Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. jūlijs, 2013
Drukāt

Inovāciju jomā Latvijā viens no sliktākajiem sniegumiem ES


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Inovācijas barometra nule publiskotajā progresa ziņojumā par situāciju inovāciju un pētniecības jomā ES Latvija jau ierasti parādās ne pārāk labā gaismā. Dažādos rādītājos mūsu valsts rodama pēdējās vietās. 


Progresa ziņojumā arī norādīts, ka Latvijā ir viens no pieticīgajiem rādītājiem ES attiecībā uz izgudrotāju skaitu, turklāt trūkstot arī atvērtas un pievilcīgas pētniecības sistēmas. Tiesa gan, relatīvas priekšrocības esot vērojamas cilvēkresursu un finanšu pieejamībā.

Kavēkļus inovāciju attīstībai nesen apsprieda arī pašmāju zinātnieki diskusijā “Efektīvas inovācijas politikas un inovācijas sistēmas veidošanas līdzšinējā prakse, perspektīvas un aktuālie uzdevumi Latvijā”.

“Latvijā joprojām ir vāja izpratne par inovāciju, jo īpaši valsts pārvaldes ie-stādēs. Šai situācijai ir savi objektīvi iemesli,” uzskata Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš. “Būtiskākais ir tas, ka 90. gadu sākumā Latvijā iznīcināja visa publiskā sektora inovāciju infrastruktūru – eksperimentālās rūpnīcas, konstruktoru birojus, eksperimentālās darbnīcas, kā arī testēšanas laboratorijas. Palika tikai dažas, piemēram, uzņēmumā “Grindeks”,” skaidro I. Kalviņš. Vēl kā būtisku problēmu vājajai inovāciju attīstībai viņš min valsts centienus piemērot Latvijas ekonomikai pasaules lielo ekonomiku darbības modeļus.

“Tas ir pareizi, ja ir liela ekonomika ar lielu iekšējo tirgu un lieliem uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt pētniecības centru uzturēšanu jaunu produktu izstrādei un zinātnieku algošanai šim darbam. Es Latvijā nezinu nevienu uzņēmumu, kurā šāds centrs būtu, augstākais – viens divi cilvēki kaut ko dara,” uzsver I. Kalviņš.

Latvijas Inovatoru apvienība, kuru vada I. Kalviņš, piedāvā atrisināt divus pamatjautājumus – investīciju piesaistē un noteikumu izstrādē, pēc kuriem šīs investīcijas var lietot. “Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvijā visa inovācijas sektora atbalsts tiek īstenots tikai ar ES līdzekļiem – valsts neinvestē pat līdzfinansējumu inovāciju veidošanā. Turklāt lielākā problēma ir tā, ka visus instrumentus un aparatūru, kas publiskā sektora zinātnei iegādāti par ES naudu, aizliegts lietot industrijas atbalstam,” skaidro I. Kalviņš. Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis Andris Nātriņš norāda: “Lai gan šajos indeksos Latviju redzam beigu galā, tomēr it visur tiek norādīts, ka pie mums vērojama pozitīva inovāciju attīstības tendence atšķirībā no citām valstīm. Tiesa gan, šai attīstībai Latvijā ir mazāks temps nekā kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā.”

Tikmēr Latvijas Tehnoloģiskā centra vadītājs Jānis Stabulnieks ir pārliecināts, ka Latvijai lielā mērā pietrūkst izpratnes par to, kā veidojama stratēģija inovāciju attīstībai. “Mums ir daudz zinātnieku, kuri zina, kā, bet nesaprot, kur un kā inovāciju lietot praktiskajā dzīvē. Tāpat nav valsts programmas, infrastruktūras un skaidras sistēmas inovācijas virzīšanai uz tirgu. Taču inovācija, kā sacījis kāds gudrais, ir process, ar kura palīdzību tiek ģenerētas idejas, kas vēlāk komercializējas,” norāda J. Stabulnieks.

 

inovactabs

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+