Integrācija un lojalitāte 0
Norūpējušies par lielo Latvijas pilsoņu skaitu, kas parakstījās, lai ierosinātu referenduma rīkošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vairāki ”Latvijas Avīzes” lasītāji mums atsūtījuši vēstules, daloties pārdomās par integrācijas politiku Latvijā.
Zigfrīds Kravalis ir nobažījies, ka turpmākie integrācijas pasākumi, kas vainagosies ar pilsonības piešķiršanu, palielinās tādu cilvēku skaitu, kas parlamenta vēlēšanās vēlēsies balsot par politiskajiem spēkiem, kuri grib graut Latvijas nacionālo valstisko neatkarību.
Miervaldis Ceimurs Dundagā satraucas par gadījumiem, kad, iespējams, pilsonības piešķiršana nav bijusi likumīga, tāpēc ierosina atkārtoti pārbaudīt jauno pilsoņu valsts valodas prasmes. Ja tiek konstatēts, ka latviešu valodu tie tomēr neprot, ir jāatņem pilsonība, tāpat gadījumos, ja pilsonis ir rīkojies pretvalstiski.
Savukārt Dace Apse Jūrmalā raksta, ka, viņasprāt, ir bezjēdzīgi tērēt miljonus integrācijai, ja daļa tikai ”saņem papīru, lai varētu doties prom no Latvijas”.
Gunārs Godiņš Smiltenē: ”Tā kā esam maza tauta, mums jābūt savaldīgiem, atceroties kādreizējos pāri nodarījumus valodai savā dzimtenē. Nedrīkst šo pārinodarījumu likt tagad manīt mazākumtautībām Latvijā. Mazākumtautību bērniem vajag arī savas skolas. Bet latviešu valodai, skolu beidzot, jābūt tādā līmenī, lai to brīvi pārvaldītu.”
