Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. augusts, 2015
Drukāt

Integrācija vienmēr būs Ahilleja papēdis. Saruna ar deputātu Ilmāru Latkovski (16)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība). Vairākus sasaukumus pēc kārtas viņš parlamentā vada Pilsonības migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Un šos jautājumus vēl gadiem ilgi būs jāšķetina. Latkovska kungs pastāstīja gan par komisijas darbošanos, gan par to, kā jūtas valdības partneru asi kritizētie nacionālisti.

– Nesen tikāt minēts kā jaunas partijas biedrs. Tur pieteikta Kalnietes kundze, virkne citu spīdekļu.

– Ļoti garāmejot, ļoti nenopietni esmu dzirdējis par jaunu partiju, bet man nav bijis pat mājiena tādā stāties. Saeimā esam divi Latkovski. Dažkārt mūs sajauc – varbūt tā šoreiz gadījies.

– Jūs neesat arī NA biedrs.

– Pagaidām ne, bet to īpaši neuzsveru. Man nav principiālu iebildumu iestāties partijā. No padomju laikiem man ir savs “klikšķis” pretoties prasībai būt partijā. Bet, kad cienījama kultūras darbiniece televīzijā vēstīja, ka viņa nekad nestāsies partijās, jo grib palikt brīva un neatkarīga, tas man nedaudz uzsita asinis. Kāpēc tad nevari būt partijā un palikt brīvs cilvēks?

– Ja pafilozofējam – vai Latvijā vajag dibināt jaunu partiju? Reformām, attīstībai? Cilvēki nereti sūrojas, sauc, ka politiskā vide ir iestāvējies pīļu dīķis.

– Nav vienas pareizās atbildes – vajag, nevajag dibināt jaunu partiju. Politiskajā vidē ņemas vieni un tie paši cilvēki. Nav liela jēga, jo tie paši kārtējo reizi pārgrupējas. Pēdējos laikos jaunradītās partijas neko spožu, paliekošu aiz sevis nav atstājušas. Neredzu resursus ārpusē, lai rastos, kas tiešām jauns. Lai gan – nereti jebkāda dīķa sakustināšana dod kaut kādu iznākumu. Nenoliedzami. Gan jau uz vēlēšanām jaunpartiju dibināšana turpināsies, lai gan šķiet, ka izsīkst to, kuri varētu būt atnākuši mesijas. No distances vērtējot, kaut kāda pozitīva loma bija Valdim Zatleram. Kaut tāpēc, ka viņš ieveda svaigus cilvēkus politikā.

– Pāriesim pie jūsu sabiedrības saliedēšanas darba. Kas jauns, kādas apspriežamas tēmas ir komisijas darba kārtībā?

– Atjaunojies komisijas sastāvs, jo notika vēlēšanas. Aktuālais joprojām ir tas, ka valdībai vairākkārtīgi esam norādījuši, ka integrācijas politikai, tai skaitā ar trešo valstu piederīgajiem, trūkst vienotas un mērķtiecīgas vadības. Tā ir izkliedēta, jūtams, ka labā roka nezina, ko dara kreisā roka. Ja kāds sāk labas lietas tad, kad beidzas Eiropas finansējums, citiem liekas, ka turpināt neko nevajag. Parlamentārās uzraudzības aspektā esam valdībai pieķērušies šai aspektā, ka integrācijai nav vienotas vadības, diemžēl grūti nākas ieskaidrot. Otra akcentējamā lieta – mūsu kuplā diaspora, un arī tajā ziņā svarīgi, lai valsts atbalsts ir precīzi mērķtiecīgs un produktīvs. Tautieši par ļoti nepieciešamu atzīst tālmācību, un tam vajag atbalsta pozīciju budžetā. Tas nozīmē iespēju bērniem, skolēniem saglabāt valodu, latvisko izglītību. Ja to neizdosies noturēt, tad nav jēga cerēt uz saitēm ar tēvzemi un iespējamu atgriešanos mājās.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Āfrikai Eiropā ar integrēšanu nebūs problēmu!

