Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. aprīlis, 2015
Drukāt

Vislielākajā Baltijas valstu lauksaimniecības izstādē Tartu maz Latvijas uzņēmumu

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš
Viedokļi

Daiga Mellere, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja: "Tartu izstādē biju pērn, tāpēc šajā gadā rīkoju braucienu uz šo pasākumu mūsu un Alsungas novada lauksaimniekiem un mājražotājiem. Brauciena mērķis bija paplašināt redzesloku un atrast mājražotāju kooperatīvam "Kuldīgas labumi" kontaktus ar Igaunijas mājražotāju kooperatīviem. Savas ieceres īstenojām, turklāt vakarā vēl aplūkojām Tartu. Igaunijā ļoti daudzi mājražotāji izmanto "LEADER" programmas iespējas. Tartu izstāde no līdzīgas Latvijas izstādes Rāmavā atšķiras ar vērienu. Aplūkojot izstādi, varam izjust Igaunijas lauksaimniecības nozares vērienu, to, kā popularizē vietējos mājražotājus."

Gatis Brencis, Latvijas izlases zāģeris: "Tartu izstāde profesionālajiem mūsu reģiona zāģeriem ir sezonas atklāšanas sacensības. Igauņi ne ar ko nepārsteidza – sacensību organizācija bija precīza, akurāta. Visticamāk, Latvija šādas sacensības nerīko tāpēc, ka mūsu cilvēki nevēlas uzņemties atbildību."

Atšķirīgais no Rāmavas izstādes

Ar vērienu rīkota traktoru parāde vienā no pilsētas ielām divas dienas pirms izstādes, divreiz vairāk dalībnieku un vismaz trīs reizes vairāk apmeklētāju nekā lauksaimniecības un mežsaimniecības izstādē Rāmavā Pierīgā – tie ir nedaudzi no Tartu lauksaimniecības izstādi raksturojošiem rādītājiem. Precīzāk – vienlaikus notikušām četru nozaru izstādēm, tostarp lauksaimniecības, koksnes pārstrādes un mežsaimniecības, pārtikas un hortikultūras izstādes, kur Latvijas pārstāvji un Latvijā ražotie produkti, ar atsevišķiem izņēmumiem, īpaši pamanāmi nebija.

Latvijas vārdu profesionālo zāģeru sacensībās gan spodrināja Gatis Brencis, kas spēcīgo somu un igauņu konkurencē ar jaunu Latvijas rekordu ieguva 2. vietu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī nedēļu agrāk Rāmavā notikušajā lauksaimniecības izstādē dalībnieku no Igaunijas tikpat kā nebija. Tartu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas tēmai veltītā izstāde no citām izstādēm kaimiņvalstīs aizvien atšķiras ar inovāciju vai vismaz jauniem, agrāk Igaunijas tirgū nepiedāvātiem produktiem. Tos izstādes katalogā un stendos izcēla ar īpašu auna attēla logo.

Skatītāju piesaistei

Ains Sarvs, “Rotator Esti” pārdošanas vadītājs, atzina, ka gandrīz piecus metrus augstā un tikpat platā “Hitachi” kravas automašīna ar 63,5 tonnu kravnesību izstādē lielā mērā nokļuva sagadīšanās, nevis inovācijas dēļ. “Spēkratu skatītājiem rādām pirmo reizi. Tas iespējams tāpēc, ka šo kravas mašīnu pārvedām no Tallinas uz izmantošanas vietu degakmens raktuvēs Narvā un lēmām pa ceļam parādīt Tartu,” skaidroja Sarvs. “Hitachi” milzis patiešām piesaistīja apmeklētājus, īpaši jaunos, kas labprāt izmēģināja šofera vietu kabīnē, kamēr vecākās paaudzes cilvēki bildējās pie riteņiem cilvēka augumā. “Hitachi” lieltonnāžas kravas auto patērē stundā līdz 200 litriem degvielas, piekrauts tas sver līdz pat 110 tonnām. Protams, pa vispārējās lietošanas ceļiem tas pārvietoties nedrīkst.

