Vides inspektoru redzeslokā mēslu krātuves 10
Valsts vides inspektori intensīvi apmeklē saimniecības, lai pārliecinātos par kūtsmēslu krātuvju esamību un atbilstību Eiropas prasībām.
Šā gada 28. jūlijā beigsies Latvijai piešķirtais desmit gadu pārejas periods. “Pagaidām inspektori nevienu nesoda, tikai brīdina,” sarunā ar žurnālu “Agro Tops” atklāj Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere.
– Vai tiesa, ka no 28. jūlija pakaišu kūtsmēslus vairs nedrīkstēs uzglabāt uz lauka?
– No Ministru kabineta noteikumiem nr. 628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” izriet, ja novietne nodota ekspluatācijā līdz 2004. gada 28. jūlijam un tajā nav mēslu krātuves, 10 gadu laikā jāveic tās rekonstrukcija. Tas nozīmē, ka dzīvnieku novietnei, ja tajā ir 10 un vairāk dzīvnieku vienības, bet īpaši jutīgajās teritorijās piecas un vairāk dzīvnieku vienības, pēc 2014. gada 28. jūlijā ir jābūt nodrošinātai ar mēslu krātuvi. Pēc šī termiņa vairs nebūs spēkā atkāpe, kas pieļauj pakaišu kūtsmēslu pagaidu uzglabāšanu uz lauka.
– Kas notiks, ja saimniecībā ar 10 dzīvnieku vienībām pēc 28. jūlija krātuves tomēr nebūs?
– Saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kūtsmēslu krātuvju standartu, krātuves var būt dažāda tipa – vaļējas, slēgtas, taču tām jānodrošina notece un jābūt vircas savākšanai. Varianti ir dažādi.
Uz salmu virsmas, piemēram, krauti kūtsmēsli nav krātuve. Krātuves minimālās prasības ir definētas Ministru kabineta noteikumos nr. 628 – ūdens necaurlaidīga pamatne un sienas.
– Kā vides inspektors pārliecinās, vai notiek vircas noplūde?
– Vizuāli. Apejot apkārt pašai krātuvei, jau var redzēt, ir vai nav noplūdes. Ja ir noplūde pazemes ūdeņos, tad par to liecinās situācija tuvākajās upītēs un ezeros. Lagūnas tipa krātuvēm būs jānodrošina arī pazemes ūdeņu kvalitātes novērošanas sistēma.
Eiropas Komisijas plānos ir atzīt visu Latvijas teritoriju kā īpaši jutīgu, un tas nozīmē, ka arī novietnēm ar piecām dzīvnieku vienībām būs nepieciešamas kūtsmēslu krātuves.
Visu sarunu ar Inesi Kurmaheri lasiet žurnāla “Agro Tops” marta numurā.
