Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. marts, 2015
Drukāt

Integrācijas dažādās sejas. Saruna ar Eināru Cilinski (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pirms gada Einārs ­Cilinskis (Nacionālā apvienība) bija 16. marta notikumu galvenais varonis, jo valdības vadītāja Laimdota Straujuma viņu atbrīvoja no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata par nodomu piedalīties leģionāru piemiņas gājienā. Šobrīd E. Cilinskis ir Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un viņa plāni 16. martā vairs nevienu neuztrauc. Tāpēc arī mūsu saruna vispirms par Kultūras ministrijas pārziņā esošajiem integrācijas un mediju politikas jautājumiem. Taču arī par to, vai 16. marta “tradīcijas” varētu mainīties, kā NA politiķis norādījis krievu presē.

Nav konfliktu, bet ir problēmas

– Kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs esat politiski līdzatbildīgs par integrācijas jomu. Taču, lai kaut ko darītu, vispirms būtu jātiek skaidrībā par situāciju. Pirms neilga laika “LA” bija intervija ar sabiedriskās domas pētnieku Arni Kaktiņu, kurš bija diezgan kritisks par Latvijas sabiedrības saliedētību un jautāja, vai desmit gadu laikā būtu iespējams kaut kā panākt, lai Latvijas krievi būtu gatavi aizstāvēt Latvijas valsti konfrontācijas gadījumā.

Savukārt rakstnieks Juka Rislaki bija pamanījis, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā somu laikrakstam “Helsingin Sanomat” 8. janvārī teicis, ka Latvija nav apdraudēta. “Tas tāpēc, ka krievu minoritāte ir labi integrējusies sabiedrībā. Mēs jūtam, ka esam stabila valsts.” Rislaki kungs jautā: “Kam ticēt? Vai šie abi kungi vispār runā par vienu un to pašu valsti?” Pāradresēju šo jautājumu jums…

Piebildīšu, ka pirms tam līdzīgu viedokli kā prezidents Bērziņš intervijā avīzei “Vesti” bija paudusi arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, sakot, ka viņai kategoriski nepatīk vārds “integrācija” un vispār nekādu problēmu ar to neesot. Vai Nacionālā apvienība tam piekrīt?

E. Cilinskis: – Sākotnēji man gribējās oponēt premjeres viedoklim, taču, iedziļinoties teiktajā, es varētu piekrist par to, ka mums pakāpeniski vajadzētu atteikties no termina “integrācija”. Tas īsti nepatīk ne latviešiem, ne cittautiešiem. Taču no integrācijas politikas gan nevajag atteikties. Integrācijas pamatnostādnes nosaka trīs virzienus: nacionālās identitātes veidošana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un vienota sociālā atmiņa. Sasniegumi šajās jomās ir atšķirīgi, tāpēc arī nevar vērtēt, ka ir bijušas tikai veiksmes vai tikai neveiksmes. Varbūt nākotnē vajadzētu detalizētāk runāt par katru no šiem aspektiem, nevis par tādu vienu plašu procesu, kas tiek saukts par integrāciju.

– Jautājums nav par terminu, kuru var nomainīt, bet par to, kāda ir patiesā aina. Vai mēs varam ticēt valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka viss ir labākajā kārtībā?

– Aina ir dažāda. Latvijā nav etnisku konfliktu un nesaskaņu. Straujumas kundze jau pareizi norādīja, ka tādā skumjā notikumā kā Zolitūdes traģēdija sabiedrība bija vienota. Taču saliedētība parādās arī pozitīvos notikumos, piemēram, Dziesmu svētkos un citos kultūras pasākumos. Tā ir labā daļa. Sliktāk ir ar vienotu sociālo atmiņu, kas ietekmē gan dažādu attieksmi pret vēstures un politikas jautājumiem, piemēram, Latvijas okupāciju 1940. gadā un pašreizējo Krievijas – Ukrainas konfliktu. Es ceru, ka jaunākās paaudzes vidū šīs atšķirības nav tik izteiktas kā tiem cilvēkiem, kuru uzskati veidojušies vēl pie padomju ideoloģijas, tomēr skaidrs, ka pārmaiņas prasa laiku.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. krustnešu nacionāļi ir integrējušies saeimā tiesa,bet gaidīt labumu ir tas pats kā krievs dosies uz savu roģinu

  2. Ja Cilinska viedoklis ir arī NA oficiālais viedoklis tad jēgas no šīs partijas nav nekādas. Vienotība 2 un vairāk nekas.

