Ekonomika
Īpašums

Inkēns – galvojuma upuris vai aplaupītais 16


Edvīns Inkēns
Edvīns Inkēns
Foto – Valdis Semjonovs

Valsts akciju sabiedrība “Reverta” pārdevusi izsolēs vairākus kādreiz pazīstamā žurnālista un ekspolitiķa Edvīna Inkēna nekustamos īpašumus, piedzenot viņam daļēji piederošā uzņēmuma nesamaksāto kredītu, kuram viņš devis galvojumu. E. Inkēns uzskata, ka vēršot parāda piedziņu nevis pret kredīta ķīlu, bet pret viņa personīgo mantu, “Reverta” rīkojusies netaisnīgi.

 

Iecere ražot būvmateriālu

“Biju nodomājis iesaistīties uzņēmējdarbībā,” stāsta E. Inkēns, “kopā ar domubiedriem nodibinājām uzņēmumu “Constance”, kas Latvijā uzsāktu jauna būvmateriāla izejvielu ražošanu. Citur pasaulē šo no koka skaidām un plastmasas atgriezumiem ražoto izejvielu tehnoloģiju jau pazīst aptuveni 20 gadus. Bet Latvijā tā vēl nebija apgūta, tāpēc šķita, ka šim produktam būs pieprasījums un noiets.”

2006. gadā ražošanas iekārtu iegādei Reverta” (toreiz vēl “Parex banka”) piekrita piešķirt aizdevumu 410 000 eiro apmērā, nodrošinājumam pieprasot arī uzņēmuma līdzīpašnieku galvojumus, kā arī noslēgt trīspusēju atpakaļpirkuma līgumu starp uzņēmumu “Constance”, banku un ražošanas iekārtu piegādātāju – SIA “Ecogumutech”.

Viens no šī līguma noteikumiem paredzēja: ja kaut kādu iemeslu dēļ piegādātās iekārtas ražošanai neder, tad to piegādātājs tās atpērk, savukārt “Constance” atdod bankai aizdevumu. Tā kā gandrīz viss bankas izsniegtais aizdevums arī tika iztērēts šo iekārtu iegādei, Edvīnam šķitis, ka aizdevuma ņēmējs – “Constance” riskē pat mazāk nekā piegādātājs.

 

Biznesa plāns pajūk

Kad uzsākta ražošana, drīz atklājies, ka SIA “Ecogumutech” piegādātās iekārtas tomēr neatbilst ražošanas tehnoloģijai. Piegādātājs bija kļūdījies ar ražošanai nepieciešamo iekārtu izvēli. Lai atbilstu, bijušas vajadzīgas vēl citas, kuru iegādei būtu vajadzīgi vēl 40 līdz 60 tūkstoši eiro. Bet, tā kā tādas summas uzņēmumam vairs nebija, arī ražošanu nebija iespējams turpināt, labi iecerētais biznesa plāns pajuka.

“Kad tas notika, par šo neveiksmi, protams, nebiju priecīgs. Bet sākumā pat pārāk neuztraucos. Jo biju pārliecināts, ka nodrošinājumam un kredīta saistību dzēšanai kalpo šis trīspusēji noslēgtais atpakaļpirkuma līgums,” stāsta E. Inkēns, “arī galvojumu savulaik parakstīju tāpēc, ka man likās – liela riska nav. Kredīta saistības neizpildot, bankā ieķīlātās ražošanas iekārtas tiktu pārdotas izsolē, tādējādi nosedzot bankā paņemto aizdevumu.”

 

Tiesā piedzen pusmiljonu

Taču arī šim plānam nebija lemts piepildīties. 2009. gadā “Reverta” pieprasīja Rīgas starptautiskajā šķīrējtiesā piedzīt no uzņēmuma “Constance” un līdzīpašniekiem Edvīna Inkēna, Solvitas Rozentāles un Vladimira Čebotarjova nesamaksāto kredītu – kopā ar procentiem 566 369,76 eiro apmērā. Līdz kredīta līguma pārtraukšanai no teju pusmiljona eiro lielā aizdevuma “Constance” bija atmaksājusi tikai nedaudz vairāk par 10 000 eiro. Šķīrējtiesa šo prasību apmierināja, kopā ar tiesas izdevumiem liekot samaksāt atbildētājiem 570 611,21 eiro un vēršot parāda piedziņu pret “Constance” līdzīpašnieku naudu, kustamu un nekustamu mantu. Tā kā pārējie atbildētāji dažādu iemeslu dēļ no piedziņas tika izslēgti, piedziņa reāli tika vērsta pret vienu atbildētāju – Edvīnu Inkēnu.

