Publicitātes foto

“Mūsu uzņēmums Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatorā iestājās 2012. gada nogalē un darbojās tur divus gadus. Atskatoties uz šo periodu, tas bija pareizs solis, jo inkubators palīdzēja ar telpu īri, mārketinga aktivitātēm un organizēja tirdzniecības misijas uz ārvalstīm. Tas palīdzēja meklēt pirmos klientus. Tāpat noderīgas bija mentoru sniegtās zināšanas un kontakti. Mūsu gadījumā izdevīga bija arī inkubatora atrašanās vieta tuvu Ventspils Augstskolai, jo tas ļāva ērtāk no studentu vidus piesaistīt pirmos darbiniekus,” uzņēmuma “TestDevLab” startu atceras tā līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Kopš 2016. gada beigām jaunajiem uzņēmējiem vai vismaz lielisku ideju ģenerētājiem pēc trīs gadu pauzes atkal radusies iespēja izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītos un Eiropas Savienības atbalstītos biznesa inkubatorus, saņemot palīdzību biznesa uzsākšanā. 30 miljoni eiro – tik liela summa atvēlēta septiņu gadu projektam.

“Biznesa inkubators ir vieta, kur uzņēmējs var saņemt padomu, konsultācijas, kā arī izmantot inkubatora t. s. koprades telpas savai darbībai,” stāsta LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, kura norāda, ka inkubatorā uzņēmējiem nodrošināts arī tehniskais atbalsts. Tāpat inkubators piedāvā arī dažādas konsultācijas, seminārus par specifiskām tēmām, kuri būs speciāli domāti tikai inkubatora klientiem. “Ne mazāk svarīgi – inkubatorā klientam būs iespēja saņemt palīdzību arī grāmatvedības un mājas lapas izveidei, prototipēšanai un līdzīgiem pakalpojumiem. Kas gan jāņem vērā – šos pakalpojumus nodrošināsim ar 50% līdzfinansējumu, jo tie būs iepirkti ārpakalpojumi,” sacīja L. Očagova. Uzņēmumiem, kas nolēmuši izmantot inkubatora pakalpojumus, Ervins Grīnfelds iesaka pašiem aktīvi interesēties par mārketinga aktivitātēm, mentoriem un tirdzniecības misijām. Savukārt inkubatoriem ir svarīgi sadarboties ar citiem inkubatoriem gan Latvijā, gan ārvalstīs, īpaši tik strauji augošā jomā kā informācijas tehnoloģijas.

Perēt – ne ilgāk par sešiem mēnešiem

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007. – 2014. gads) paveiktais Ekonomikas ministrijai nav licies gana labs, atzīst LIAA speciāliste Laura Očagova. Tāpēc LIAA šoreiz grožus ņēmusi nedaudz ciešāk. Iepriekš LIAA ar iepirkuma palīdzību nopirka biznesa inkubatoru operatorus. “Tolaik bija viens galvenais inkubators un filiāles, kuras bija ļoti vājas – tās uzturēja tikai tāpēc, ka līgums to paredzēja, bet aktīvas darbības nebija. Tagad inkubatori strādās un pārklās visu Latviju. Iepriekš dažādu iemeslu dēļ atbalsts bija tikai pilsētā, kurā atradās inkubators,” kļūdas norāda LIAA pārstāve. Tagad katrs inkubators būs neatkarīgs, taču sadarbība starp tiem kļūšot krietni labāka.

Citas atšķirības – ar katru klientu veiks daudz intensīvāku darbu. Vērtēs uzņēmuma izaugsmi, strādās arī pie paša uzņēmēja zināšanu līmeņa bagātināšanas par to, kā plānot finanses, organizēt uzņēmējdarbību utt. “Gadījās, ka uzņēmēji izmantoja tikai tos pakalpojumus, kurus uzskatīja par vajadzīgiem. Tagad inkubatora komanda mēģinās saprast, kāds pakalpojums attiecīgajā stadijā uzņēmējam būs labākais. Ļoti svarīgs jaunums būs arī pirmsinkubācijas posms, kurā varēs piedalīties tie, kuriem galvā ir ideja, bet nav uzņēmuma, kā arī tikko nodibināti uzņēmumi bez pamatzināšanām. Šī fāze maksimāli ilgs sešus mēnešus, kurā noslīpēs biznesa ideju un apskatīs produkta potenciālu. Pēcāk jau nāks darbs inkubatorā.”

Ne visus uzņēmumus atbalstīs

Tiem, kuri vēlas pasildīties inkubatorā, gan jāņem vērā, ka tas paredzēts ne visiem uzņēmumiem. Piemēram, neesot atbalstāmas tās nozares, kas figurē visos ES projektos, – tirdzniecības, nekustamo īpašumu, lauksaimniecības nozares, zivsaimniecības uzņēmumi, kā arī ieroču ražotāji. “Nav obligāta tehnoloģiskā ievirze, bet mums patīk, ja produkts ir inovatīvs un ar eksporta potenciālu,” pastāstīja L. Očagova.

