Instrukcijas valsts tēla aizstāvēšanai 0
Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis izteicies, ka būtiska nozīme vēstures politikā ir ārējās propagandas novēršanai, tādēļ kaimiņvalsts diplomātiem drīzumā izdos īpašu instrukciju, kā rīkoties, ja starptautiskajā vidē tiek izkropļoti fakti par Lietuvas vēsturi. Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) katru šādu gadījumu vērtējot atsevišķi.
Vēsturiskā atmiņa – politiskās cīņas lauks
“Valstiskajai apziņai nepieciešama atmiņa – vēstures izzināšana. Būdama nācijas turpinājuma priekšnosacījums, nācijas vēsturiskā atmiņa ir politiskās izpausmes zona un pat cīņas lauks. Tā nostiprina sakarus un tēlu pasaulē. Bet kad atmiņa cieš no propagandas, tas kropļo sabiedrības domāšanu un nacionālo drošību,” nesen Viļņā Lietuvas diplomātu sanāksmē izteicies A. Ažubalis.
Viņš uzsvēris, ka tuvākajā laikā Lietuvas diplomāti saņems īpašas instrukcijas, kurās būs minēts, “kā adekvāti reaģēt uz faktu izkropļošanu, kas parādās starptautiskajā vidē, un tādējādi aizstāvēt Lietuvas godu.”
Lai arī Lietuvas ārlietu ministra izteikums par ārvalstu propagandu ir diplomātisks, tomēr var saprast, ka runa ir par attiecībām ar Krieviju, jo bieži oficiālā Maskava nāk klajā ar “antibaltijas” retoriku. “Mēs izvērtējam Maskavas izteikumus, vadoties pēc saprāta un Latvijas interešu viedokļa. Ir gadījumi, kad skaidri nepieciešams atgādināt vēstures faktus, bet ir arī gadījumi, kad Krievijas amatpersonas mēģina izprovocēt Latvijas reakciju un iesaistīt to bezjēdzīgā diskusijā,” skaidro ĀM parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs.
ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis piebilst – ja starptautiskajā vidē par Latviju vai tās vēsturi tiek izplatīts nepatiess viedoklis, diplomāti, balstoties uz valsts oficiālajām nostājām, reaģē. Nepastāv kāda īpaša grāmatiņa, kas visiem tiek izdalīta, taču katra oficiālā nostāja var kalpot par sava veida instrukciju,” teica J. Sīlis.
Pēdējā laika “antibaltijas” retorika saistīta ar prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu saliedēt dažādas Otrā pasaules kara veterānu organizācijas. Par šo iniciatīvu izteicies Krievijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Aleksandrs Lukaševičs, kurš paudis neizpratni par Latvijas prezidenta vārdiem, ka karā “nav bijis uzvarētāju”, un nosaucis to par “PSRS un tās sabiedroto tautu zaimošanu, kuras atbrīvojušas pasauli no fašisma”. Uz šiem izteikumiem Ārlietu ministrija reaģējusi, norādot, ka “Krievijas ĀM oficiālā pārstāvja paziņojums ir iejaukšanās no malas, sagrozot iniciatīvas būtību”. “Nav apšaubāms Krievijas tautas ieguldījums uzvarā pār nacismu, un Otrais pasaules karš Krievijas tautai ir cirtis smagas rētas. Tādēļ aicinām Krievijas ĀM izturēties ar cieņu pret centieniem sadziedēt kara cirstās rētas Latvijā,” skaidro J. Sīlis.
V. Makarovs skaidro, ka, runājot par tādiem vēstures jautājumiem kā Latvijas okupācija, Latvijas draugi jautājumus daudz neuzdodot un saprotot mūsu valsts pozīciju – starp tām ir ES, NATO un vēl daudz citu valstu.
ĀM parlamentārais sekretārs atsaucas uz aptauju, kurā Krievijas iedzīvotāji Latviju atzinuši par vienu no lielākajiem ienaidniekiem. “Būtiski ir cilvēciskie kontakti. Kad krievi atbrauc uz Rīgu, viņi redz citu bildi – ka šeit nav naida pret krieviem un pret viņiem izturas laipni. Viņi aiziet uz dažādiem muzejiem, tostarp okupācijas,” teica V. Makarovs.
Jāizmanto iespējas
Latvijas Universitātes pasniedzējs O. Skudra uzskata, ka Latvijas ĀM būtu jāizmanto tas, ka Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un tās programmā jāiekļauj arī ar Okupācijas muzeju saistītas aktivitātes. Tāpat viņš aicina atcerēties, ka 2015. gada pirmajā pusē Latvija būs prezidējošā valsts ES padomē, Latvijā būs jauns parlaments, turklāt prezidentūras laiks sakrīt ar Otrā pasaules kara beigu 70. gadadienu, kas Krievijā tiks plaši atzīmēta, un papildu spriedzi var radīt jau minētā sakritība. “Jāskatās, kas līdz tam tiks izdarīts no Latvijas vēsturnieku puses. Pagaidām no viņiem nejūtu aktivitātes. Domāju, ka Krievija jo sevišķi vēlēsies uzsvērt 9. maiju un dažādas retorikas intensitāte līdz apaļajai jubilejai varētu pieaugt,” spriež O. Skudra.