  2. Viss ir ļoti vienkārši. Viens vai daži cilvēki, kas atbrauc uz citu valsti tur dzīvot, ja negrib būt atstumti, integrējas. Ja kādas tautas pārastāvji var izveidot kopienu, viņi to izveidos, ja kopiena būs pietiekami liela, nekāda integrācija nenotiks. Labākā gadījumā viņi būs lojāli valstij, kurā viņi dzīvos. Ja kopiena būs ļoti liela, tā prasīs sev valstsnācijas tiesības, iekārtas maiņu sev par labu. Tas ir dabas likums un grozīt to ne ar kādiem līdzekļiem nevar. Piemēram, ASV: kamēr ieceļotāju bija maz, indiāņi valdīja pār savu zemi. Tagad viņi jau ir amerikanizējušies. Tā tas notiek visur. Otra lieta – ģērbšanās tradīcijas. Tas ir normāli, ka neierastais liekas jocīgs un ekstrēms. Īpaši, ja ļoti izceļas citu vidū. Piemēram, ortodoksālie ēbreji vai musulmanietes burkās (vai kā tur to apģērbu sauc). Mūsu gadsimtu tradīcijās, cilvēks, kas slēpj savu seju, ir bīstams. Vai nu vispār bandīts un laupītājs, vai arī tik pat bīstams specvienību karavīrs. Tas ir nosacījuma vai pat beznosacījuma reflekss. Arī zvēriem zvērs, kas slēpjas, ir bīstams. No šejienes arī bailes. Dabiski, ja šādu paslēpušos redz reti. Ja redzēs bieži, pieradīs un vairs nebaidīsies. Tāpēc ir jānošķir īsta ksenofobija no neīstas, kad cilvēki vienkārši baidās no neierastā. Gadu tūkstošiem tas ir nozīmējis tikai vienu – briesmas.

  3. KAD ‘PATRIOTI’ VISLATVEĻI BEIDZOT PIEVĒRSĪSIES DEKOLONIZĀCIJAI, KO ???

  4. viņš vēl runā par integrēšanu, kad nav ticis pie šeit jau esošo sveštautībnieku integrēšanas LATVIJĀ visus šos 25 gadus!!! Latkovskis un VAI NU pilnīgi ..!!? Vai bijis referendums vai šī jautājuma izskatīšana Saeimā, ka pie mums uzņems imigrantus???? NAV!!! PAR KĀDU INTEGRĒŠANU VIŅŠ SPRIEDELĒ KĀ PUSTRAKS!??

  5. Vai mums vispār ir vajadzīgi vēl šie papildus integrējamie,kuri pēc ekonomikas ministres vārdiem,šeit ilgi pat neuzturēsies? Par viņu uzņemšanu taču nav vēl pat Saeimas lēmuma?

  6. Ja Vienotības valdība grib brīvprātīgi uzņemt āfrikāņu bēgļus no Itālijas un Grieķijas,tad tai ir jāgādā arī par Itālijas un Grieķijas ienākuma nodokļa pēc maksātspējas un samazinātas 4% vai 6,8% likmes ieviešanu pārtikas pamatproduktiem un veselības obligātās apdrošināšanas atjaunošanu Latvijā,vēl līdz bēgļu uzņemšanai!

  7. Kāda vēl integrēšana? Atbildēt

    Papildus imigrantu uzņemšana no Āfrikas un Āzijas bez referenduma,tautai neprasot un pat bez izskatīšanas Saeimā,vispār nav pieļaujama!

