Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. jūnijs, 2012
Drukāt

Inovācija no izbērtas kravas


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

“Nejauši izbēru mulčas kravu lielā peļķē un atstāju to. Pēc gada skatos – krava kūp. Tā radās doma skaidrot, kādi procesi notiek un vai tos var lietderīgi izmantot,” par savu inovāciju – trūdzemes ražošanu no koksnes atlikumiem – stāsta Jaunsvirlaukas pagasta saimnieks Agris Zakss, SIA “Bio augsne & mulča” īpašnieks.

 

Viņš atbalstu savas inovācijas komercializēšanai meklēja Zemgales reģionālajā kompetenču attīstības centrā un patlaban sadarbojas ar pētniekiem no SIA “Bioefekts”, kas izņem no augsnes labās baktērijas, pavairo tās un atdod trūdzemes gatavošanai. “Piedāvāju 28 veidu trūdzemi, kuras auglība līdz ražas vākšanai vairs nav jāuzlabo. Pieprasījumu nespēju apmierināt. Esam iecerējuši ar ES atbalstu Priekulē būvēt rūpnīcu, kas izmaksās Ls 70 000,” tā A. Zakss.

Arī vannu un izlietņu ražotājam SIA “PAA” inovācijas atbalsts ir ļoti svarīgs. Uzņēmuma vadītājs Pēteris Treicis teic, ka līdzšinējā pieredze rādot – vislabākā sadarbība jauna dizaina vannu radīšanā līdz šim bijusi ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem. “Tā ir neformālā sadarbība, bez birokrātijas. Mēs redzam mirdzošas studentu acis, kas mūs iedvesmo. Ikdienā radošumu ir grūti saskatīt,” stāsta P. Treicis. Piebildīsim, ka pērn SIA “PAA” izlietne, kuras dizainu izveidoja LMA studenti, ieguva LIAA Eksporta un inovācijas balvu. P. Treicis teic, ka LIAA ar atbalstu inovācijām palīdz vien jau pieredzējušiem uzņēmumiem, iesācējiem tas jāmeklē citviet. Kopā ņemot, sadarbība ar LIAA esot laba. SIA “PAA” patlaban izmanto LIAA atbalstu no programmas, kas paredzēta jaunu produktu ieviešanai. Agrāk ir arī saņemts atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs.

 

189 atbalsta sniedzēji – vai nav par daudz?

Latvija, kā zināms, pēc inovāciju daudzuma ES atrodas atpalicējos. Tas arī vairs īpaši nepārsteidz tāpēc, ka zinātnei un pētniecībai mūsu valstī atvēl vien 0,9% no iekšzemes kopprodukta, tostarp paši uzņēmēji 0,3%. Atvēlētā nauda ir vairākas reizes mazāka nekā ekonomiski attīstītajās valstīs.

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gan sola, ka līdz 2015. gadam atbalsts kāpšot līdz 1%, bet 2020. gadam – līdz 1,5% no IKP, kas gan ir mazāk nekā Lisabonas stratēģijā noteiktie 3%. Ieguldījumi inovācijās stiprina gan Latvijas, gan arī visas ES konkurētspēju.

 

Protams, svarīgi ir saņemt vairāk naudas, tomēr tikpat svarīgi ir arī saimnieciski tērēt patlaban piešķirtos naudas līdzekļus.

SIA “Latvijas Tehnoloģiskais centrs” (LTC) pēc Eiropas Komisijas ieteikuma īstenotajā projektā “InnoLaSME” divu gadu laikā noskaidrots, cik efektīvi darbojas inovāciju atbalsta struktūras (tehnoloģiskie parki, zinātnes centri, biznesa inkubatori u. c.), izveidota elektroniskā rokasgrāmata “Inovācijas atbalsta struktūras uzņēmējiem Latvijā”, kura bez maksas pieejama inovāciju portālā www.innovation.lv.

Izrādās, ka inovāciju atbalstu uzņēmējiem Latvijā sniedz 189 uzņēmumi. Visos reģionos rīkotajās Bezgalīgo iespēju dienās, tiekoties ar ar 263 uzņēmējiem, noskaidrots viņu viedoklis par sadarbību ar šīm organizācijām.

 

Ar ko neapmierināti uzņēmēji

Izrādās, ka uzņēmēji nespēj orientēties milzīgajā informācijas plūsmā, viņi nav apmierināti ar esošo infrastruktūru (ceļi, komunikācijas, pašvaldību īpašumu izmantošanas kārtība, ierobežotā biznesa inkubatoru darbības teritorija u. c.). Projekta laikā identificētā trešā problēma ir uzņēmēju nespēja saskatīt valsts ieinteresētību uzņēmējdarbības izaugsmes rosināšanā, par ko liecina neadekvāts nodokļu slogs un pārāk birokrātiskās procedūras atbalsta saņemšanai.

 

Tāpat uzņēmēji maz zina un maz piedalās ES pētniecības programmās, tostarp 7. ietvara programmā, “Eureka” un citās. Projekta īstenotāji vakar iepazīstināja ar aptuveni 20 priekšlikumiem situācijas uzlabošanai un ieteikumiem šo priekšlikumu īstenošanai.

 

Piemēram, ieteikts izveidot inovatīvai uzņēmējdarbībai veltītu informācijas apstrādes un izplatīšanas tīklu (institūciju), kas atlasītu svarīgāko informāciju, to sistematizētu un izplatītu šajā tīklā. Informācijas tīkls jāveido, iesaistot tajā “InnoLaSME” projektā apzinātās inovāciju atbalsta struktūras, un tas regulāri jāpapildina ar jaunām vienībām. Tāpat ieteikts veidot vairāk biznesa inkubatoru (šajā darbā aktīvāk jāiesaistās pašvaldībām), to filiāles un deleģēt šiem inkubatoriem tiesības izplatīt informāciju un veikt pirmsinkubēšanas pasākumus.

Kā norāda LTC pārstāve Dzintra Znotiņa, tikšanās laikā reģionos uzņēmējus visvairāk interesēja praktiskas sarunas ar Hipotēku bankas, Patentu valdes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kā arī uzņēmēju veiksmes stāsti. Katrā pasākumā vienam uzņēmumam veica inovācijas kapacitātes novērtējumu, kas arī raisīja dalībnieku interesi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+