Foto: Valdis Semjonovs

Šovasar piens ir ” tukšs”. Sausuma dēļ ražošanai nākas izlietot vairāk izejvielas 0

Vēl pavisam nesen Latvijas zemniekiem piederošā AS “Jaunpils pienotava” ražoja tikai biezpienu, krējumu un puscietos sierus, bet pēdējos gados šis klāsts ir papildināts ar dažādiem produktiem – mīksto sieru, svaigā siera bumbām, kūpinātiem un svaigiem sieriem, rūgušpienu, pudiņiem un saldajiem desertiem. Uzņēmums spara pilns turpināt attīstīties, tomēr šovasar galvassāpes sagādā ļoti mazais tauku daudzums pienā, kā dēļ pārstrādei nākas izlietot vairāk izejvielas, tādējādi palielinot produktu pašizmaksu, par situāciju piena pārstrādes tirgū stāsta AS “Jaunpils pienotava” valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Vai “Jaunpils pienotava” arī izjūt iepriekšējo nedēļu sausuma sekas? Kā tas ietekmē piena piegādi un iepirkuma cenas?
Lai gan pēdējās dienās ir nolijis, sausuma sekas nekur nepazudīs un to mēs izjūtam dramatiski. Govīm barības ir maz, līdz ar to pirmo gadu mēs piedzīvojam tik mazu piena olbaltuma daudzumu. Es savā dzīvē tādu olbaltuma kritumu neesmu redzējis, kāds tas ir šobrīd. Protams, produkcijas kvalitāte nemainīsies, piena daudzums kā izejviela ir pietiekams, taču šī izejviela ir daudz “tukšāka” nekā citus gadus – lai saražotu vienu kilogramu produkcijas, nepieciešams vairāk piena. Piemēram, biezpiena kilogramam parasti vajag sešus septiņus kilogramus piena, bet patlaban nepieciešams jau par puskilogramu vairāk. Piena patēriņš ir stipri lielāks, piena tauku deficīts turpināsies.

Vai tas nozīmē, ka sviesta cena atkal kāps debesīs, kā tas notika pagājušajā rudenī?
Ļoti iespējams. Protams, ne jau Latvija nosaka sviesta tirgus cenu pasaulē, bet prognoze ir tāda, ka piena tauku cena celsies. Jau tagad tā ir augstāka nekā parasti šajā laikā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cik Jāņu siera esat saražojuši šogad, un kā veicas tirgošanās šajā nedēļā starp Jāņiem un Pēteriem?
Sieru esam saražojuši apmēram tikpat daudz, cik pērn – tie ir vairāk nekā 100 000 ritulīšu viena mēneša laikā. Pirmais iepirkums no lielveikalu puses bija ap 5. jūniju, pārdošanas kulminācija – dažas dienas pirms Līgosvētkiem, bet tagad gan ražošanas,
gan pārdošanas temps ir krietni lēnāks. Visu gadu vienmērīgi “izvilkt” Jāņu siera ražošanu nav iespējams. Protams, ir pircēji, Jāņu siera cienītāji, kas apēd apmēram pustonnu šī siera arī pārējos mēnešos.

“Jaunpils pienotava” pērn pievienojās pieciem uzņēmumiem Latvijā, kas ražo Jāņu sieru pēc senās receptūras – ar Eiropas Savienības marķējumu “Garantētā tradicionālā īpatnība”. Vai tradicionālā Jāņu siera ražošana nozīmē arī izmaiņas tehnoloģijās?

Nē, mēs jau pirms tam ražojām ķimeņu sieru, kas pēc tehnoloģijas bija tāds
pats. Varbūt kāds tauku grams tagad ir vairāk, jo Jāņu siers ir treknāks, bet citādi nekas nav mainījies.

Kādas šogad ir siera cenas?

Jāņu siera cena turas apmēram tādā pašā līmenī kā pērn. Mūsu veikalos cena ir 5,20 eiro par kilogramu, bet lielveikalos – atkarībā no veikala “apetītes”.

