×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Anšlavs, Junora
Piektdiena, 25. maijs, 2018
13. maijs, 2018
Drukāt

Intars Rešetins: Mēs esam mediju upuri. VIDEO (2)

Foto: Karīna MiezājaFoto: Karīna Miezāja

20. maijā Dailes teātra Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos Alekseja Ščerbaka drāma “Balta vārna melnā krāsā”. Jaunā latviešu oriģināldramaturģijas iestudējuma režisors ir Intars Rešetins, un darbs pie tā viņam licis aizdomāties, kā būtu, ja paša meita kādreiz iemīlētu sveštautieti.

– Kas jūs lugā piesaistīja?
Intars Rešetins: – Pirmoreiz materiālu neizvēlos pats, un bija vien jāiemīļo, ja reiz tika dota iespēja strādāt ar to… Luga uzdod ļoti daudz jautājumu. Kara fons, sīrieši, bēgļi, bailes, ka islāms pārņems Eiropu, kristietību, mediju ietekme. Sabiedrībā par visu dominē tāds vispārināts viedoklis. Bieži vien esam, es pat teiktu, mediju upuri, jo informācijas un notikumu pasaulē tik daudz, ka paliekam it kā ārpus tiem, un mūsu viedoklis veidojas atsvešināti un pastarpināti.

Mediju ietekme uz cilvēku apziņu un zemapziņu, par ko arī lugā vēlos risināt stāstu, ir postoša. Mēģinot aplipināt aktierus ar tēmu ne tikai virsslāņa līmenī, bet uzrokot arī autora dziļi lugā iekodēto, es no aktieriem saņēmu tik pretrunīgus vērtējumus un viņu pasaules skatījumu, ka varu apgalvot, jā, mēs esam mediju upuri. Vai tā ir apzināta cilvēku, lai neteiktu nozombēšana, bet viņu domas veidošana kādā vēlamā virzienā? Vai tas ir straujais divdesmit pirmais gadsimts, kad nemitīgi skrienot neatliek laika iedziļināties? Kas aiz tā visa slēpjas? Kas ir iniciators vardarbībai pret cilvēku prātiem? Tiešām bizness? Lielo valstu plāni sarīdīt, pārdalīt teritorijas kārtējo reizi? Šobrīd, piemēram, ļoti sekoju līdzi, vai beidzot pieņems lēmumu aizliegt Latvijā raidīt Krievijas propagandas kanālus vai ne? To skatītāji dzīvo ačgārnā patiesībā. Ja Putinam pakļauto kanālu izplatīto cilvēki uztver kā patiesību, Latvijā veidojas konflikts. Trešā pasaules kara klātbūtne šķietami šobrīd nav aktuāla, taču man liekas, nedrīkstam par to nerunāt, jo turpat divtūkstoš kilometru attālumā Ukrainā mirst cilvēki. Es vēlētos panākt, lai ar izrādi ļaujam skatītājam aizdomāties, kas izraisa pasaulē notiekošo. Un kas esam mēs? Marionetes?

Pilnu sarunu ar aktieri lasiet pirmdienas, 14. maija, “Latvijas Avīzē”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kad klausos savas pusmāsas(latvietes, pilsones,dzimušas krievietes) žēlabās par latviešu, nacionālistisku attieksmi pret sevi, esmu apstulbis, kad tiek attaisnota Krievijas rīcība un cilvēku nāves Donbasā (Ukrainā).Stāvu klusu, gaidu, jo zinu, s.di viņai smadzenēs.Ko darīt??? Nezinu!!!

  2. mediji u.c. informatori graujoši ietekmēt var tikai tos ,kam nav sava mugurkaula , kas lokās visiem vējiem līdzi ; galvenais ir izpratne par to , kas tu esi ,ko šeit dari un kāda ir tava loma globālajos procesos ,
    bet to pat augstskolā nemāca ,tas jāapgūst pašmācības ceļā ! vēlu sekmes visiem !

Draugiem Facebook Twitter Google+