goda celt roku un komentēt izteikto domu, ja vien to var nosaukt par domu. Tomēr šo citātu vēlos parādīt visiem tiem vecākiem, kas ir izvēlējušies vai ir bijuši spiesti izvēlēties mājmācību.

„Kāpēc bērns no pusotra līdz trim gadiem ir jāsauc par izglītojamo? Vai tad tādam kaut ko bērnudārzā māca? Tā ir auklēšana, tur nav runas par izglītošanu!” atspēries turpināja Platpers.

Vai tā bija laika novilcināšanas taktika? Ņemot vērā, ka sēdes sākumā Platpera domubiedrs Andris Morozovs („Saskaņa”) vaidēja, ka nevajadzētu strādāt ilgāk par pusotru stundu.

Cits aptuvenais citāts no Platpera: „79. gadā bija tā [..], un vai tad bija slikti?! Kāpēc kaut kas jāmaina?!” Sekoja dažādi atstāsti no Platpera dzīves un tā, cik viņš ir lielisks pedagogs, kurš neredz nepieciešamību pēc pārmaiņām. Viņš, piemēram, rosināja atgriezties pie padomju laiku sistēmas – ka obligāto izglītību nevajag līdz 9. klasei, pietiek līdz 14 gadiem; aptuveni citēju: „Un tad lai tie, kas grib, lai 14 gados iet strādāt.” Uz kurieni, Platpera kungs?

Komiskais turpinājums – balsojums, kur četri bija par. Vismaz četri faktiski vienmēr bija par, lai arī kādu absurdu opozīcija ierosinātu.
Un tad Morozovs nogura. Bija pagājusi pusotra stunda. Pag, pag, vīrietis pašos spēka gados tik ātri nogura no sēdēšanas! Vīrietis, kurš, šķietami, ir viens no lielākajiem pretiniekiem jaunā izglītības satura ieviešanai un pieprasa, lai skolās viss paliek, kā līdz šim. „Kā līdz šim” nozīmē, piemēram, to, ka sākumskolēni skolas solos turpina sēdēt un nekunkst par nogurumu.

Ja jau pieminēts Morozovs. Sasarcis un zibošām acīm viņš bija gatavs cirst dūri galdā un balsot pret teju visu, kas attiecas uz jaunā izglītības satura ieviešanu. Argumenti? Tos viņam čukstēja priekšā. Lielākoties Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja. Vismaz man radās tāds iespaids.

Veidojot savu mazo atskatu, man jāpiemin arī deputāte Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība). Pirmajā sēdes dienā kā argumentu savai kompetencei viņa izkliedza (šo dāmu dažādās sēdēs es neesmu dzirdējusi runājam. Vismaz manām ausīm tā allaž izklausās vai nu pēc kliegšanas, brēkšanas, vai ķērkšanas): „Nodzīvojiet jūs līdz manam vecumam un izaudziniet četrus bērnus, tad parunāsim!” Otrs arguments, kāpēc pārmaiņas izglītībā neesot degošas: „Jūs gribat teikt, ka mums visiem, kas sēž pie šā galda, ir slikta izglītība?!”

Otrajā dienā Rībena klusēja pārsteidzoši ilgi, tad izspēra: „Neļausim Izglītības ministrijai te žļamskāties!” Tāpat viņa un vēl daži no deputātiem laiku pa laikam izmeta: „Es vairs nesaprotu, par ko es balsoju!”

Rezultātā tika nobalsots saglabāt 42. pantu, kas paredz vispārējās vidējās izglītības programmā pieturēties pie četriem konkrētiem programmu virzieniem, lai gan grozījumi paredzēja ļaut skolām veidot vairākus programmu virzienus, tādējādi skolēniem sniedzot iespēju izvēlēties savām interesēm, talantiem un spējām atbilstošāko.

No politikas esmu tālu stāvoša, tāpēc radās šādi jautājumi:
1. Vai par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes locekli var pieteikties jebkurš deputāts, neņemot vērā viņa kompetenci?
2. Ja izrādās, ka komisijā uzņemtais deputāts ir auns, tad viņu no tās nevar atbrīvot?

