Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Iniciatīva, kurai vērts sekot! (5)

Foto-LETAFoto-LETA

No Māras Libekas raksta “Ārste: “No šodienas runāju tikai valsts valodā.”” (“LA”, 29. jūnijā) secināju, ka labāk vēlāk nekā nekad.

Ir tomēr mūsu vidū patrioti, cilvēki, kuri saprot, ka tikai mēs paši ar savu nostāju, neatlaidību varam panākt, ka cittautieši sāks sadzīvē, sabiedriskās norisēs plašāk lietot valsts valodu. Turklāt nav jau runa tikai par valodas nemācēšanu, bet gan, ka bieži vien trūkst vēlmes to ikdienā lietot. Šajā ziņā mēs atpaliekam no savu kaimiņu attieksmes Lietuvā un Igaunijā. Lūk, daži piemēri.

Pirms gadiem desmit biju aizbraucis uz Viļņu. Lai noskaidrotu, kā ar sabiedrisko transportu varētu nokļūt pie paziņas, kurš dzīvo vienā no pilsētas jaunajiem rajoniem, vērsos krievu valodā pie policista, piebilstot, ka esmu no Rīgas un protu tikai latviešu, vācu un krievu valodu (igauņu valodu pat nepieminēju, kaut esmu igaunis un protu arī to). Policists man detalizēti skaidroja, kā man nokļūt iecerētajā vietā, tikai diemžēl lietuviski. Kad vēlreiz atgādināju, no kurienes esmu un kādas valodas protu, atkal sekoja skaidrojums lietuviski, tikai lēnākā tempā. Un tikai pēc vēlreizējā skaidrojuma, ka seno un dižo lietuviešu valodu diemžēl vēl neprotu, līdzās stāvošais otrs policists man izskaidroja jau krievu valodā, kā nokļūt iecerētajā vietā. Protams, varētu jau dusmoties, ka policisti man uzreiz nepaskaidroja krieviski, taču reizē viņi parādīja, kura ir valsts valoda Lietuvā. Tur arī veikalos, kafejnīcās vispirms ar jums centīsies sazināties lietuviski un, ja nu nesanāks, tad iespēju robežās pāries uz klienta lietoto valodu.

Gluži līdzīgu attieksmi esmu novērojis Tallinā. Vispirms klients tiek uzrunāts igauniski. Jāpiezīmē, ka tā nav indoeiropiešu valodu saimē, tādēļ arī krieviem grūtāk apgūstama. Tomēr igauņu lēnīgā, nogaidošā attieksme, pirms pāriet uz krievu valodu, ir darījusi savu. Krievi ne tikai mācās igauniski, bet arī cenšas šajā valodā sazināties. Par to raksta presē un stāsta paziņas.

Daktere Inga Rezgale sarunā ar žurnālisti teica: “Ir jābūt normālai attiek­smei pret valsti, kur tu dzīvo, un valsts valodas zināšanas ir šīs attieksmes sastāvdaļa. Mēs paši vien esam vainīgi, ka tik ilgi ļaujam necienīt savas valsts valodu.” Tie ir viedi vārdi! Tik tiešām, vietā un nevietā mēs steidzamies demonstrēt savas svešvalodu, šajā gadījumā krievu valodas, zināšanas. Tikko klients ierunājas latviski ar akcentu, tā vietā, lai pacietīgi noklausītos viņa teikto, mēs pārejam uz krievu valodu. Tā nu esam nonākuši tur, kur esam! Arvien mazāks skaits krievvalodīgo cenšas runāt latviski. Sliktu piemēru rāda arī dažāda līmeņa vadītāji, runājot, dažkārt pat lauzītā krievu valodā, kad tos intervē vietējie krievu mediji.

Katram latvietim vajadzētu atcerēties, ka viņa valodu cienīs tikai tad, ja viņš pats to cienīs un iespējami plaši lietos. Paldies dakterei Ingai Rezgalei par iniciatīvu, kurai vērts sekot!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Neticami,bet pašu mājas latvieši vai nu nav skolā mācīti ,vai negrib atcerēties mācīto,runā un raksta briesmīgi!Skumji,ka televīzijas diktori un arī radio ļaudis atļaujas izteikties krievu valodas tulkojuma formā!Pirms daudziem gadiem mana kolēģe(ar nevainojamu latviešu valodas prasmi)teica-ko tu cīnies par latviešu valodu,ja liela daļa latviešu runā krieviski tikai latviešu vārdiem.Diemžēl,tā ir patiesība.Daudziem (sevišķi radio diktoriem )pilnīgi tumša bilde ir latv. val.gramatika un pareiza teikuma uzbūve.Vai tagad ir tāda mode?Vai tā mēs vēlamies parādīt ākstīšanos,ka zinām arī kādu citu valodu?

  2. Nu turpmāk ar angļu valodā runājošajiem tūristiem runāšu tikai latviski. Vai tā bija domāts aicinājums runāt tikai latviski?

  3. Redz, kā krieveļiem izdevās vērsties pret dakteri un pat izraisīt latviešu diskusiju!

  4. Nevajag zombēt un pierunāt, ļoti daudzi runā latviski.

  5. Tikai somi jau nu gan nerunā igauniski, tā ka igaunim jauns kaklakungs.

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar KrievijuDraudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Juris Lorencs: Diena, kas izmainīs pasauli?Līdz ar Trampa ievēlēšanu kārtis pasaules politikā izdalītas no jauna.
Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt militārās mācības ieviešanu vidusskolā?
Draugiem Facebook Twitter Google+