Nelielu vilšanos apmeklētājiem sagādāja arī Latvijā zināmais Lietuvas uzņēmums “Dotnuvos projektai”, kas bija solījis parādīt pērn Boloņā izstādē “EIMA” “Gada traktora” laureāta nosaukumu ieguvušo “Case IH Magnum 380 CVX” traktoru. Starptautiskajā izstādē SIMA Parīzē šo traktoru atzina arī par 2015. gada lauksaimniecības mašīnu jaudas kategorijā no 280 līdz 400 ZS. Ļoti reti traktoriem balvas piešķir divos konkursos.

Praktiskā inovācija

Stendā un izstādes katalogā kā inovācija bija uzrādīts arī portatīvais Itālijas “Dinamica Generale” lopbarības analizators. Kompaktais analizators sver aptuveni 20 kilogramus un nosaka sešas septiņas lopbarības sastāvdaļas dažu desmitu sekunžu laikā. “Ja 2000 tonnu tvertnē skābbarību liek 3 – 5 dienas, bet vēlāk patērē vairākus mēnešus, tad kvalitāte mainās un to vajag saimniecībā uz vietas noteikt. Šādi aparāti būtu vajadzīgi konsultantiem, kas veido barības devas,” atzina zemnieku saimniecības “Kalna Dambrāni” piederošā Latvijas ražīgākā ganāmpulka saimniece Iveta Tīrumniece.

Patlaban saimnieki lopbarības paraugus ļoti daudz sūta uz Lauksaimniecības universitātes laboratoriju, kur sezonas laikā rezultāts jāgaida pat vairākas nedēļas. Portatīvais analizators maksā no 22 000 līdz 30 000 eiro. To varētu izmantot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, pirkuma maksu iekļaujot pakalpojuma cenā. Iespējams, vairākas saimniecības varētu veikt kopīgu pirkumu, pieļauj I. Tīrumniece. Interesanti, ka SIA “KGM” ar portatīvo analizatoru noteica lopbarības kvalitāti, tomēr patlaban vairs šo pakalpojumu nepiedāvā.

Igaunijas “Maamess” izstādē pirmo reizi Igaunijā rādīja Somijas uzņēmuma “Volter” ar šķeldu darbināmu siltuma un elektroenerģijas ražošanas moduli. Viena moduļa maksimālā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 40 kW, siltuma ražošanas jauda – 100 kW. Iekārtas jauda ir regulējama. Divdesmit četrās stundās vajag 4,5 kubikmetrus šķeldas. Viens agregāts nodrošina ar vajadzīgo siltumu un elektroenerģiju desmit privātmājas vai 32 dzīvokļus. Vienas iekārtas cena ir aptuveni 
200 000 eiro (bez nodokļiem). Igaunijā pirkums atpelnīšot sevi 3 – 5 gadu laikā. Iekārtas var saslēgt arī virknē, kas jau darīts citās pasaules valstīs.

Noskaidroju, ka Latvijā patlaban līdzīgu Vācijā ražotu “Spanner” koksnes gāzģeneratoru izmanto Jaunjelgavā, kur tas ziemā nodrošina siltumenerģiju skolai, bērnudārzam un vairākām daudzdzīvokļu mājām. Savukārt elektrību pārdod kopējā tīklā par 14 centiem/kWh.

Izstādes apmeklētāju interesi remdēja arī “Berthoud Raptor FC 4240” pašgājēju smidzinātājs – pirmā šāda veida mašīna Baltijas valstīs.

“Wood mizer” jaunais lentzāģis, Ginesa grāmatas rekordists “New Holland” kombains ar 13,6 metru hedera platumu, “Liugong ” e-sērijas ekskavators, “Fogmaker” dzinēja nodrošinājums pret ugunsnelaimi – jaunumi, kam izstādes rīkotāji aicināja pievērst uzmanību.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+