Jo ilgākas izvērtās sēdes, jo vairāk tās atgādināja visu ko, tikai ne nopietnas, gudras un kompetentas komisijas darbu. Brīvdabas cirka plānošanas komanda – kas tāds būtu vairāk piemērots.

Ērtāk, vieglāk un lētāk dzīvot tā, kā līdz šim, ir visiem – deputātiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, pašiem pedagogiem, Latvijas Pašvaldību savienībai un daudziem citiem.

Kur šeit visam pa vidu ir bērns?

Pārmaiņas vienmēr ir nedaudz biedējošas. Taču priekšlikums par reformām izglītībā nav nācis kā sniegs uz galvas. Pilnveidoto mācību saturu, ko apzīmē arī ar „Skola2030”, ir plānots ieviest piecu gadu laikā. Darbs tika uzsākts jau 2016. gadā, un pie tā ir strādājusi lielisku profesionāļu komanda. Jā, ir daudz jautājumu par ieviešanas kārtību, daudzi pedagogi ir saķēruši galvu, jo, jā, priekšā nopietna darba cēliens. Taču tas ir jāsāk jau šodien, jo diemžēl Latvijas skola nav piemērota mūsdienu bērniem, un darbs bērnos ir jāiegulda jau šodien, ja vēlamies, lai „tauta zied un tauta zeļ”. Tāpēc gribas pieprasīt un uzstāt, lai Izglītības likumā jau šī Saeima apstiprina un dod zaļo gaismu jaunam izglītības standartam.

Varbūt izklausās, ka, šo rakstot, dažbrīd smejos. Patiesībā esmu dziļi satriekta. Saprotu, ka pastāv politiskās spēles un katrs uz savu pusi velk to deķi, kas vairāk noderēs priekšvēlēšanu laikā. Tomēr esmu satriekta, ka tas notiek uz bērnu rēķina. Un vēl baisāk – spēles spēlē tik ļoti nekompetenti cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Sovoku daļa jau vecuma plānprātībā. Pamatdoma- ja izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas, tad mē esam slikti mācīti. Ja mēs esam slikti mācīti, tad mēs esam muļķi. Nu kā lai nepiekrīt?

  2. +
    Pareizi Inga, mums vajag pārmaiņas! Vajag arī mācīt par geju mīlestības vienlīdzību un transpersonu tiesībām! Latvieši vēl nav iemācījušies būt iecietīgi bet no jau ir laiks. Mēs esam nākotne, un mēs pārņemsim varu homofobi un rasisti to grib vai nē!

  3. Kārtējais sorosītu melu savārstījums!
    Labi, ka deputātiem pietika sajēgas vismaz neļaut cākarēt bērnus no 6 gadu vecuma!

  4. Nožēlojams melu savārstījums! Nopirkta kundzīte muld pasūtītus melus. Biju tajās komisiju sēdēs. Pretīgi bija klausīties, kā šie nopirktie cilvēciņi cenšas pīkstēt, ka vajag tūlīt to reformu, par ko viņiem pat minimālas sajēgas nav! Šadurskis ar Caltaku nezin vien kā savu reformas surogātu visie iebarot un aicina šādas te mātītes un vēl to pajoliņu no Vecāki labākai izglītībai visur muti brūķēt. Bet gan jau šiem pašiem atspēlēsies viņu noziegumi!

    • Un kas viņu ir “nopircis”, atkal Soros? Iluminati? Jūs padomju cilvēki esat nožēlojami, tiešām negribat no tumsas nākt ārā!

  5. Žēl, ka saeima nepārdod biļetes uz šo cirku!

