Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. novembris, 2015
Drukāt

Ingrīda Rumba – Rozenfelde: Latvijas veselības aprūpe ir „kārtīgi jāremontē, nevis kosmētiski jāuzlabo”

dakteris_recepte_stock

Autore: Ingrīda Rumba – Rozenfelde,
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāne

Jaunākā „DNB barometra” pētījuma dati skaidri parāda Latvijas veselības aprūpes neatbilstību mūsdienu cilvēka prasībām – tā uzskata 76% respondentu. Vēl vairāk, runājot par nozīmīgākajām pārmaiņām aprūpes sistēmā pēdējo četru gadu laikā, pirmajā trijniekā nav neviena pozitīva uzlabojuma. Tā vietā kā nozīmīgākās pārmaiņas tiek minēti dārgāki medikamenti, lielākas rindas pie speciālistiem un dārgāki medicīnas pakalpojumi. Vienlaikus iedzīvotāji precīzi norāda uz Latvijas sabiedrībai aktuālajām problēmām – atkarībām (alkoholismu un narkomāniju) un nepietiekamu slimību profilaksi.

Visi šie vērtējumi pārliecinoši norāda uz nopietnām un ilgstošām veselības aprūpes sistēmas problēmām, ko nav iespējams atrisināt ar nelieliem kosmētiskiem uzlabojumiem vai papildu finansējuma piešķiršanu. Uz to norāda arī iedzīvotāji, kuri uzskata, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, to būtiski reformējot, un tikai tad runāt par lielāka finansējuma piešķiršanu. Jo novecojusi un neefektīva sistēma nedarbosies arī ar papildu finansējumu.

Diemžēl līdz šim veselības aprūpes politikas veidotājiem ir nācies cīnīties ar operatīvo problēmu risināšanu un nav izdevies nevienu no aizsāktajām iniciatīvām novest līdz galam. Nav radīta jauna un efektīva veselības aprūpes sistēma, kas atbilstu 21gs. cilvēku un valsts prasībām. Tas ir arī iemesls, kāpēc nozarē strādājošie arvien skaļāk ceļ trauksmi par akūtu cilvēkresursu trūkumu nozarē. Iemesli ir vairāki – labākie, bet jo īpaši jaunie speciālisti aizbrauc, bet esošie noveco vai “izdeg”. Mēs zaudējam savus cilvēkus gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, un tas viss atstāj būtisku ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti ne tikai šodien, bet ilgtermiņā.

Vienlaikus priecē, ka, neraugoties uz pesimistisko aktuālās veselības aprūpes sistēmas vērtējumu, vairums iedzīvotāju saviem ģimenes locekļiem vai draugiem ieteiktu mācīties par ārstu. Tāpēc politikas veidotājiem būtu jādara viss, lai veselības aprūpē strādājošo profesiju prestižs arī turpmāk būtu augsts un tas atspoguļotos arī atbilstošā attieksmē un atalgojumā. Pretējā gadījumā Latvijas veselības aprūpei draud stagnācija, kas tiešā veidā ietekmēs sabiedrības veselību un arī valsts attīstību nākotnē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+