Mobilā versija
Brīdinājums -4.4°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Iniciatīva, kurai vērts sekot! (5)

Foto-LETAFoto-LETA

No Māras Libekas raksta “Ārste: “No šodienas runāju tikai valsts valodā.”” (“LA”, 29. jūnijā) secināju, ka labāk vēlāk nekā nekad.

Ir tomēr mūsu vidū patrioti, cilvēki, kuri saprot, ka tikai mēs paši ar savu nostāju, neatlaidību varam panākt, ka cittautieši sāks sadzīvē, sabiedriskās norisēs plašāk lietot valsts valodu. Turklāt nav jau runa tikai par valodas nemācēšanu, bet gan, ka bieži vien trūkst vēlmes to ikdienā lietot. Šajā ziņā mēs atpaliekam no savu kaimiņu attieksmes Lietuvā un Igaunijā. Lūk, daži piemēri.

Pirms gadiem desmit biju aizbraucis uz Viļņu. Lai noskaidrotu, kā ar sabiedrisko transportu varētu nokļūt pie paziņas, kurš dzīvo vienā no pilsētas jaunajiem rajoniem, vērsos krievu valodā pie policista, piebilstot, ka esmu no Rīgas un protu tikai latviešu, vācu un krievu valodu (igauņu valodu pat nepieminēju, kaut esmu igaunis un protu arī to). Policists man detalizēti skaidroja, kā man nokļūt iecerētajā vietā, tikai diemžēl lietuviski. Kad vēlreiz atgādināju, no kurienes esmu un kādas valodas protu, atkal sekoja skaidrojums lietuviski, tikai lēnākā tempā. Un tikai pēc vēlreizējā skaidrojuma, ka seno un dižo lietuviešu valodu diemžēl vēl neprotu, līdzās stāvošais otrs policists man izskaidroja jau krievu valodā, kā nokļūt iecerētajā vietā. Protams, varētu jau dusmoties, ka policisti man uzreiz nepaskaidroja krieviski, taču reizē viņi parādīja, kura ir valsts valoda Lietuvā. Tur arī veikalos, kafejnīcās vispirms ar jums centīsies sazināties lietuviski un, ja nu nesanāks, tad iespēju robežās pāries uz klienta lietoto valodu.

Gluži līdzīgu attieksmi esmu novērojis Tallinā. Vispirms klients tiek uzrunāts igauniski. Jāpiezīmē, ka tā nav indoeiropiešu valodu saimē, tādēļ arī krieviem grūtāk apgūstama. Tomēr igauņu lēnīgā, nogaidošā attieksme, pirms pāriet uz krievu valodu, ir darījusi savu. Krievi ne tikai mācās igauniski, bet arī cenšas šajā valodā sazināties. Par to raksta presē un stāsta paziņas.

Daktere Inga Rezgale sarunā ar žurnālisti teica: “Ir jābūt normālai attiek­smei pret valsti, kur tu dzīvo, un valsts valodas zināšanas ir šīs attieksmes sastāvdaļa. Mēs paši vien esam vainīgi, ka tik ilgi ļaujam necienīt savas valsts valodu.” Tie ir viedi vārdi! Tik tiešām, vietā un nevietā mēs steidzamies demonstrēt savas svešvalodu, šajā gadījumā krievu valodas, zināšanas. Tikko klients ierunājas latviski ar akcentu, tā vietā, lai pacietīgi noklausītos viņa teikto, mēs pārejam uz krievu valodu. Tā nu esam nonākuši tur, kur esam! Arvien mazāks skaits krievvalodīgo cenšas runāt latviski. Sliktu piemēru rāda arī dažāda līmeņa vadītāji, runājot, dažkārt pat lauzītā krievu valodā, kad tos intervē vietējie krievu mediji.

Katram latvietim vajadzētu atcerēties, ka viņa valodu cienīs tikai tad, ja viņš pats to cienīs un iespējami plaši lietos. Paldies dakterei Ingai Rezgalei par iniciatīvu, kurai vērts sekot!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Neticami,bet pašu mājas latvieši vai nu nav skolā mācīti ,vai negrib atcerēties mācīto,runā un raksta briesmīgi!Skumji,ka televīzijas diktori un arī radio ļaudis atļaujas izteikties krievu valodas tulkojuma formā!Pirms daudziem gadiem mana kolēģe(ar nevainojamu latviešu valodas prasmi)teica-ko tu cīnies par latviešu valodu,ja liela daļa latviešu runā krieviski tikai latviešu vārdiem.Diemžēl,tā ir patiesība.Daudziem (sevišķi radio diktoriem )pilnīgi tumša bilde ir latv. val.gramatika un pareiza teikuma uzbūve.Vai tagad ir tāda mode?Vai tā mēs vēlamies parādīt ākstīšanos,ka zinām arī kādu citu valodu?

  2. Nu turpmāk ar angļu valodā runājošajiem tūristiem runāšu tikai latviski. Vai tā bija domāts aicinājums runāt tikai latviski?

  3. Redz, kā krieveļiem izdevās vērsties pret dakteri un pat izraisīt latviešu diskusiju!

  4. Nevajag zombēt un pierunāt, ļoti daudzi runā latviski.

  5. Tikai somi jau nu gan nerunā igauniski, tā ka igaunim jauns kaklakungs.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kura poga spēcīgāka?

Pāvests Francisks, šonedēļ dodoties uz vizīti Čīlē, sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā paudis bažas par kodolkara izcelšanās iespēju pasaulē. “Es domāju, ka mēs esam uz pašas robežas,” pāvests sacīja reportieriem, atbildot uz jautājumu par kodolkara briesmām pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem un viltus trauksmes Havajās par raķešu uzbrukumu. “Es patiešām baidos no tā. Ar vienu incidentu pietiek, lai izraisītu lietas,” atzinis Francisks.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Ziemeļkoreja 2017. gadā pabeigusi kodolprogrammas izstrādi un tagad ķersies pie kodolieroču un raķešu masveida ražošanas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps janvāra pirmajās dienās tviterī ierakstījis: “Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nupat paziņoja, ka “kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”. Kāds no viņa noplicinātā un bada novārdzinātā režīma, lūdzu, informējiet viņu, ka arī man ir kodolpoga, bet tā ir daudz lielāka & spēcīgāka nekā viņam, un mana poga darbojas!”

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+