Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Insulta sekas jānovērš pirmajos mēnešos

insults_14

“Plānojam jau nākamajā nedēļā uzsākt insulta pacientu mājas aprūpi. Cilvēku, kuriem ir jāpalīdz atgriezties dzīvē pēc pārciesta insulta, ir daudz, jo apkalpojam visus rīdziniekus,” stāsta medicīniskās firmas “Dziedniecība” galvenā ārste Gaļina Muračkovska.

 

Viņa skaidro, ka medicīnas iestāde jau paplašinājusi savu darbinieku skaitu ar fizioterapeitiem. Viņi, tāpat kā līdz šim medicīnas māsas vai ārsta palīgi, sniedzot mājas aprūpes pakalpojumus, dosies pie insulta slimniekiem, lai palīdzētu novērst slimības radītās sekas. Insulta pacientiem, kuri pēc ārstēšanās slimnīcā saņēmuši rehabilitācijas ārsta vai arī sava ģimenes ārsta nosūtījumu, par fizioterapeita, ergoterapeita vai audiologopēda mājas vizītēm nav jāmaksā.

 

Kam maciņš 
biezāks, tas atlabst

“Gaidīt atdevi no rehabilitācijas, lai tā izmainītu pacienta funkcionālo stāvokli, var tikai pirmajos sešos mēnešos pēc insulta. Jo intensīvāk ar insulta slimnieku strādā pirmajos trīs mēnešos, jo rezultāti ir labāki,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas fizikālās medicīnas un rehabilitācijas galvenais speciālists profesors Aivars Vētra. “Ja pacients pēc pārciesta insulta ir nogaidījis piecus mēnešus rindā uz rehabilitāciju, var cerēt tikai uz brīnumu.”

Latvijas Rehabilitologu asociācija kopā ar Latvijas Neirologu asociāciju izstrādājusi insulta pacienta veselības un darba spēju atgūšanai vislabvēlīgāko scenāriju. Pacientam ne vēlāk kā piecu vai sešu stundu laikā pēc insulta sākuma jānonāk kādā no sešām Latvijas slimnīcām, kurā ir īpaša insulta vienība un pieejamas modernas izmeklēšanas un ārstēšanas iespējas. Slimības akūtajā posmā pirmie valsts apmaksātie rehabilitācijas pasākumi notiek jau slimnīcā nodaļā, bet pēc tam insulta pacients tos var saņemt vai nu stacionāri rehabilitācijas centrā “Vaivari”, vai arī dažu ārstniecības vai rehabilitācijas iestāžu dienas stacionāros. Aivars Vētra uzskata, ka šajā sistēmā lieliski iederēsies arī rehabilitācija pacienta dzīvesvietā, kas šogad iekļauta valsts apmaksātas mājas aprūpes pakalpojumu grozā.

Diemžēl uz valsts apmaksātu rehabilitāciju insulta pacienti šobrīd spiesti gaidīt rindā pat vairākus mēnešus. Arī tad vēl par to jāpiemaksā diezgan ievērojama naudas summa, tādēļ nereti rodas situācija, ka pacienta vai viņa tuvinieku maciņa biezums nosaka, vai viņš kļūs vai nekļūs par invalīdu.

Piemēram, lai saņemtu stacionāro rehabilitāciju “Vaivaros”, insulta pacientam, ja vien viņš nav politiski represēta vai trūcīga persona vai arī neatbilst kādam no citiem kritērijiem, kas atbrīvo no pacientu iemaksas, par katru dienu jāmaksā Ls 9,50, turklāt iestājoties jāsamaksā uzreiz par pirmajām desmit dienām – 95 lati. Gaidīšanas rinda uz valsts apmaksātu rehabilitāciju – līdz trim mēnešiem.

 

Lai saņemtu stacionāro rehabilitāciju “Vaivaros”, insulta pacientam, ja vien viņš nav politiski represēta vai trūcīga persona vai arī neatbilst kādam no citiem kritērijiem, kas atbrīvo no pacientu iemaksas, par katru dienu jāmaksā Ls 9,50, turklāt iestājoties jāsamaksā uzreiz par pirmajām desmit dienām – 95 lati.

 

Rehabilitācijas centrā “Līgatne” valsts insulta slimniekiem apmaksā rehabilitāciju dienas stacionārā. “Uz valsts apmaksāto rehabilitāciju mūsu dienas stacionārā gaida simt insulta pacientu, bet mēnesī varam uzņemt 15 – 16,” pastāstīja reģistratūras darbiniece Gunita Alksne. Pacientam pašam jāmaksā gan par ēdināšanu, gan izmitināšanu, gan arī pacienta piemaksa – Ls 5 dienā. Kopā sanākot ap 15 latiem dienā. Nepieciešams arī ārstējošā ārsta, piemēram, neirologa vai ģimenes ārsta, nosūtījums. Ja tāda nav, var atlabt kādā no maksas rehabilitācijas programmām insulta pacientiem par Ls 297 (13 dienu kurss) vai Ls 425 (19 dienu kurss).

 

Līgumu 
slēgšana turpinās

“Prognozēju, ka fizioterapeiti un fizioterapeitu asistenti labprāt iesaistīsies mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā, jo tas varētu būt labs profesionāls izaicinājums. Taču šaubos, vai pietiks speciālistu, it īpaši attālākajos reģionos Kurzemē, Latgalē. Nav atrisināti arī daudzi tehniskie jautājumi, piemēram, kas apmaksās nokļūšanu pie pacienta, jo valsts maksā tikai par manipulācijām, nevis benzīnu. Fizioterapeiti arī īsti nav gatavi strādāt pacienta dzīvesvietā, kad jāpielāgo pacienta gulta rehabilitācijas vajadzībām vai jāsaskaras ar dažādām sociālām problēmām,” uzskata Latvijas Fizioterapeitu asociācijas vadītāja Daina Šmite.

Aivars Vētra domā, ka laukos būtu vajadzīgs vai nu īpašs pakalpojuma tarifs, vai ciešāka sadarbība ar pašvaldību, lai ieinteresētu fizioterapeitus mērot pie insulta pacientiem desmit vai divdesmit kilometrus.

 

Viena apmeklējuma tarifs mājas aprūpē šobrīd ir 11,47 lati. Fizioterapeitam ar insulta pacientu jādarbojas apmēram stundu. 

  

Ārsts raizējas, ka insulta pacientu rehabilitācija viņu dzīvesvietā darbosies izlases veidā un būs atkarīga no tā, vai tuvākajā apkārtnē dzīvo kāds fizioterapeits vai ergoterapeits.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) statistika, līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu šobrīd ir 238 fizioterapeiti, 12 fizioterapeita asistenti, 40 ergoterapeiti un 13 audiologopēdi. Piemēram, vairāk nekā divas trešdaļas no 13 audiologopēdiem strādā Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas medicīnas iestādēs.

 

 

Uzziņa

Insulta vienības 
Latvijā:

* Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā;

* Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikā;

* Liepājas reģionālās slimnīcas neiroloģijas nodaļā;

* Vidzemes slimnīcas neiroloģijas nodaļā;

* Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas neiroloģijas nodaļā;

* Daugavpils reģionālās slimnīcas neiroloģijas nodaļā.

* Pēc statistikas datiem, no katriem 100 tūkstošiem Austrumeiropas, tātad arī Latvijas, iedzīvotāju 300 – 500 saslimst ar insultu.

* Katru gadu ar insultu Latvijas slimnīcās nonāk ap 7000 slimnieku.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+