Kopējā pieejamā summa ir nedaudz mazāka kā iepriekšējā periodā – 30,8 miljoni eiro (iepriekš – 35 miljoni eiro). Maksimāli viens uzņēmums var saņemt atbalstu 200 000 eiro apmērā, ko gan saņems tikai retais. “Maksimālo apmēru piešķirsim tikai tiem, kuriem būs inovatīvas idejas un eksporta potenciāls. Visiem tādu summu mēs nemaz nevarētu iedot. Savukārt laika periods, ko pie mums var pavadīt, ir četri gadi, vidēji gan klienti inkubējas divus trīs gadus.”

Kas notiek pēc tam?

“Pēc līguma beigām sagaidām, ka uzņēmums noteiktu laiku mums iesniegs informāciju par tā finanšu rādītājiem, lai mēs analizētu un skatītos, kāds bijis inkubatora devums uzņēmuma attīstībā. Tāpat sagaidām, lai klients, runājot par savu biznesa attīstību, stāstītu par inkubatorā iegūto pieredzi, lai tādā veidā iedrošinātu arī citus,” norādīja L. Očagova.

Rīdziniece: svarīgi reģionālie inkubatori

RISEBA Radošā biznesa inkubatora vadītāja Iveta Cīrule: “Ļoti pozitīvi skatos uz to, ka valstī ir tādi inkubācijas atbalsta projekti. Pasaulē jau sen ir pierādīts, ka šādām programmām ir ļoti pozitīvi rezultāti. Īpaši svarīgi, ka būs reģionālie inkubatori, kas cilvēkiem dos iespēju saņemt pirmo informāciju, izmantot mentoru pakalpojumus, apmācības, biroju telpas. Tā ir cerība, ka arī ārpus lielajām pilsētām būs iespēja spert pirmos soļus biznesā. Kopumā valsts iesaisti jaunu uzņēmumu atbalstā vērtēju pozitīvi – gan šo inkubācijas programmu dēļ, gan vairāku apmācības programmu organizēšanu. Pozitīva iespēja ir arī mikrouzņēmuma nodokļa statuss, jo ir būtiski sākumā atsperties. Katrā gadījumā iespējas ir, varbūt tās vajadzētu vairāk popularizēt.”

Uzziņa

* Kopējais pieejamais finansējums: 30,8 miljoni eiro (26 198 233 eiro – ES fondu nauda, 4 623 217 eiro – Latvijas finansējums).

Laika periods: 2017. – 2023. gads.

Pieteikšanās sākās 2016. gada 1. decembrī (līdz 2016. gada 31. decembrim bija saņemti vairāk nekā 125 pieteikumi visā Latvijā).

Iepriekšējā plānošanas perioda visvairāk zināmie veiksmes stāsti:

“Giraffe 360” – veido 360 grādu panorāmas virtuālās tūres tūrisma objektiem, nekustamajiem īpašumiem u. c. Pavisam nesen piesaistīja 500 000 eiro investīcijas.

“Kiwi Cosmetics” – eko kosmētikas ražotājs, kuru pirms gada jau iegādājās “Olainfarm”.

“Lat Eko Food” – Baltijā pirmais ekoloģiskās bērnu pārtikas ražotājs.

“Livani Eko Group” – uzņēmuma pamatdarbība ir organisko atkritumu pārstrāde, izmantojot vermikompostēšanas tehnoloģiju, ar kuras palīdzību, pārstrādājot organiskos atkritumus, tiek ražots pilnvērtīgs, ekoloģiski tīrs un bioloģiski aktīvs augsnes mēslošanas līdzeklis “Hubio” – sliekkomposts jeb biohumoss.

“TestDevLab” – IT uzņēmums, kurš izmēģina pro­grammatūru pirms to laišanas tirgū, meklējot nepilnības un kļūdas. Sadarbojas ar “Skype”, “Microsoft”, “Latvenergo” u. c.

Biznesa inkubatoru aptveramās teritorijas

• Radošo industriju Biznesa inkubators Rīgā – Elizabetes iela 45/47;

• Liepājas Biznesa inkubators – Dārza iela 4/8;

• Kuldīgas Biznesa inkubators – Pilsētas laukums 4;

• Ventspils Biznesa inkubators – Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1;

• Talsu Biznesa inkubators – K. Valdemāra iela 17A;

• Jūrmalas Biznesa inkubators – Dubultu prospekts 4;

• Jelgavas Biznesa inkubators – Peldu iela 7;

• Bauskas Biznesa inkubators – Katoļu iela 3;

• Siguldas Biznesa inkubators – Pils iela 16B;

• Ogres Biznesa inkubators – Akmeņu iela 47;

• Valmieras Biznesa inkubators – Purva iela 12A;

• Madonas Biznesa inkubators – Blaumaņa iela 3;

• Jēkabpils Biznesa inkubators – Rīgas iela 111;

• Rēzeknes Biznesa inkubators – Baznīcas iela 19;

• Daugavpils Biznesa inkubators – Viestura iela 2.