Kā apgalvo Edvīns Inkēns, tiesā “Reverta”’ neesot uzrādījusi šo trīspusējo līgumu, kas paredzēja piegādātājam atpirkt ražošanai nederīgās iekārtas.

“Cerēju, ka šķīrējtiesa ņems vērā šo līgumu. Iespējams, tad spriedums būtu pavisam cits. Turklāt tad “Reverta” varētu atgūt kredītu pat vieglāk un ātrāk,” spriež E. Inkēns, “iekārtu piegādātāja apgrozījums tolaik sasniedza vairākus miljonus. Bet “Reverta” izlēma piedzīt parādu no galvotājiem, tostarp manis…”

Kā zināms, šķīrējtiesu spriedumus nav iespējams pārsūdzēt. Iznākumā tiesu izpildītāji jau atsavinājuši un pārdevuši izsolēs vairākus Edvīna Inkēna nekustamos īpašumus vairāk nekā 400 000 eiro apmērā. Pēc šķīrējtiesas lēmuma no viņa vēl jāpiedzen ap 
100 000 eiro.

“Cita starpā izsolē tika pārdots ap 90 kvadrātmetru dzīvoklis Vecrīgā, to par aptuveni 70 000 eiro nopirka “Reverta”. Var teikt, ka nopirka par sviestmaizi, dzīvokļa vērtība ir vismaz trīs reižu lielāka. Pilnīgi skaidrs, ka, pārdodot šo dzīvokli par tirgus cenu, tam būtu pavisam cita cena,” lēš E. Inkēns.

 

Iesūdz tiesā “Revertu”

E. Inkēns vēl cer, ka citus izsolēs vēl nepārdotos īpašumus, kurus pārņēmusi “Reverta”, viņam izdosies atgūt parastajā tiesā, kurā viņš apstrīdējis tās rīcību. Kamēr notiek tiesvedība, “Reverta” tos nedrīkstētu pārdot. Tāpat lūdzis izsolēs pārdoto īpašumu ieguvējus nereģistrēt tos zemesgrāmatā uz sava vārda līdz tiesas iznākumam. Diemžēl īpašumu izpārdošana izsolēs turpinās.

“Loģiski būtu, ja “Reverta” vispirms pārdotu izsolē no bankrotējušā uzņēmuma “Constance” pārņemtās ražošanas iekārtas,” spriež E. Inkēns, “tad kļūtu skaidrs, cik vēl esmu palicis parādā “Revertai”. Tiesu izpildītājs pat bijis noteicis dienu, kad ražošanas iekārtas tiktu pārdotas izsolē. Bet pēdējā brīdī – publiskās izsoles dienā “Reverta” atteica pārdošanu, un izsoli atcēla, ar to pierādot savu varu un noteikšanu pār ķīlu.”

 

Ieķīlātās iekārtas pazūd ar galiem

Kā E. Inkēns stāsta, mēģinot rast atrisinājumu, “Revertas” pārņemtajām iekārtām viņš pats atradis pircēju, kurš par tām bijis ar mieru samaksāt visu kredīta summu. Tādējādi parāds tiktu nodzēsts. Bet “Revertas” pārstāvim un tiesu izpildītājam aizbraucot uz apsargātu noliktavu, kurā glabājušās ražošanas iekārtas, atklājies, ka tās bez pēdām pazudušas.

Kā vēlāk esot apliecinājis noliktavas īpašnieks, iekārtas, kuru izvešanai nepieciešamas vairākas smagās automašīnas, no noliktavas izvestas, uzrādot visas izvešanai nepieciešamās atļaujas, tāpēc nevienam nekādas aizdomas neesot radušās.

 

Policija nespēj sadzīt pēdas

Kā “Revertai” atbildējusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietniece I. Sviklāne, pazudušo iekārtu atrašanās vietu joprojām nav izdevies noskaidrot.

“Ja aizdevējam nozog ķīlu, tad kā galvotājs var galvot par mantu, kuru tās turētājs pazaudējis vai tā viņam nozagta?” jautā E. Inkēns, “taču tā vietā “Reverta” turpināja piedzīt no manis parādu, izsolēs izpārdodot man piederošos īpašumus.”

Pirms trim gadiem par iekārtu pazušanu policijā gan ir uzsākta kriminālizmeklēšana. Bet, kā apgalvo E. Inkēns, bez panākumiem, kaut arī dokumentos, kuri uzrādīti, no noliktavas izvedot iekārtas, atrodami vairāku personu paraksti. Vienu policija pat esot izsludinājusi meklēšanā. Bet neatrada, jo viņš vairs neatradās Latvijā.