  8. Tāpēc iztiksim,Latkovski, ar vienu Ahileja papēdi! Vēl otrs-āfrikāņi-mums nav vajadzīgs!

  9. katrs latvietis sev jājēju var atrast savu tautiešu vidū.
    sveštautu pabiras nav vajadzīgas…

  10. vai tad krievus – tos baltos kristiešus, kuri nemācās mūsu valodu un noliedz vēsturi, – vai viņus mēs jau skaitamies integrējuši, vai tomēr vēl – ne? Nesen notikušais referendums par krievu valodu – kā otro valstsvalodu, gan liecina, ka integrējušies viņi arvien vēl nav …
    Un kāda gan vēl te varētu būt runa par musulmaņu integrēšanu ?! Un pie tam – vēl “integrēšanu” neierobežotā daudzumā (!); jo lūk – ir izdomātas tādas “cilvēktiesības”, kas indivīdu tiesības stāda augstāk par tautu nacionālajām interesēm un jebkuros apstākļos ļauj tās neievērot;kā šajā gadījumā – piešķir viņiem “tiesības apvienoties ar savām ģimenēm”.

  11. Ahileja papēdis ir tāpēc ka integrāciju uzskata par summēšanu, pat mehānisku, skaitlisku procesu. Un summējas ne jau paši bet summē kāds no malas. Cilvēks nav aditīvs, mehāniski saskaitāms lielums. Cilvēki un jo varāk grupas ir veselumi un kā veselumi arī dzīvo un grib dzīvot. Bet valdības 4 gadu periodā veselumos nedomā. Vai Latvijā izņemot garīdzniekus un māksliniekus ir kāds kas domā veselumos un ilgtermiņā?

  12. Ceru, ka cienījamais deputāts darīs visu, lai palīdzētu pieņemt efektīvus, reālus un praktiskus lēmumus par bēgļu, kuru te būs, integrāciju. Igaunija nupat labus pret-getoizācijas priekšlikumus izstrādāja – nevis bāzt visus, kuri ierodas, tādās kolhoza kazarmās kā “Muceniekos”, bet izdalīt pa visu valsti, kur – tas ir svarīgi – viņi dzīvos igauniskā vidē un ne lielā pilsētā, kurā viņi ātri vien saprastu, ka var iztikt ar krievu vai angļu valodu. Lai veicas darbā!

  13. Integrācija notiek, diemžēl pretējā virzienā. Jauktajās ģimenēs pārsvarā latvieši integrējās krievu ģimenēs, dzīvo Krievijas informācijas telpā. Nedaudz labāks stāvoklis mazpilsētās un laukos, kur pārsvarā iebraucēji ir integrējušies latviešu sabiedrībā jau padomju laikos.

    • Nepiekrītu, ka tā “pārsvarā” būtu. Nupat iepazinos ar vienu Aleksandru, “dačņiku” kas atbraucis uz manu ciemu dzīvot vasarā. Vīrietis ap 20 gadiem. Runājām latviski. Es minēju, ka esmu pamanījis daudzus krievu vasarniekus, kuri atbrauc dzīvot vasarā, bet ne latviešu. Viņš saka – nu, es jau esmu krievs! Bet labāk latviski saprotu. Man abi vecāki ir krievi.
      Es nobrīnījos, bet tad atcerējos – man taču māte ir krieviete!
      Un tā es sapratu, ka vienā brīdī, pie vienas paaudzes, tā atšķirība – “krievs” vai “latvietis” paliek diezgan izplūdusi un maznozīmīga, ka šajā paaudzē mēs esam latvieši, Latvijs pilsoņi un patrioti, un vēlamies šeit dzīvot (ja jau neesam aizbraukuši laimi meklēt citās zemēs) un veidot savas dzīves. Un šitie krievu-latviešu “hibrīdi”, kas īstenībā ir latvieši ar krievu saknēm man ir zināmi “dafiga”.
      Tā kā nav tik traki, cien. Lapiņa kungs. 🙂

    • Par Krievijas infotelpu neko daudz nevaru pateikt – tikai to, ka tajā nedzīvoju, neskatos krievu raidījumus un ziņas, vispār televizoru nepatērēju – vairāk sēžu internetā. Un arī te ne RU mājaslapās. Par citiem neatbildu, bet jaunie cilvēki nav vis tādi muļķi un naivuļi, kā vecāki cilvēki varētu domāt – Krievijas propagandu arī mēs varam atpazīt un no tās novērsties.

Draugiem Facebook Twitter Google+