  6. Kam interesē, ko domā Smildziņa? Kāda ir viņas izglītība, kompetence, sasniegumi pedagoģijā vai citā jomā?

  7. Histēriskā Inga, ej ka tu… bekot. Tā vietā, lai saīsinātu vasaru (līdz ar to mācoties par 1 gadu mazāk) un mācītos līdz Jāņiem un pēc tam atsāktu skolu augusta vidū, kā tas ir normālās valstīs, lai bērns pa vasaru neaizmirstu visu, ko iemācījies un lai vecāki, paņemot atvaļinājumu, varētu nepamest bērnu vasarā vienu, tiek bīdīta ideja iet uz skolu jau sešu gadu vecumā? Vai kāds saprot, ko tas nozīmē? Bērnudārzā bērns ir gan pagulējis, gan pamācījies, gan laukā izstaigājies, kamēr vecāki strādā un viņam atnāk pakaļ ar 6-7 vakarā. Ja viņu aizmet uz skolu, tad vienam no vecākiem ir jāiet no darba prom. Vai stulbās mājsaimnieces to vispār saprot? Ja pašām gribas sēdēt mājās un riskēt pēc tam palikt bez iztikas līdzekļiem, tad tā ir viņu izvēle, nav ko uzbāzt citiem. Un galīgi ne visi bērni ir psiholoģiski gatavi skolai tādā vecumā. Mēs dzīvojam ilgāk, kur jāskrien? Varbūt jau no dzemdību nama liekam skolas solā? Es ļoti priecājos, ka šitais murgs tika atcelts. Tomēr ne visi deputāti ir tikpat stulbi, kā viena otra pazīmēties vēlošās mamzele.

    • Jā, par strādājošiem vecākiem ir jāpadomā. Skola nav bērnudārzs. Tur nevar uzraudzīt bērnus pēc stundu beigšanas. Tur nav bērniem iespēja jēdzīgi pavadīt brīvo laiku. Par to nav padomāts. Pamatizglītības sadalīšana daudzos novirzienos diez vai ir vajadzīga. Galvenā problēma ir daudzu skolēnu zemas sekmes eksaktos priekšmetos. Tie tad ar būtu jāatdala priekš tiem, kam šie priekšmeti nesagādā grūtības. Tātad vajadzīgi tikai divi novirzieni – eksaktais un humanitārais. Tiesa, pašreiz prasības humanitārajā virziena ir pārāk zemas, izpatīkot tiem , kas ir garīgi atpalikuši. Priekš pēdējiem ir vajadzīgas īpašas skolas.

  8. Tumsas vara – lielus dara!

  9. Varbūt laiks padomāt un saprast, kādi cilvēki lemj par Latvijas likteni. Vai tad izglītības lietās vien likumus diktē tādi tumsoņas kā Platpers, Rībena, Morozovs? Un kāda pašapzina! Kāda dūša! Lai neviens pat nemēģina viņiem kaut ko no zinātnes, saprāta, loģikas, bērnu interesēm piedāvāt! Tumsonību, tumsonību visur un visās lietās – tāds ir šo tautas kalpu domāšans stils.

    • Vai tikai šodien sapratām ka “karalis ir kails”! Ja jau šodien ZZS nekautrējās sabloķēties ar Saskaņu – tad, kas notiks pēc vēlēšanām! Nākās piekrist bijušā premjera Krištopāna izteikumam, ka dzīvojam muļķu zemē. Latvijā arī inteliģence “izbeigusies”. Acīmredzot pareizi dara jaunās ģimenes, kurs dodās dzīvot ārzemēs lai viņu bērni jau sākot no pirmskolas iegūtu pieklājīgu izglītību, jo nevar uzticēties ne sākumskolas skolotājam ne augstskolas profesoram, ka tie spēs sniegt kvalitatīvu izglītību.

  10. Nožēlojami.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Par kuru sarakstu lai balsoju?…

Pagājšnedēļ Centrālā vēlēšanu komisija sarīkoja 13. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izlozi. Vēlētājiem izsniedzot vēlēšanu zīmju komplektu, saraksts ar pirmo kārtas numuru ir virspusē. Pēc izlozes katra partija steidza puspajokam, pusnopietni skaidrot un meklēt sakarības savā kārtas skaitlī.

Vai teātra izrādēs var ņirgāties par valsti un amatpersonām?
Draugiem Facebook Twitter Google+