“Zinot šo personu, ar savu draugu palīdzību man pat izdevās noskaidrot viņa pašreizējo dzīvesvietu ārzemēs,” atklāj E. Inkēns. “Par to paziņoju izmeklētājiem, lai ātrāk viņu atrastu un nopratinātu. Bet nekas nenotiek, izmeklēšana nav pavirzījusies uz priekšu.”

Pašlaik Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess par iekārtu pazušanu un par “Revertas” un tiesu izpildītāja atbildības pakāpi.

 

“Reverta” iet garāko ceļu

A/s “Reverta” Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītājai Maritai Ozoliņai jautāju, vai viņiem bija zināms par šo trīspusēji noslēgto līgumu, saskaņā ar kuru piegādātājs atpērk iekārtas no uzņēmuma “Constance”, kurš savukārt atdod paņemto kredītu. Un, ja bija zināms, kāpēc “Reverta” uzreiz ķērās pie galvotāju mantas pārdošanas izsolēs.

“Protams, mums tas bija zināms, tāpēc ka “Reverta” bija viena no līguma slēdzējām pusēm,” atbild Marita Ozoliņa, “līgumā bijām vienojušies, ka iekārtu atpirkšana ir tikai viena no iespējām, kā dzēst parādu. Bet tas nekā neierobežoja “Revertas” tiesības piedzīt naudu no galvotājiem, lai atgūtu naudu. Noslēgtā līguma noteikumi paredzēja tiesības izvēlēties: pārdot iekārtas vai vērsties pret galvotājiem. Bet, ņemot vērā šo iekārtu specifiku un piegādātāja apšaubāmo finanšu stāvokli (pašlaik SIA “Ecogumutech” jau ir likvidēts), uzskatījām, ka iekārtu atpirkšana būtu nesaimnieciska un samazinātu izredzes atgūt naudu.”

Te vērts piebilst, ka atpakaļpirkuma līgums kopā ar kredīta līgumu un Komercķīlas līgumu veidoja vienotu darījuma paketi un saskaņā ar likumu kreditoram nebija tiesību izvēlēties sev izdevīgāko daļu. Un tieši tāpēc šī lieta pašlaik tiek skatīta tiesā. Bet “Reverta” nesaprotamu iemeslu dēļ izvēlējās garāko ceļu – izpārdot Edvīna Inkēna īpašumus.

 

Kurš atbildīgs?

Uz jautājumu, kā glabāšanā nodotās un tiesu izpildītāja aprakstītās ražošanas iekārtas varēja pazust no noliktavas, Marita Ozoliņa atbild, ka “Revertas” glabāšanā tās nekad neesot nodotas. Saskaņā ar tiesas spriedumu tieši “Reverta” pārņēma ķīlu savā valdījumā un atbildībā, nododot to tiesu izpildītājam pārdošanai.

“Pēc tiesas sprieduma, ar kuru no uzņēmuma “Constance” un līdzīpašniekiem tiek piedzīts nesamaksātais kredīts, tās bija nodotas glabāšanā Edvīna Inkēna biznesa partnerei Solvitai Rozentālei, un atradās kādā Ādažu novada noliktavā,” skaidro “Revertas” pārstāve, “2014. gada 9. janvārī, kad tiesu izpildītājs ieradās noliktavā un kad atklāja, ka iekārtu tur vairs nav, vērsāmies policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu un S. Rozentāles saukšanu pie atbildības. Pašlaik S. Rozentālei ir aizdomās turamās personas statuss.”

Pēc “Revertas” pārstāves teiktā, iekārtas no noliktavas esot aizveduši uzņēmuma “Constance” pārstāvji, viņiem par to arī jāatbild. Bet, saskaņā ar likumu, saņemot “Revertas” izpildrakstu, tiesu izpildītājs pats izvēlējās fizisko personu S. Rozentāli kā mantas glabātāju, nevis kā “Constance” amatpersonu.

Latvijas Universitātes profesors, Dr.habil. Iur. Kalvis Torgāns spriež, ka galvenā parādnieka – SIA “Constance” manta, kurā ietilpa arī par kredītu iegādātās ražošanas iekārtas, bija aprakstīta un nodota glabāšanā zvērināta tiesu izpildītāja izvēlētajai personai – Solvitai Rozentālei, tātad pārņemta kredīta piedzinēja un tiesu izpildītāja pārziņā un atbildībā. Bet to mīklainā pazušana no noliktavas, viņaprāt, ļauj runāt par kreditora nolaidīgu rīcību un vilcināšanos ar parāda piedziņu no galvenā parādnieka.

LA.lv