Edvīns Inkēns
Edvīns Inkēns
Foto – Valdis Semjonovs

Nedrīkst šīs masas laist iekšā! Saruna ar bijušo politiķi Edvīnu Inkēnu 46

“Mani Latvijā pirmais uzņemtais bēgļu tūkstotis neuztrauc. Uztrauc viss nākamais. Esam pašā procesa sākumā, un tas nebeigsies. Nākotnei jādefinē – vai tikai tāpēc, ka gribam lētu darbaspēku, mums jāzaudē eiropeiskā identitāte un arī civilizācija. Vienīgā iespēja Eiropas aizsardzībai ir nelaist iekšā cilvēkus, kas pārstāv citu reliģiju un kultūru. Kad Latvijā būs 100 000 islāmticīgo, viņi loģiski jautās – kāpēc Rīgā nav mošejas?” tā intervijā “Latvijas Avīzie” saka bijušais politiķis, žurnālists Edvīns Inkēns.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

– Ir filozofiskas teorijas, ka ienākošie musulmaņi ar augstu dzimstību nācijas vitālumu un pieaugošu migrāciju “pārspēs” eiropiešus, un Eiropa tiks pārņemta, islamizēta, destabilizēta.

E. Inkēns: – Atbilde viena – nedrīkst šīs masas laist iekšā. Ar atkāpi – nedrīkstam būt bezsirdīgi. Sīrijas kristiešiem nav citur kur paglābties kā kristīgā pasaulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienīgā iespēja Eiropas aizsardzībai ir nelaist iekšā cilvēkus, kas pārstāv citu reliģiju un kultūru. Latvijā skaita ap 10 tūkstošiem musulmaņu. Viņi ir minoritāte, kas neuzstāda sevišķas prasības, praktizē ticību, dzīvesveidu un nevienam netraucē. Liels skaits iebraucēju to var mainīt. Kad Latvijā būs 100 000 islāmticīgo, viņi loģiski jautās – kāpēc Rīgā nav mošejas? Lai arī prakse rāda, ka musulmaņu ģimenēs visai krasi mazinās dzimstība, kad tās pārcēlušās uz Eiropas valstīm, tomēr jautājums paliek – cik cilvēku no jauna tiek ielaisti Eiropā…

– Kā – cik? Simtiem tūkstošu!

– Mani Latvijā pirmais uzņemtais tūkstotis neuztrauc. Uztrauc viss nākamais. Esam pašā procesa sākumā, un tas nebeigsies. Nākotnei jādefinē – vai tikai tāpēc, ka gribam lētu darbaspēku, mums jāzaudē eiropeiskā identitāte un arī civilizācija.

– Cik vērtas ir runas, ka reizē ar bēgļu straumi Eiropā ierodas vai atgriežas džihādisti, kaujinieki ar ne tiem labākajiem nolūkiem?

– Pārideoloģizētās valstīs cilvēki neapšaubāmi mēdz būt ļoti augsti motivēti. Šīm parādībām jāļauj izdzīvot viņu dzīvi. Vajag ierobežot “Islāma valsts” izplešanos, un ne vairāk. Lai paši mēģina – vai nu šī valsts mainīsies, vai aizies postā. Tikko to mēģinās apkarot, būs asinis un piedzīvosim naidu un atriebības visā pasaulē. Mēs jau cietām teroraktus Eiropā! Savulaik Izraēlas drošības speciālistiem jautājām – kā varat izturēt, ka kurā katrā mirklī blakus var sprāgt vai kāds skries virsū ar nazi? Atbilde bija – pierod pie visa. Pieļauju, ka ar laiku eiropiešiem vajadzēs pierast pie atrašanās apdraudētības zonā. No tā dzīve nebeigsies.

– Bet jāaizmirst, ka Eiropa ir dzīvošanai droša vieta.

– Kā no tā aizbēgt?

– Šais apstākļos, kad šaubāmies, vai Eiropa būs droša vieta, kur dzīvot, vai Latvijas valdībai ir pietiekami sapratīga nostāja, pareiza ārpolitika un rūpes par valsts drošību?

– Pirms pāris gadiem piedāvāju mūsu partijām uztaisīt ļoti stingru rāmi. Kad cilvēks ierodas Latvijā uz pastāvīgu vai pagaidu patvērumu, lai zina, kas mēs esam. Ka viņš nedrīkst mūs mainīt. Toreiz tapa visu Eiropā esošo ierobežojumu apkopojums – galvenokārt attiecībā uz musulmaņiem. Ne jau “pret” kaut ko, bet “par” mūsu kultūru. Partijām, ieskaitot Nacionālo apvienību, apkopojums šķita pāragrs. No apkopotā izrietētu likums, ka pirmajā vietā ir noteiktā vietējā kārtība, nevis “ienestās” paražas. Pat Vācijā saskaras ar “ģimenes goda” slepkavībām, kad jaunākajam dēlam jānogalē māsa, kura apkaunojusi dzimtu, pārkāpjot musulmaniskos noteikumus. Un lai iebraucēji neteiktu – pag, kad mūs uzņēmāt, par to nebija runas, viņi jāielaiž pret stingru parakstu. Ja viņi pārkāpj noteikumus, tad zaudē piešķirto statusu, tiek izraidīti. Ja ES pasludina, ka mūsu uzņemtie septiņus gadus nedrīkst braukt prom no Latvijas, tad varam pateikt – tu piecus gadus dzīvosi vietā, kuru ierādīsim. Bauskā vai Cēsīs, lai neveidotos noslēgtība kā Rietumu pilsētu atsevišķos kvartālos, lai apgūst valodu, tradīcijas.

Reklāma
Reklāma

Latvijā nav pieredzes uzņemt simtiem bēgļu no islāma valstīm. Bet tiem, kas veido politiku, jādomā, kas notiks pēc tam! Pēc lēmuma pieņemšanas, ka ņemam bēgļus. Un, manuprāt, savas civilizācijas aizsardzība nav nekas nosodāms, bet nepieciešams. Aizsargāt māju pret nelūgtu viesi nenozīmē, ka tu nodod demokrātijas un liberālisma principus.
Visu interviju lasiet 10. novembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.