  3. Integracija ,saliedesana,sobla-jobla karneval,Schnewitchen – Maiglockchen tralala ………
    Vadibu ES un NATO Valsts galvaspilseta Riga parnemusi kremla cekistu politiska apvieniba SC / Vienota Launuma Imperija & GKR & Bela Russ kura nesoditi,ar savu SIA palidzibu, izlaupa Valsts,riko diversantu apmacibas “tuvejas arzemes” .Valsts informativo telpu parvalda kremla cekistu propagandas un dezinformacijas masinerija.Latgale var atkatoties Krimas scenarijs.Valsts nekutamie ipasumi tiek iztirgoti kremla cekistu “investoriem”.Latvijas Valsti EP “parstav” ari cekistu darboni.
    Un tas viss NESODITI notiek ES un NATO Valsti Latvija !
    Schnewitchen – Maiglockchen la.la,la…….

  4. Ar to integrāciju pasaulē ir dīvaini. Teroristi rekrutējas tieši no tiem, kuri dzimuši attiecīgajā valstī un tur pat ieguvuši augstāko izglītību.
    Ak jā. Kaut kur bija teikts, ka praidā ministriem būšot jāpiedalās obligāti. Vai tas tiesa, vai tas tiks uzskatīts tikai par labo toni?

  5. Tagad taču pat Baraks Obama ir publiski atzinis, ka hunta pie varas Kijevā nakusi par amerikāņu naudu un ar ASV atbalstu.

  6. Nesen vaacu televiizijas zinjaas teica, ka ES paarstaavji tiekaas “in lettishem Riga” lai paarrunaatu Ukrainas probleemas. Un bagaatais Holodkovskis(?)b bijis Riigaa to apziimeeja par ljoti krievisku pilseetu. Manupraat, ja visi latvieshi Riigaa principaa nelietotu krievu valodu, tad Riiga buutu latviska pilseeta, kaa vaacieshi to apziimeeja.

  7. Esmu latvietis.Mans tēvs cīnījās latviešu brīvības cīņās.Esmu no mazām dienām konsekventi ievērojis vienu likumu-neņemt dalību okupantu un kolaboracionistu aktivitatēs.Rezultats- manas ābeles aug uz svešas zemes,mans suns skraida pa svešu zemi,mana māja atrodas uz svešas zemes,
    man ir liegta pieeja kvalitatīvai mediciniskai un sociālai aprūpei.Man šīs ekstras ir sarūpejuši padomju okupācijas varas bijušie aktīvisti un apsargā neatkarīgās Latvijas un ES likumi.

  8. M.A. jau varēja arī nepārspīlēt ar to “krievu valodas loma pieaug”. Jāatceras, ka mēs nākam no sabiedrības, kur vēl pirms 25 g. tikai kādi 50% mācījās latviešu skolās, turklāt, vairums latviešu labi iemācījās krievu valodu, bet vairums krievu neiemācījās latviešu valodu. Tagad mēs esam sabiedrība, kur latviešu plūsmā mācās 70+% skolēnu, turklāt daudzi krievi labi iemācās latviešu valodu, bet daudzi latvieši neiemācās krievu valodu. Nevajag čīkstēt, laiks strādā mūsu labā 🙂

  9. Man gan būtu ļoti nepatīkami(maigi izsakoties) jebkad atrasties pie Brīvības pieminekļa kopā ar Urbanoviču , Ušakovu un viņu bandu.

    • Es ar okupantiem pie brīvibas pieminekļa kopā, nekad nestāvetu,tā atbildētu katris latvietis,kurš no sirds mīl šo zemi un ciena latviešu tautu.

Draugiem Facebook Twitter Google+