Jau divus gadus “Jaunpils pienotava” kā vienīgais nozares uzņēmums saviem akcionāriem zemniekiem izmaksā dividendes. Vai tā būs arī šogad?
Jā, iepriekšējos divus gadus strādājām ar peļņu un daļu no tās novirzījām piegādātājiem – akcionāriem. Pērn tie bija 75 000 eiro no 829 289 eiro peļņas. Arī šogad plānots izmaksāt dividendes – apmēram 100 000 eiro, lai gan, protams, situācija nav viegla. Piena pārstrādes tirgus ir ļoti piesātināts, konkurences cīņa starp savējiem, lietuviešiem un poļiem ir milzīga.

“Jaunpils pienotava” savulaik koncentrējās uz Krievijas tirgu, līdz ar to embargo pasludināšana uzņēmumam bija ļoti smags trieciens. Kā izdevās atgūties?

Bija smagi, tomēr izdevās atrast alternatīvas Krie-vijai. Būtībā tas bija veiksmes stāsts, jo izdevās sameklēt jaunus tirgus 18 valstīs. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu braucām uz izstādēm, runājām, rādījām preci. Bija valstis, kur cerību maz, bet nu neaizbraucis neuzzināsi, tad nu mēs arī braucām. Tagad esam aizsūtījuši pirmās balto “Siera bumbu” kravas uz Honkongu, gaidām atbildi. Eksporta tirgos praktiski neiespējami ielauzties ar savu zīmolu, jāpievēršas pasūtījumiem jeb privātajām preču zīmēm. Tā nu arābiem ražojam sāļos, baltos, brinzveidīgos sierus, ar kuģiem vedam arī produktus, ko var saldēt, – sieru, biezpienu. Protams, garšas kvalitāte tādēļ nedaudz zaudē, bet citas iespējas eksportēt nav.

Reklāma
Reklāma

Kopumā no apgrozījuma eksports mums ir 27%, eksportējam uz Angliju, ASV, Austrāliju, Bulgāriju, Dāniju, Grieķiju, Honkongu, Igauniju, Īriju, Itāliju, Izraēlu, Kipru, Norvēģiju, Somiju, Spāniju, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Vāciju un Zviedriju.
Apgrozījums ir apmēram viens miljons eiro mēnesī, tā ka kopumā turamies pagājušā gada līmenī. Nākamā gada plāns ir audzēt apgrozījumu par apmēram 10%, un tas notiks tieši uz eksporta rēķina. Jūtam, ka eksports augs strauji, jo ir reālas iestrādes gan jau minētajos tirgos, gan pilnīgi jaunos virzienos. Šogad nodevām ekspluatācijā ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas, esam kļuvuši “zaļāki”. Šajā projektā, kā arī dažos citos pērn kopumā ieguldījā virs 600 000 eiro. Plānojam arī nākamgad modernizēties. Produktu portfelis gan paliks apmēram tāds pats: 60% – biezpiens, 25% – krējums, 15% – dažādi sieri, lai gan proporcijas var nedaudz mainīties atkarībā no patlaban nenoslogotu jaudu apgūšanas.

Kādi ir lielākie nozares izaicinājumi?
Veca problēma ir pārstrādes sadrumstalotība. Bet tādi nu esam, katram savs “deķītis” tuvāks un tur neviens nepalīdzēs. Tomēr kopumā nav ko žēloties. Atbalsts investīcijām
ir – iepriekšējā periodā bija 60%, tagad – 40%, tā ka tik jāmeklē iespējas.

Lielākais Latvijas produktu trumpis ir kvalitāte. Mēs esam zaļa valsts, kur ražo ļoti veselīgu, svaigu un garšīgu piena produkciju, līdz ar to šis “zaļais karogs” jātur augstu. Uzskatu, ka īpaši tādiem uzņēmumiem kā “Jaunpils pienotava”, kas neražo industriālos produktus, tā ir vienīgā iespēja ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties un strādāt ar peļņu.

Apgrozījums pieaug, peļņa samazinās

  • “Jaunpils pienotavas”apgrozījums 2017. gadā bija 11,54 miljoni eiro salīdzinājumā ar 10,91 miljonu pirms gada, bet peļņa – 753 660 eiro salīdzinājumā ar 829 289 eiro 2016. gadā.
  • “Jaunpils pienotava” jau vairākus gadus ir lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs Jaunpils novadā. Pienotavā strādā 135 cilvēki.
  • Uzņēmuma īpašnieks ir kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”, kas uzņēmumu iegādājās 2008. gada pavasarī no Dominikā reģistrētajām kompānijām “Euro Capital Limited” un “Gulf Finance LTD”.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.